Un visiem pa vidu...latviešu hokeja kaķi

Analizējot Losandželosas uzvaru, nākas atzīt, ka tā ir izmantojusi jau pārbaudītu hokeja klasiku – kapteinis, labs vārtsargs, labi pirmo trīs maiņu centri, vismaz divi solīdi malējie, aizsardzības mikslis starp veterāniem un jauniem talantiem un - ceturtās maiņas enerģija ar nelielu meistarības piegaršu. Nekas ārkārtējs, visi NHL to zina, tomēr – ne visiem izdodas līdz šādai ķīmijai nonākt. Saka – „Kings” menedžeris Dīns Lombardi bijis gana apķērīgs, gana gudrs, ar izcilu ožu un manevrēšanas spējām. Pieņemsim, ka viņš patiešām tā tagad jūtas un – pelnīti. Tostarp mēs, latvieši, noskatoties šajā Losandželosas fiestā, varam pragmatiski atzīt – veči, bez mums pie Stenlija kausa jūs nedejotu... Protams, paliels pārspīlējums, tostarp nenāk par ļaunu atgādināt, ka kaut kādā mērā letiņi pie šīs konkrētā gadījuma ir stāvējuši un sākās tas... 1989. gada vasarā.

Togad bija karsta vasara un Rīgas „Dinamo” gatavojās savai kārtējais sezonai, galvenā trenera Helmūta Baldera vadībā. Tostarp Amerikā, ikgadējā NHL drafta izvēlē, Minesotas „North Stars” menedžeris Džeks Fereira savos sarakstos izvēlējās divus latviešu – desmitajā kārtā vārtsargu Artūru Irbi, bet divpadsmitajā – Balderi. Starp citu, otrais tobrīd bija 36 gadus vecs (jūlijā viņam palika 37) un maz kāds ticēja, ka šādā solīdā vecumā, tur kaut kas sanāks. Iepriekšējos četrus gadus PSRS hokeja izlases viens no labākajiem virtuoziem bija trenējis kādu klubu Japānā, tagad viens no NHL klubiem apsvēra ideju, nopirkt vecu kaķi caurspīdīgā maisā. Lai savu nodomu īstenotu, Džeks Fereira nolēma klātienē paskatīties uz Balderi, kam tolaik bija jāpārvar vēl viens šķērslis – izbraukšana no valsts. Jāatgādina, ka 1989. gada vasarā bija novērojams pirmais atkusnis NHL un PSRS hokeja saimniecību starpā – togad padomju vara atļāva pirmajām izlases zvaigznēm doties profesionāļu maizē, tiesa noteikumi bija agresīvi. Vairāk kā pusi no pirmajiem līgumiem viņiem bija jāpārskaita uz speciālu organizāciju, kas nodarbojās ar padomju sportistu tā saukto meistarības eksportu. Svarīgi saprast, ka kuru katru uz Ziemeļameriku nemaz nelaida – tā bija rūpīga kontrole. Balderim bija vieglāk – viņš bija vecs, sen jau neskaitījās padomju izlases palīgs, tāpēc Maskava uz biklo Minesotas lūgumu, ļaut vienam hokejistam no Rīgas mazliet pastāžēties Amerikā, paskatījās kā uz parādību. Sak, laikam jau Balderis patiesībā ir žīds un vienkārši vēlas izbraukt no Padomju Savienības, izmantojot kaut kādu ieganstu... Starp citu, tolaik, kad tika mīkstināta tūristu vīzu izsniegšanas kārtība, braucieniem uz okeāna to krastu, daudzi vienkārši to izmantoja, lai notītos no režīma apskāvieniem.

Par Minesotas interesi Balderis uzzināja pirms Kandavas treniņnometnes, kad viņam piezvanīja dakteris Visvaldis Nagobads un pateica, ka Džeks Fereira vēlas viņu apciemot un aplūkot klātienē. Tad „Dinamo” galvenajam trenerim vajadzēja pateikt komandai, ka viņš tomēr laikam nevarēs būt viņu priekšstāvis, jo – iespējams, brauks uz NHL. Kurš toreiz saprata, cik nopietnu izaicinājumu Helmuts sev bruģēja? Tādu bija maz... Fereira ieradās Rīgā no Igaunijas puses – Balderis pats viņu ar savu volgu sagaidīja pie Tallinas prāmja, kas atveda tūristus no Helsinkiem. Toreiz taisnākas iespējas nebija, tāpat kā nebija aviokompāniju pakalpojumi, kas, piemēram, savienotu Rīgu ar Helsinkiem. Ja pa gaisu – tad aiz dzelzs priekšskara var nokļūt tikai caur Maskavu. Fereira novērtēja Baldera fizisko gatavību, pie reizes satikās ar otru savu nolūkoto latvieti – divdesmit divus gadus veco Artūru Irbi un palika apmierināts ar redzēto. Tā bija avantūra, taču Džeks zināja, ka Balderim neviens līgumu nedāvinās – ja viņš izturēs treniņnometnes spriedzi un konkurenci, būs sastāvā. Tad būs arī līgums. Helmuts izturēja un 37 gadu vecumā debitēja NHL. Komandas menedžerim tā bija liela uzdrīkstēšanās, tostarp šāds izaicinājums un riska fons vēlāk kļuva par viņa vizītkarti. Zīmīgi, ka togad kopā ar Balderi pie Minesotas organizācijas Fereira piesaistīja Dīnu Lombardi – viņš bija visnotaļ apķērīgs hokeja aģents, kas drīzāk piestāvēja darbā kluba menedžmentā. Tieši Lombardi bija blakus Fereiram, kad NHL drafta laikā Minesota nolēma izvilkt jau zināmās latviešu kārtis.

