Latvijas hokejs: bezdibeņa malā, bezdibenī vai kaut kur citur (IV)

Laiku pa laikam man tīk vilkt paralēles ar vecākiem laikiem. Šoreiz gribu salīdzināt mūsdienas ar 1995. gadu. Kāpēc tieši ar 1995. gadu? Tāpēc, ka tas varēja kļūt par Latvijas jaunlaiku hokeja beigu gadu. Bet varēja kļūt arī ar jauna sākuma punktu.

1995. gada vasarā bija bankrotējusi "Pārdaugava", un viss Latvijas hokejs, izņemot kādus 40, kas spēlēja ārzemēs, praktiski bija koncentrēts pašmāju čempionātā. Latvijas Hokeja līgā, kas, iespējams, bija pats labākais pašmāju turnīrs šajos 20 gados. Spēlēja "NIK'S-Brih", "Essamika", "Juniors", "Rīga/Alianse", "Laterna" un Latvijas U-18 izlase jeb "BHS/Essamika". Sešu apļu turnīra spēles notika tikai Sporta pilī un bija pietiekami labi apmeklētas. Vienubrīd radās pat iespaids, ka Latvijas hokejs atradis savu attīstības modeli - spēcīgs pašmāju čempionāts kā Dānijā. Turklāt Latvijas virslīgā jeb 1. līgā spēlēja vēl desmit komandas - "Lido/Nafta", "Hanza/RTU", "LB/Essamika", "Sāga", "Dispečeri", Talsu HK, Valmieras HK, BHS, "Smiltenes vanagi" un "Vital". Un tas viss uz divarpus mākslīgajiem ledus laukumiem... Diemžēl otrais LHL čempionāts tik šerps vairs nebija, un drīz vien LHL nomira dabīgā nāvē. Dažus gadus kā Samsung premjerlīga tas atguva prestižu, taču viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc klubi tiecās uz Baltkrieviju: mums Latvijā nav interesanti. Tajā - tālajā 1995./1996. gada sezonā Baltkrievijā (AEHL) spēlēja tikai "Juniors" un dažas bērnu komandas.

Vai šīs sezonas Latvijas čempionāts varētu tikt salīdzināts ar LHL pirmo sezonu? Lielie pesimisti brēks: bet kas tad ir Latvijas čempionāts? Tajā taču spēlē tikai veterāni un jauniešu komandas... Taču reālajā dzīvē viss nav tik melns. Jo abas līdervienības - "SMSCredit" un "Monarch/Ozolnieki" nemaz tik briesmīgi veterāni nav un, ja būtu nepieciešams, no Latvijas čempionāta komandām varētu izveidot izlasi, kas spēj cīnīties, piemēram, ar Polijas izlasi. Mamonovs, Cinks, Undelis, Mareks Jass, Bluks, Kerčs jr., Sorokins, Kļujevskis, Fiļimonovs, Tjoluškins ("SMSCredit"), Durdins, Lobačovs, Cipruss, Jerofejevs, Bļinovs, Romanovskis, Bisenieks ("Ozolnieki"), vēl viens otrs no "Zemgales" var spēlēt normālu hokeju. Protams, ne jau salīdzinot ar Kanādu, Krieviju un citām lielvalstīm.

"Juniors" tāpat kā vecais "Juniors" šauj divās frontēs, Latvijā šobrīd ieņemot 3. vietu. Atšķirībā no Leonīda Beresņeva vecā "Juniora", Vjačeslava Nazarova "Juniorā" vairāk ir jauniešu un tikai daži junioru vecuma spēlētāji. Savukārt "Liepājas metalurgs" Latvijas čempionātā būtībā spēlē ar kluba... trešo komandu, laiku pa laikam piemetot kaut ko klāt no MHL-2 spēlējušā "LM".

Skaidrs, ka 2012./2013. gada Latvijas čempionāts nevar konkurēt ar 1995./1996. gadu, taču pirmās divas komandas ir apmēram tas pats līmenis. Taču tagad mums ir "Liepājas metalurga" pirmā komanda, kas spēlē tikai Baltkrievijas atklātajā čempionātā; ir HK "Rīga", kas spēlē MHL un "Liepājas metalurgs" no MHL-2. Kā arī triju vecumu Rīgas izlases (1996., 1997., 1998.), kas spēlē Pēterburgas čempionātā. Plus vairāk par 180 hokejistiem ārzemju klubos, plus "Dinamo".

Neceļas roka rakstīt, ka esam švakāki kā 1995. gadā. Hokeja Latvijā ir pat ļoti daudz. Cita lieta, ka klubu saimnieki (naudas devēji) ne vienmēr paši zina, ko grib un kā būtu labāk hokejam. Tikai lieli sapņotāji var gribēt, lai mums ir gan stipra komanda KHL, gan spēcīgs pašmāju čempionāts, gan normāls klubs Baltkrievijā, gan stiprs Latvijas junioru čempionāts, gan spēlēšana MHL, MHL-2 un Pēterburgā.