3. diena: varena mašīna arī bez Ballaka

Svaigais asiņu sajaukums pussargu līnijā
Sami Hedira un Mesuts Ezils. Šie futbolisti ir pazīstami tiem, kas ikdienā skatās Vācijas bundeslīgas spēles, taču līdz mačam pret Austrāliju nebija zināmi plašākam lokam. Vienkāršie līdzjutēji zināja Šveinšteigeru, Klozi un Podoļski. Zināja arī to, ka Vācijas izlases sastāvā traumas dēļ nespēlēs tās kapteinis un diriģents laukuma centrā Mihaēls Ballaks. Vāciešu pirmā spēle parādīja, ka komandā ir spēlētāji, kas prot saturēt vidējo līniju: 21 gadu vecais Ezils ar turku izcelsmi un 23 gadus vecais Hedira, kurā rit tunisieša asiņu piejaukums. Protams, pirms mača varēja prognozēt, ka vācieši uzvarēs austrāliešus. Bet kurš paredzēja tik vieglu un pārliecinošu uzvaru?! Vācijas izlase arī bez Ballaka izskatījās kā varena mašīna, kura pirms čempionāta nebūt nav pazaudējusi savu motoru.

Vācijas izlase jau sesto čempionātu pēc kārtas iesāk ar uzvaru, turklāt pēdējos trijos turnīros uzvar rotaļīgi - 8:0 pār Saūda Arābiju (2002) un 4:2 pār Kostariku (2006). Vāciešu rindās nevar atzīmēt vēl vienu faktoru, kas priecē šīs komandas līdzjutējus. Par spīti blāvajai sezonai bundeslīgas klubos uzbrucēji Miroslavs Kloze un Lukašs Podoļskis izlases rindās izskatījās lieliskā formā.

Kļūdas visvieglāk norakstīt uz "Jabulani"
Pārējās divās svētdienas spēlēs bijušās Dienvidslāvijas izlases spēkojās ar Āfrikas pārstāvjiem, un šādā plāksnē tika fiksēts neizšķirts - 1:0 un 0:1. Slovēnijas izlase mačā pret alžīriešiem ilgi nevarēja parādīt to jestro sniegumu, ar kuru papildspēlēs tika pieveikti krievi. Laukumā risinājās piesardzīga spēkošanās, un to varēja izskaidrot ar diviem faktoriem: 1) gan Slovēnijai, gan Alžīrijai ļoti patīk spēlēt no aizsardzības, 2) ASV un Anglijas mačā fiksētais neizšķirts noteica, ka miermīlīgs iznākums nebūtu smādējams rezultāts abām komandām Slovēnijas un Alžīrijas spēlē. Monotonajā mačā, kas atgādināja tenisistu ilgstošu izspēli pie laukuma gala līnijām, kā pirmie savaldību zaudēja afrikāņi. Uzbrucējs Abelkaders Gezals, iznākdams uz maiņu, tik ļoti vēlējās pierādīt sevi, ka 15 minūšu laikā nopelnīja divas dzeltenās kartītes un varēja doties uz ģērbtuvēm. Otrais plāksteris izskatījās ļoti muļķīgs, jo tika saņemts par spēli ar roku... pretinieku soda laukumā.

Slovēņi vairākumā guva vārtus pēc vārtsarga Fauzi Šauši rupjas kļūdas, un Alžīrijas izlases galvenais treneris notikušajā vainoja nevis savu spēlētāju, bet gan bumbas "Jabulani" īpatnības. Piesaucot arī angļu vārtsarga Grīna misēkli, tagad ir pateicīgs laiks, lai šādā veidā norakstītu pieļautās kļūdas. Daži pilnā nopietnībā stāsta, ka ar "Jabulani" neprognozējamo lidojumu plānots samulsināt vārtsargus un paaugstināt rezultativitāti. Tomēr fakti pierāda pretējo, jo iepriekšējos septiņos mačos pirms Vācijas un Austrālijas spēles netika iesists vairāk par diviem vārtiem.

Serbi pārmanto disciplīnas trūkumu
Arī Serbijas un Ganas spēlē varēja redzēt to, cik svarīga ir spēles disciplīnas ievērošana futbola laukumā. Serbu aizsargs Aleksandrs Lukovičs, kurš jau bija nopelnījis vienu brīdinājumu, laukuma centrā pilnīgi nevajadzīgi pieturēja pretspēlētāju un nekavējoties saņēma otro dzelteno kartīti, kas automātiski pārvērtās sarkanajā. Savukārt pussargam Zdravko Kuzmanovičam vajadzētu pārkvalificēties par volejbolistu, ja viņam piemīt reflekss gaisā spēlēt ar roku savā soda laukumā. Tieši ar refleksa kustību Kuzmanovičs izskaidroja savu nepiedodamo rīcību, ar kuru viņš piecas minūtes pirms mača beigām ļāva Ganas izlasei gūt uzvaras vārtus. Izskatās, ka serbi ir pārņēmuši vienu no Dienvidslāvijas izlases negatīvajām īpašībām - spēles disciplīnas trūkumu.

Savukārt Ganas futbolisti patīkami pārsteidza. Viņi drosmīgāk gāja uzbrukumos laikā, kad tablo rādīja bezvārtu neizšķirtu. Svarīgākais, ka viņu rindās nevarēja īpaši just spožākās zvaigznes - Maikla Esjēna - trūkumu. Ja komanda zaudē līderi, tā bieži vien grūtībās kļūst vēl saliedētāka. Gana un Vācija pirmajos mačos to parādīja!