Kad deviņdesmito gadu sākumā Minesotas „North Stars” organizācija tika izvēlēta par vienu no Sanhosē „Sharks” pamatu stūrakmeņiem, Fereira rekomendēja savu palīgu Lombardi jaunās komandas kantorī. Uzreiz pie ruļļiem Dīns netika, tomēr tieši viņš palīdzēja Čakam Grillo (toreizējam „Sharks” ģenerālmenedžerim) veidot jaunās komandas pirmos vaibstus. Jā, arī sarunas ar hokejistu aģentiem par jaunajiem līgumiem tika uzticētas Lombardi, kur viņš izmantoja iepriekšējos gados uzkrāto kaujinieciskumu. Interesanti, ka Lombardi faktiski stāvēja pie Sanda Ozoliņa un Artūra Irbes pirmajiem līgumiem un tieši viņš bija tas, kas abus latviešus nolēma vēlāk pārdot vai iemainīt. Ozoliņa gadījumā viņam nācās atskārt, ka bija kļūdījies – „Sharks” atdeva Kolorado „Avalanche” talantīgo uzbrūkošo aizsargu, pretī dabūjot labu ļoti uzbrucēju, tostarp, turpmākajos gados Dīns pārliecinājās, ka tieši tā sauktā pussarga pozīcija viņa komandas modelī pietrūkst visvairāk. Zīmīgi - kad pērnruden Lomabardi sāka sarunas ar divdesmit vienu gadu veco Losandželosas „Kings” uzbrūkošo aizsargu Drū Dautiju par viņa jauno līgumu, menedžeris šajā situācijā skatījās kā spogulī – tā bija aina no 1995. gada Ozoliņa sāgas... Toreiz, mazliet pacimperlējies, Lombardi tomēr parakstīja līgumu ar latvieti, taču niknums par sarunu gaitu bija tik liels, ka pie pirmā izdevīgā piedāvājuma viņš savu talantu uzreiz pārdeva. Arī Dautijs gražojās a’la Ozo stilā, tiesa, šoreiz Lombard zināja, ka, lai kas arī notiktu, lai, cik naudas viņam šis jaunais puika arī neizmaksātu – un izmaksāja arī! - viņš otro reizi neaplauzīsies. Starp citu, Dautijs bija viens no „Kings” uzvaras zīmīgākajiem elementiem – gan aizsardzībā, gan uzbrukumā... Vai ziniet, kurš pērnruden ieteica Lombardi tomēr neatkārtot iepriekšējās kļūdas? Tas pats Džeks Fereira, kurš arī šobrīd ir Losandželosas „Kings” ģenerālmenedžera palīgs.

Lombardi pie Losandželosas „Kings” vadības nonāca 2006. gadā. Tā sešus gadus viņš mīcīja mālu, līdz sanāca Stenlija kauss. Starp citu, arī šajā uznācienā viņam pa vidu maisījās...latvieši. Lombardi savā pirmajā sezonā Lonsandželosā parakstīja līgumu ar Raiti Ivanānu. Tiesa, vēlāk gan izrādījās, ka īsti Raita lomu viņš ilgtermiņā pie komandas nākotnes nesaskatīja, tomēr – ja nebūtu Dīna toreizējās uzdrīkstēšanās, nebūtu arī Ivanānam Kalifornijas saules un NHL hokeja iedegums. Otrajā gadā Lombardi domāja, ka varbūt veco Sandi Ozoliņu iejūgt „Kings” ratos – Dautijs vēl bija par zaļu, blakus tika meklēts veterāns. Tiesa, mūsējais toreiz nopauzēja – negribēja vairs hokeju redzēt... Atēdies.

Kas intriģējoši šopavasar – Stenlija kauss vēl nebija izcīnīts, bet tieši Losandželosas „Kings” darba kabinetos tika meklēti cilvēki, kas varētu kaut ko vairāk pastāstīt par Miku Indraši...