Nolans par Bļugeru, Vasiļjevu, Jasu, Štālu...

Pārpratums ar Bļugeru
Vēl pirms oficiālā saraksta iesniegšanas IIHF (7. janvārī), Latvijas Hokeja federācijas prezidents nāca klajā ar kategorisku paziņojumu, ka viņam iesniegtais komandas pieteikums netiks parakstīts. Par iemeslu kļuva Teodora Bļugera it kā iekļaušana olimpiskajā komandā. "Nolans ir ielicis Bļugeru sarakstā, tāda ir galvenā trenera izvēle, taču es šādu pieteikumu neparakstīšu. Tad jau mēs kļūsim par izsmieklu visai Latvijai. Cilvēks, kurš nav izlasē nospēlējis nevienu spēli, brauks uz olimpiādi... Tas ir smieklīgi," sarunā ar „Sporta Avīzi+” iepriekš pauda Kirovs Lipmans. Acīmredzot abas puses, proti, Nolans un Lipmans” pazuda tulkojumā. Vienam tiekot pārprastam, kas viņu attiecībās nav pirmā reize, to uzsvēra arī Nolans sarunā ar „Sporta centrs.com”, kad rudenī viesojās Latvijā: „Viņa angļu valoda nav tik laba, es savukārt nesaprotu latviski. Kad viņš uz mani dusmojas, es nesaprotu, ko viņš saka, bet, kad es atbildu , viņš nesaprot, ko vēlos pateikt es (smejas).”
Tā notika arīdzan šoreiz, kad sarunas par jauno spēlētāju iekļaušanu tikušas uzskatītas par viņu reālo piesaisti izlasē. Nav zināms, kurā kanālā radās kļūme, bet gala rezultātā Lipmans uztvēra neprecīzu Nolana vēstījumu. „Bija runa par viņa atrašanos paplašinātajā sastāvā, nevis olimpiskajā sastāvā. Diskusijas par Bļugeru bija ar ievirzi par nākotni, par iespējamo iekļaušanu izlasē turpmāk, bet ne konkrēti dalībai Soču olimpiskajās spēlēs. Līdzīgi kā par vairākiem citiem spēlētājiem, kurus apspriež kā potenciālos izlases spēlētājus. Teodors ir labs spēlētājs un nākotnē tikai progresēs, bet pašlaik vēl nedaudz par jaunu šādam turnīram,” situāciju skaidro Nolans. Piedzīvojot zināmas īpatnības ne pirmo dienu, Nolans ar vēsu prātu, uztver radušos pārpratumu: „Lipmana kungu pazīstu jau dažus gadus. Un vienīgais par ko esmu pateicīgs, ir iespēja atbraukt uz Latviju. Prieks, ka man radās tā iespēja iepazīties ar latviešiem, trenēt komandu. Strādāju pēc labākās sirdsapziņas. Tas, ko viņš domā un jūt, nekādi neietekmē manu attieksmi pret izlasi, hokeju un Latviju kopumā. Varbūt paveiksim kādas maģiskas lietas, un viņš mainīs savas domas (smejas).”

Herberta Vasiļjeva piesaiste
Nav noslēpums, ka, uzsākot darbu ar Latvijas izlasi, Teds Nolans apzināja potenciāli visus iespējamos izlases kandidātus. Arīdzan tobrīd jau izlasei ardievas teikušajiem Ozoliņam un Vasiļjevam, neatmetot cerības par viņu spēlēšanu izlasē. Herberta piesaiste ir vērtējama tikai ar plus zīmi, domājot gan par komandas kopējo atmosfēru, gan jaunajiem spēlētājiem. „Izlase tikai iegūs, jo īpaši jaunie spēlētāji, kuriem Herberts varētu palīdzēt, piemēram, Girgensonam, kuram nesen apritēja 20 gadi. Līdzās tādam spēlētājiem kā Laurim Dārziņam, Jānim Spruktam, Mārtiņam Karsumam, Herberta atrašanās izlasē, būs nozīmīgs pienesums,” pārliecināts Nolans.
Par Nolana kompetenci liecina darbs NHL, tāpēc nebūtu jāšaubās, ka, viņaprāt, mēnesis līdz olimpiādei būs pietiekami, lai tāda līmeņa spēlētājs kā Vasiļjevs spētu sasniegt optimālo formu. Zināms, ka Vasiļjevs vēlējās spēlēt izlasē, bet tobrīd esošā situācija ar Vācijas pilsonību to neatļāva. To zināja arī treneris. Tagad, kad Latvijā pieņemts dubultpilsonības likums, visi ceļi atvērti, lai Vasiļjevs spētu pārstāvēt izlasi. Notikumiem līdzi sekoja arī Nolans, divarpus gadus, strādājot ar izlasi. „Mums ir jaunie un labi vecie spēlētāji, jūtam - tas veidos labu kombināciju, lai šobrīd varētu apgalvot, ka izlase pēc labākas sirdsapziņas pārstāvēs Latviju olimpiskajās spēlēs. Man bija tā iespēja, iepazīt spēlētājus divarpus gadu garumā, piemēram, Dārziņu - tāda tipa spēlētājus. Vēroju Kristapa Sotnieka attīstību šo gadu laikā. Varu droši apgalvot, ka Kristaps ir kļuvis meistarīgāks. Nesen runāju ar Stīvu Aizermanu no Tampabejas, kurš uzteic Kristera Gudļevska attīstību,” par spēlētājiem pārliecināts Nolans.

