Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

Meklējam aizsardzību

Meklējam aizsardzību
Itāļus nosedzām. Ar pārējiem bēdīgāk...
Foto: Reuters/Scanpix

Vismaz vienā ievērības cienīgā rādītājā Latvijas basketbola izlase Eiropas kvalifikācijā ir pirmajā vietā. Tas gan nav nekas tāds, ar ko lepoties - esam "līderi" ielaisto punktu ziņā. Vai varam to atļauties?

Statistika sportā ir pretrunīgi vērtēta, tomēr būtiska sastāvdaļa - tajā ieskatās un pie iespējas izmanto gan tie, kam tā ir visu lietu mērs (pārspīlēti), gan tie, kas to lamā vien par sausu ciparu gūzmu (arī pārspīlēti). Basketbols citu sporta veidu vidū izceļas kā statistikai pateicīga spēle, un mirklis pēc pirmā riņķa beigām un pirms otrā sākuma ir labs brīdis paskatīties - kur atrodamies mēs. Ciparu izteiksmē.

Individuālajā statistikā kvalitatīvākais ieraksts, šķiet, ir Jāņa Strēlnieka ceturtais rezultāts piespēlēs - vidēji piecas mačā. Ronalds Zaķis - turnīra precīzākais sodiņu metējs (11/12 jeb 91,7%) un devītais divpunktu metienu izpildītājs (15/25 jeb 60%). No soda līnijas astotais Ingus Bankevics (16/19 jeb 84,2%), bet Zaķis sestais arī cīņā par bumbām pie pretinieku groza - vidēji 2,5. Rihards Kuksiks - iemetis visvairāk trejačus, kuros arī 11. trāpīgākais visā kvalifikācijā (14/28 jeb 50%). Bloķētajos metienus uzreiz aiz labāko desmitnieka - Raitis Grafs un Kaspars Bērziņš (pa 0,8). Tas nu tā - vairāk personiskajam priekam un lepnumam.

Ilustratīvāks ir visu 15 komandu ciparu salīdzinājums, un tas sniedz ja ne skaidrojumu, tad vismaz apstiprinājumu tendencēm, kas patlaban atspoguļojas turnīra tabulā. Pozitīvais pārsteigums - Latvijas basketbolam neraksturīgi augstvērtīgie rādītāji rezultatīvo piespēļu ailītē (otrā pozīcija - vidēji 16,5 mačā), kā arī pirmā vieta (14,3) tādā specifiskā rādītājā kā cīņa par atlēkušajām bumbām pie pretinieka groza. Abi cipari apliecina mūsu kvalitāti uzbrukumā - ne individuālās meistarības, taču noteikti komandas spēles un pašatdeves jomā. Īpaši jau cīņā par bumbām, kur ceturtie esam arī kopējā rādītājā, un tas - ar centru līniju, kas uz pretinieku fona ar parametriem un jaudu neizceļas.

Negatīvās lietas. Pavisam noteikti - par daudz kļūdu. Šajā rādītājā Latvija (15,5) apsteidz tikai ukraiņus, somus un ungārus. Tik mazpieredzējušai komandai, kādi šovasar esam, tas it kā būtu saprotams, taču situācijā, kad mūsu izredzes jau tā ir tik trauslas - tas nogalina. Īpaši tad, ja abas galvenās konkurentes apakšgrupā Itālija un Izraēla ir komandas,kas šajā turnīrā kļūdās visretāk (9,8 un 10). Aizsardzība. Vidēji ielaisti 85,3 punkti - sliktākais rādītājs visā kvalifikācijas turnīrā. Pretiniekam ļaujam realizēt 30,3 metienus no spēles - arī sliktākais rādītājs kvalifikācijā. Pret mums trīspunktniekus met ar 44% precizitāti - jau atkal sliktākais... Protams, pamatīgu artavu iedeva izraēliešu uguņošana Telalvivā, taču problēmas aizsardzībā bija redzams jau Podgoricā, kur spēlētāji regulāri kavēja bumbas kustību, pieļaujot pavisam brīvus metienus un regulāri nogulēja mājinieku ātros, un joprojām - pirmā riņķa pēdējā puslaikā, kad 41 punktu mums sameta pat demoralizētā Somijas izlase. Pirmajā gadījumā vēl var norakstīt uz atšķirību meistarībā, bet otrajā... Ne velti arī Bagatskis bija pikts par dažu spēlētāju attieksmes trūkumu.

Būsim objektīvi - mūsu izredzes paņemt kādu no piecām pirmajām ceļazīmēm ir diezgan niecīgas. Pārāk labās pozīcijās atrodas abi favorīti, un pārāk daudziem tiem tika zaudēts pirmajā riņķī - lai iegūtu savstarpējās priekšrocības, būs vajadzīgas ne tikai uzvaras, bet arī apstākļu sakritības. Tas, par ko visticamāk šobrīd cīnās Latvijas izlase: par reputāciju, pārliecības iegūšanu un spēles kvalitātes nostiprināšanu. Šķiet, aktuālākais mājasdarbs ir skaidrs.

Viedoklis

Jānis Strēlnieks, saspēles vadītājs par Latvijas izlases aizsardzību:

- Pret Melnkalni iegāza spēle viens pret vienu - pārāk viegli mūs apspēlēja gan zem groza, gan arī ārējās līnijas spēlētājus. Otrajā spēlē to noteikti nedrīkst pieļaut. Arī Izraēla - meta ar nenormālu procentu, un nebija tā, ka visus brīvus - daudz metienus dabūjām sejā. Taču - atkal problēmas aizsardzībā. Ja kāds iekrīt, vajag, lai nākamais palīdz, tam savukārt - atkal nākamais. Pārāk bieži mums sanāk, ka šī ķēdīte pārtrūkst. Džekiem gadās savstarpēja nesaprašanās, arī man pašam ar pārējiem. Pie tā ļoti vajadzētu piestrādāt - pie komandas kopējās aizsardzības. Tas mūs iegāž. Mačā pret somiem ļoti labi varēja redzēt - kā pirmo puslaiku nospēlējām aizsardzībā, tā uzreiz bija rezultāts. Savukārt otrajā, tiklīdz mazliet atlaidām, uzreiz radās problēmas. Mūsu laime, ka somiem izpildītāji nebija tik labi Jācenšas koncentrēties visas 40 minūtes tieši uz aizsardzību. Ne velti mēdz teikt, ka viss sākas no aizsardzības, un tas ir arī labākais uzbrukums. Cenšamies pie tā strādāt treniņos, manuprāt, pamazām jau iet uz labo pusi, taču - šajā ziņā nedrīkst atslābināties ne uz brīdi. Cerēsim, ka izdosies.