Savāca un apkakājās. Nevis otrādi

Krievijas izlases bēdas un sāpes sākās jau no turnīra pirmā mača pret vāciešiem. Ar lielām pūlēm tika sasniegts 1/4 fināls, kurā pretī stājās kanādieši. Šajā principiālajā cīņā ne bez veiksmes palīdzības krievi uzvarēja, aizvadot vienīgo tiešām kvalitatīvo spēli savā izpildījumā Slovākijā.

Tas arī bija viss. Sekoja kaunpilns 0:3 no somiem, un ne mazāk sāpinošs 4:7 cīņā par bronzas medaļām Čehijai (čehiem un somiem Krievija pat zaudēja pa divām reizēm viena turnīra laikā!). Lai gan krievi (tāpat kā kanādieši) mēdz atgādināt, ka viņus apmierina tikai zelta medaļas, tādējādi liekot saprast, ka mačs par bronzu ir tikai formalitāte, nevis cīņa uz dzīvību un nāvi, diez vai tā ir.

Un kur nu vēl fakts, ka pirmo reizi pasaules čempionātos Vjačeslava Bikova vadītā Krievijas izlase vienā mačā ielaida septiņas ripas (olimpiādē tā gan bija noticis - pirms gada Vankūverā 3:7 no kanādiešiem). Līdz šim sliktākais rezultāts bija pieci ielaisti vārti spēlē pret Zviedriju 2009. gada čempionātā.

Varam iedomāties, kāds noskaņojums valda komandā, kurā, starp citu, tika sapulcināti teju visi labākie mūsu austrumu kaimiņu hokejisti. Varam arī prognozēt, ko varēsim lasīt rītdienas Krievijas laikrakstos. Un to, ka Bikovam nāksies krietni nopūlēties, lai paliktu pie izlases stūres ar visu Krievijas sporta augstākās vadības (un vairāku hokejistu - piemēram, Iļjas Kovaļčuka) atbalstu.

Čempionāta gaitā leģendārais treneris Viktors Tihonovs, kurš klātienē vēroja savējo spēles Slovākijā, paziņoja, ka izlasē valdot bardaks. Ja tā, tad tur vainīgi ir tikai un vienīgi treneri. Īstenībā jau bija labi jūtams, ka spēli vada nevis Bikovs vai viņa uzticamais Sančo Zaharkins, bet gan komandas zvaigznes ar to pašu Kovaļčuku, steigšus pēc Vašingtonas "Capitals" uz Slovākiju palīgā savējiem atlidojušo Aleksandru Ovečkinu priekšgalā.

Starp citu, Ovečkins piecās čempionāta spēlēs izdarīja 23 metienus (otrais labākais rezultāts komandā), taču netika ne pie viena rezultativitātes punkta! Kāpēc? Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka pie visa vainīgs nogurums.

Bet pārējie? Dažs labs uzskatīja, ka ar šādu sastāvu sāncenšus tāpat samalsim miltos, cits gaidīja, ka to izdarīs komandas līderi, kuri īsti nebija tam gatavi. Ja paskatāmies uz Krievijas izlases sastāvu, krīt acīs lielais veterānu īpatsvars komandā. Jā, ierindā bija arī 19 gadus vecais talants no "Sibirj" Vladimirs Tarasenko un par viņu vienu gadu vecākais Dmitrijs Kuļikovs no Floridas "Panthers". Taču tie ir izņēmumi.

"Tuvojas nelaime. Ļoti nopietna nelaime, par kuru reti kurš runā un raksta. Šai izlasei nav nākotnes. Kanādieši, somi, zviedri iespēlēja jaunatni. Iespēlē pirms Sočiem nākamos olimpiešus. Jau otro čempionātu pēc kārtas cilvēki no Amerikas un Eiropas spēlē, raugoties perspektīvā. Bet mūsu treneri domā par piezemētākām lietām. Kā nopelnīt šeit un tagad," skarbi izsakās pazīstamais krievu hokeja treneris Sergejs Nikolajevs.

Starp citu, teiktais par svaigajām asinīm vistiešāk attiecas arī uz Slovākijas izlasi, ko acīmredzot bija iemidzinājusi veiksmīgā spēle Vankūveras olimpiādē. Taču divi pēdējie pasaules čempionāti! Arī Slovākijai ir ļoti trūcīgi ar jaunajiem kadriem, ko apliecina arī junioru komandas rezultāti U-20 čempionātos.

Sergejs Nikolajevs, turpinot par Krievijas izlasi, uzsver: "Būsim godīgi. Tas ir kauns un negods! Spēlēt tā, kā to mūsu izlase darīja pret čehiem un somiem. Savākt visus spēcīgākos hokejistus ar Krievijas pasi kabatā, izņemot Malkinu, Dacjuku un Sjominu, un tā, atvainojies apkakāties. Vēl vairāk par rezultātu skumdina tas, ka visus cienījamos līdzjutējus un hokeja cilvēkus uzskata par īstiem muļķiem. Neviens šajā valstī neko nesaprot. Izņemot Bikova un Zaharkina kungus! Uzvaras Kvebekā un Bernē cilvēkiem sakāpa galvā, un tagad ir grūti viņus piespiest strādāt pa īstam".

Nikolajevs arī retoriski taujā, kāpēc hokeja talantiem allaž bagātā Ufa ("Salavat Yulaev" līdz šim vadīja tieši Bikovs un Zaharkins) pēdējos gados nav pārstāvēta nevienā junioru vai jauniešu izlasē?

"Vai turpināsim strādāt izlasē, lems Krievijas Hokeja federācijas izpildkomiteja," taujāts par savu nākotni valstsvienībā, atbild Bikovs, kuru, kā runā, stutējot pats Krievijas premjers Vladimirs Putins. "Viņš atbalsta mūsu komandu, taču personīgi neatbrīvos un neiecels trenerus. Viņam ir svarīgākas valstiskas darīšanas. Mēs nospēlējām uz trīs ar krustiņu".

Bikova vadībā Krievija pirmo reizi pasaules čempionātos nav izcīnījusi medaļas. 2008. un 2009. gadā bija zelts, pagājušogad - sudrabs, bet 2007. gadā - trešā vieta. Panākumi taču mēdz arī iemidzināt, lai gan Vankūverā saņemtajam dūres sitienam pa degunu no kanādiešiem vajadzētu Krievijas hokejistus un trenerus uzraut no gultas.

Internetā mūsu kaimiņu līdzjutēju atsauksmes par Krievijas izlases spēli labāk nelasīt - tur ir ļoti daudz necenzēta teksta. Tagad atliek paskatīties, kā rīkosies Krievijas hokeja vadība - Nikolajevam taisnība par visiem simts procentiem - kamēr sāncenši sāk gatavošanos Soču olimpiādei, kas tomēr uzskatāma par šābrīža lielā hokeja virsotni, krievi sūkā ķepu ar pērnā gada medu. Kas notiks, kad ķepa paliks plika?