Komandas komplektācija
Nolans akcentē, ka veikta rūpīga spēlētāju snieguma un attīstības analīze - spēlētāju gaitas pārstāvētajās komandās, mijiedarbību. Būtisks aspekts, kam pievērš treneri uzmanību saistās ne vien ar sportisko pusi, bet arīdzan attieksmei ārpus laukuma „Pirmo reizi, kad tikāmies ar spēlētājiem teicu, ka vērtēšu ne vien sniegumu uz ledus, bet gan darbu ikdienā, attieksmi. Beigās izraugoties labākos. Protams, ir spēlētāji, kuri varēja būt to spēlētāju vietā, kas brauks uz Sočiem, bet pašlaik tieši par šiem spēlētājiem, mēs jūtam, ka viņi būs īstie, kuri spēs godam pārstāvēt Latviju.”
Atlasot spēlētājus, Nolanam svarīgākais bija komandas kopējas noskaņas radīšana. „Braucot uz olimpiādi, jārēķinās, ka pretī nāks pasaules grandi. Tāpēc jābūt pārliecinātiem, ka mums ir spēcīga griba, kas ir garīgi cieša un stipra. Tas patiesi ir būtiski. Godīgi sakot, mēs par to domājām kopš pagājušā gada februāra. Vērojām, analizējām. Piemēram, Štāls - viņš ir visīstākais goda vīrs. Kāds var teikt, ka par viņu meistarībā ir labāks, bet attieksmes ziņā, kāds viņš ir, kā viņš sevi pasniedz, tas viss ir kopā, kad veido komandu. Nav runa par talantu sakopošanu, runa ir par komandas izveidi. Jūtam, ka izraudzītais spēlētāju kopums pašreiz vislabāk spēs pārstāvēt Latviju cieņpilni un godprātīgi.”
Starp tuvākajām kandidatūrām minami tādi spēlētāji kā Andris Džeriņš, Aleksandrs Ņiživijs, Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Roberts Jekimovs. Tomēr Nolana filozofija pieprasa, ka par izraudzītajiem spēlētājiem būs pārliecība, viņu spēju sastrādāties. Nolans apzinās spēlētāju tipus, piemēram, ka daži komfortabli jūtas esot kā papildus spēlētājs, kurš spēlē iesaistās no soliņa. Tam atbilst Koba Jass. „Puisis, kurš strādā ar melnu muti, neskatoties uz to, vai iegūs divas minūtes uz ledus vai vispār nespēlēs, bet viņa attieksme tik un tā būs nemainīga. Mums nepieciešami spēcīga rakstura vīri, kuri ,neskatoties uz savu vietu, būtu laimīgi, ka vispār atrodas sastāvā. Jāizvērtē jebkura šāda situācija. Arī mūsu septītais un astotais aizsargs. Vienam no viņiem būs jāsēž malā, tas kurš tas būs, jābūt pārliecinātam, ka raksturā viss kārtībā, nebūs apvainojies un neliks pārējiem justies slikti,” uzskata Nolans.

Mirklis pirms olimpiādes
Izlases gatavība olimpiskajām spēlēm būs redzama vien pēc pirmā iemetiena. Tomēr nepamanīts nepaliek fakts, ka izlasē sapulcināti tie spēlētāji, kuriem rūp, kam nav vienalga. Nevis vienkārši izraudzīti 25 spēlētāji kaut kādam turnīram. Izveidota komanda, kurā nepaļaujas uz individuālo talantu. Nolans zina, ka ar talantu vien nepietiek, lai uzvarētu. Skan uzspēlēti, bet arī mēs esam piedzīvojuši šādus brīžus, piemēram, 2000. gadā, kad uzvarējām zvaigžņoto Krievijas izlasi. Iespējams, ka deviņās no desmit spēlēm viņi uzvarētu, bet todien uz laukuma bija komanda. Tādu, kādu Nolans vēlas redzēt Sočos. Dažreiz šķiet, ka tā ir amerikāņu pārlieku laipnība, kad Nolans runā par valsts godu, nācijas lepnumu. Tomēr tās nav tikai tukšas frāzes, tā ir pārliecība. Iespējams, ka uz vietas esot grūti novērtēt latviešu veikumu gadsimtu griezumā, bet ārpus Latvijas par mums izsakās ļoti cildeni. Arīdzan bijušais Rīgas „Dinamo” treneris - Peka Rautakallio uzskata, ka latvieši ir ļoti varonīga tauta.
Nolans vairākkārtīgi atzinis, ka mirklī, kad spēlētājs uzvelk kreklu, viņš pārstāv komandu un valsti. Uzraksts krekla priekšpusē ir krietni vien svarīgāks par to, kas rakstīts uz muguras. Tā ir uzvarētāju apziņa. Izcili brīži rodas no izcilām iespējām. Pirms gada Latvija izcīnīja vietu olimpiskajās spēlēs. Lieliska iespēja, lai rastos lieliski brīži. Ja treneris to apzinās, tad arī spēlētāji sapratīs, ka šis ir mūsu laiks!