Pa kādu ceļu brauc "Liepājas Metalurgs"?

Latvijas LMT virslīgas čempionātā vēl ir daudz spēļu, katrai komandai vēl pa 12 reizēm būs jāiziet laukumā un tāpēc "Liepājas Metalurgs" vēl nav nolicis čempiona pilnvaras, taču savu iespējams galveno spēli čempionātā liepājnieki jau zaudēja. Mačs pret FC "Skonto" savā laukumā bija no "būt vai nebūt" kategorijas mačiem un zaudējums tajā "metalurgu" izredzes saglabāt čempionu titulu padara minimālas. Jā, vēl ir 12 spēles, vēl būs jātiekas gan ar skontiešiem (vienreiz), gan FK "Ventspils" (divreiz), taču tikai ar uzvarām šajās spēlēs vien un uzvarām pārējās spēlēs (pieļaujot, ka konkurenti arī uzvar visās spēlēs, bet savstarpējos mačos sadala punktus) var nepietikt un visticamāk arī nepietiks, lai otro gadu pēc kārtas un trešo reizi pavisam par Latvijas čempionu kronētu "Liepājas Metalurgu" - līdz līderiem FC "Skonto" jau ir 10 punktu, līdz ventspilniekiem 8 punkti un nākamā spēle ir pret FK "Ventspils" tā laukumā. Vēl vairāk - jāsāk tramīgi skatīties atpakaļ, jo vairs tikai par punktu atpaliek Daugavpils "Daugava", kas tagad, sajutusi medaļu tuvumu, centīsies izjaukt ierasto lielo trijnieku. Diezin vai liepājnieku līdzjutēji pirms sezonas paredzēja tamlīdzīgu pavērsienu.

Pirms sezonas tieši "Liepājas Metalurgs" visvairāk izskatījās pēc galvenā pretendenta uz titulu - Liepājas komandā, salīdzinājumā ar FK "Ventspils" un īpaši FC "Skonto" bija visvairāk pieredzējušu futbolistu, vismaz uz papīra tai nebija nevienas vājas vietas (ja nu vienīgi vārtsarga pozīcija, taču tā nebija īpaši stiprāka arī pērn, kad tika iegūts tituls), taču otrā riņķa izskaņā tieši čempions ir vistālāk no titula. Neiedziļināšos LM spēles analīzē, atsevišķu spēlētāju snieguma vērtējums arī lai izpaliek, arī galvenā trenera Rīdigera Abramčika dažus lēmumus un izteicienus atstāsim maliņā. Viens no galvenajam (varbūt pat galvenais) LM neveiksmes iemesliem ir kluba nesaprotamā stratēģija komandas veidošanā vispār un sastāva komplektēšanā jau čempionāta gaitā. Pasakiet, kurš klubs, kas cīnās par čempiona titulu, pirms tik svarīgas spēles kā aizvadītā ar FC "Skonto" ļaus vienam no saviem pamatuzbrucējiem doties atrādīties uz ārzemju klubu? Turklāt zinot, ka tas nepaspēs uz svarīgo maču atgriezties. Runa, kā noprotat, ir par Kristapu Grebi. Jā, šī sezona pagājušā čempionāta labākajam uzbrucējam ir nesekmīga, viņš šosezon nav tas Grebis, kurš gandrīz katrā spēlē gūst vārtus, bet tomēr... Kurš tad ir tas viņa aizstājējs? Nav. Tamlīdzīga rīcība var būt tad, ja titulu vairs nevar iegūt (saglabāt), kad cīņai par to jau ir atmests ar roku, vai arī tad, ja konkrētais spēlētājs nav vajadzīgs trenerim. Pirmais iemesls atkrīt, jo tieši spēle ar skontiešiem titula saglabāšanas ziņā bija īpaši svarīga un arī tagad liepājnieki vēl nemetīs plinti krūmos. Paliek otrais iemesls un tas ir visai ticams, atceroties Abramčika publiskos izteicienus par Grebi. Viņam Grebi gluži vienkārši vairs nevajag (pavisam cita lieta ir Oskara Kļavas došanās uz Krievijas Premjerlīgas klubu Mahačkalas "Anži" - tas pirmām kārtām ir solis uz priekšu futbolista izaugsmē, lai tajā neapstātos). Liepājā runā, ka klubs gatavs pārdos Kristapu kaut vai par kaut cik pieņemamu summu, kas otro versiju tikai padara vēl ticamāku. Naudas grūtības, kuru dēļ jāpārdod izlases spēlētāju? Diezin vai tādas ir un ja ir, tad diezin vai tās ir tik lielas, par ko liecina japāņa, brazīlieša un horvāta parādīšanās, lietuvieša Miceikas atgriešanās un mūsu pašu futbola audzēkņa Mihadjuka atnākšana. Sezonas vidū komandas rindās iekļāvās pieci jauni spēlētāji. Liepājas futbola vecmeistari rauc degunus un runā, ka daži pašmāju puiši nemaz nav īpaši sliktāki un pēc pāris gadiem noteikti nebūtu sliktāki, ja vien viņiem vairāk uzticētos. Tieši tāpat, kā savulaik uzticējās Ivanovam un Kļavam, Jemeļinam un Soloņicinam, Surņinam un Aleksejevam, vēl agrāk - Dobrecovam un citiem. Tad gan būtu vajadzīga vēl arī pacietība. Starp citu - pērn "Liepājas Metalurgs" kļuva par čempionu tikai ar vienu leģionāru lietuvieti Tomašausku kā stabilu pamatsastāva spēlētāju (moldāvam Kožokaru bija tikai epizodiska loma un arī tā viņam ne vienmēr tika, savukārt austrietis Kastners visu sezonu Liepājā nemaz neaizvadīja, kaut gan nemaz nebija slikts spēlētājs). Tas, protams, nenozīmē, ka visi ārzemju spēlētāji tagad jādzen prom, taču laikam jau sastāva veidošanai rūpīgāk un pārdomātāk ir jāpievēršas vēl ziemā.

Liepājas ielās runā arī par to, ka pēc zaudējuma skontiešiem futbolistu algas tikšos samazinātas uz pusi. Gan jau Liepājas vēji atpūtīs līdz Rīgai ziņas, kā patiesībā ir bijis un vai šādām runām ir pamats, taču diezin vai ar šādu soli kaut ko kardināli varēs panākt. Var pat iznākt pilnīgi pretējs efekts. No vienas puses - futbolisti nav bez vainas, pat ja trenerim nav taisnība un ja kaut kas no viņa piedāvātā vai uzspiestā nav pieņemams, tad taču ir vēl arī galvas pašiem, tad vēl taču var spēlēt arī tāpēc, lai pierādītu, ka trenerim nav taisnība, galu galā - spēlēt sava prieka un savas reputācijas dēļ. No otras puses - vai tad tikai futbolisti un treneri ir vainojami, ka titula saglabāšana jau augusta vidū ir kļuvusi problemātiska? Nav skaidrs, kādu spēli grib spēlēt "Liepājas Metalurgs" un nav skaidrs, pa kādu ceļu tas grib braukt, bet šo "ceļu" jau nu gan nebūvē tikai spēlētāji un treneri, viņi šajā procesā pat nav galvenie noteicēji.