"Dinamo" treneru trio. Ar "Pārdaugavas" pieredzi

Zinu, ka Latvijā daudziem par Ļeskovu nav tās labākās domas, taču nezinu, kāpēc, bet man ar viņu bija vieglāk kontaktēties, nekā ar vienu otru no tagad hokejā nonākušajiem varenajiem. Ļeskovam kā bijušajam futbolistam un hokejistam patika nest citus cauri. Kaut kad pērn (vai aizpērn) ap šo laiku viņš mobilajā tālrunī diezgan smalki iznerroja arī mani. Kad uz "Vairāk saules" devos intervēt Oskaru Bārtuli, pusceļā mani pārsteidza tālruņa zvans. Zvanītājs stādījās priekšā kā prokurors Mežsargs un vaicāja, kāpēc es rakstot nepatiesību par "Pārdaugavu" - "Pārdaugavai" nekad neesot bijuši konflikti ar Latvijas Hokeja federāciju, un savus spēlētājus izlasei viņi allaž iedevuši apģērbtus un ar nūjām rokās. Balss likās tā kā pazīstama un pēc kāda laiciņa Mežsargs tomēr kļuva par Ļeskovu. Nu jau smējāmies abi.

Tāpat kā 1995. gada sākumā, kad kādā svētdienas pusdienas laikā tiku uzaicināts ciemos pie Ļeskova Jūrmalas mītnē. Pēc diezgan garas sarunas tapa raksts avīzē "Labrīt" - "Balderis bija tikai "Pārdaugavas" karogs." Sarunas laikā, kur mums abiem asistēja Viktors Valts (lai Tev vieglas smiltis, Viktor!), man radās vajadzība apmeklēt tualeti. Redzot krimiķos, ka kriminālās autoritātes šaujamos itin bieži glabā tekošu ūdeņu tuvumā, jautāju Ļeskovam, kur viņš glabā šaujamos. Jo tualetē taču es neko neatradu. Ui, kā patika Vladimiram mans karātavu humors. Tāds pagarš ievads šoreiz sanācis. Kā jau rakstniekam, kurš ilgāku laiku nav turējis rokās "SA+" spalvu.

Tātad 1995. gada vasara. Kaut kur it kā trenējas dižkomanda "Pārdaugava", precīzāk - tas, kas bija palicis pāri. Naudas spēlēšanai SHL nav, bet gaisā laiku pa laikam tiek palaista kāda ziņa (internets tad vēl bija pavārgs!) - Ļeskovs esot panācis vienošanos, ka "Pārdaugava" kā Latvijas klubs spēlēšot Almetjevskā, Ņižņekamskā, Voroņežā... Ja atmiņa neviļ, tad šīs trīs pilsētas toreiz figurēja. Pagāja viena nedēļa, pagāja otra (tāpat kā tagad!), taču ziņas par Almetjevskas, Ņižņekamskas vai Voroņežas iekarošanu nekonkretizējās. No "Pārdaugavas" bijušajiem kadriem Ābols rudeni iesāka Latvijas Hokeja līgas klubā "Essamika", kur spēlēja vienā maiņā ar Balderi un Hromčenkovu. Uh, labs trijnieks bija! Ņiživijs nokļuva Jaroslavļā pie Pjotra Vorobjova, bet starp Voroņežas "Buran" rīdziniekiem nonāca arī Klodāns.

Tā teikt, trīs no četriem šīs vasaras "Dinamo" treneriem ir ar "Pārdaugavas" izjukšanas un solījumu pieredzi. Tas viņus gan stiprina, gan vienlaicīgi dara arī uzmanīgus. Negribu apgalvot, ka "Pārdaugavas" izjukšana pirms 19 gadiem visu trīs spēlētāju karjerās radīja neatgriezeniskas pēdas, taču visi trīs vēl nebija lāga gatavi pasaules hokeja plašumos lidot vieni paši. Lieti būtu noderējis vēl gadiņš vai divi SHL. Ņiživijs, kaut arī bija jaunākais, Krievijas hokeja tirgum bija visgatavākais, un 1997. gada pavasarī ar Jaroslavļas "Torpedo" arī kļuva par Krievijas čempionu. Droši vien Krievijas hokejā arī nopelnīja šo to. Vai varēja uzlēkt kaut kur augstāk? Varbūt. Tā pavasara izlases konsultants Vladimirs Jurzinovs viņu kopā ar Kārli Skrastiņu aicināja uz Turku TPS. Vai Saša bija NHL spēlētājs? Diezin vai, taču Krievijā un Latvijā augstu cienīts.

Ja atmiņa neviļ, tad uz Turku aicināts ticis arī Klodāns, taču Voroņeža bija droša lieta, "Buran" pēc spēka spēlēja Krievijas 2. līgā un Jurim darba pietika. Arī maksāts normāli un viņš par šo posmu savā karjerā izsakās pozitīvi. Vai Klodāns varēja spēlēt augstāk? Noteikti. Bet tad vēl būtu bijis kāds laiciņš jānobriest "Pārdaugavā", savās mājās.

Visvecākais no trijotnes - Ābols tad bija 22 gadus vecs, bet tolaik Eiropas hokeja tirgus bija stipri pārsātināts. Atcerēsimies, ka tagadējais "Dinamo" GM Normunds Sējējs savu ārzemju karjeru sāka Somijas 2. līgas klubā "KooKoo". Ābols, kurš savā vecumā (1973.) bija labākais uzbrucējs, vēl Jānis Tomans un Sergejs Gerasimovs, kurš kaut kad stipri pirms tam palika Amerikā. Pēc gada "Essamikā" LHL rezultatīvākais uzbrucējs - 29 spēlēs 35+40 - nonāca Zviedrijas trešās līgas (pēc spēka, ne pēc nosaukuma) klubā "Nittorps" - 32 spēlēs 26+27. Objektīvi Artis bija gatavs augstākam lidojumam. Taču kopumā viņš savu vietu zviedru Allsvenskan atrada.

Ko mums no tā visa secināt? Kopumā "Pārdaugavas" izjukšana atstāja pēdas visu trīs tagadējo "Dinamo" treneru karjerās. Ankipāns (1975) tad vēl nebija "Pārdaugavai" nobriedis. Ko rakstīsim pēc 19 gadiem...