Pirms 10 gadiem. Grabovskis hokejā stutēs otro izlasi
Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem – reizi nedēļā atbildi uz šo jautājumu Sportacentrs.com meklē, pārlapojot vecās „Sporta Avīzes”, un interesantākos to dienu faktus, domu graudus un citātus piedāvājot arī jums.
Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.
”Sporta Avīze” Nr. 277 (2001. gada 19. – 25. marts)
Ēvalds Grabovskis atroka piedurknes darbam ar hokeja otro izlasi
Pirms desmit gadiem, lielā mērā paša mājās no Polijas pārbraukušā Ēvalda Grabovska iniciētā jautājumā LHF valdes sēdē tika lemts par otrās izlases veidošanu, par tās treneri ieceļot... pašu Grabovski.
Pie lielās izlases stūres joprojām atrodoties Haraldam Vasiļjevam, kuram pastāvīgi nodarboties izlasē traucēja darbs Krēfeldē, acīmredzot tāpēc, lai lielās izlases kandidātus izsijātu jau pirms nopietna darba sākšanas, gatavojoties pasaules čempionātam, tika izveidota otrā izlase, kuras uzdevums bija apzināt, stimulēt, neaizmirst... Par Grabovska palīgu tika iecelts Leonīds Beresņevs. Par konsultantu tika plānots pieaicināt kādu no pirmās izlases treneriem - Vjačeslavu Nazarovu vai Aleksandru Klinšovu.
„Izlases galvenais treneris pirmo kopāsanākšanu iecerējis jau marta beigās, kad no spēlēm Austrumeiropas Hokeja līgā un Latvijas čempionātā jābūt brīvām "Rīgas 2000" un "Liepājas Metalurga" komandām. .. Taču Grabovskis nevēlas aprobežoties ar pašmāju turnīros redzētajiem spēlētājiem un nolēmis izdarīt to, ko līdz šim nav darījis neviens hokeja speciālists:
- .. Latvijas treneri ļoti labi zina par tiem hokejistiem, kuri spēlē Eiropas valstu čempionātos, un zina par Amerikas augstākajās līgās NHL un IHL spēlējošajiem profesionāļiem. Taču ar to Latvijas hokejistu tirgus ārzemes nebeidzas, un mums vēl ir ļoti daudz spēlētāju, kas spēlē zemākajās līgās. Es uzskatu, ka, izveidojot otro izlasi, mums maksimāli daudz jācenšas apzināt tieši šos spēlētājus, un jau tagad federācijā noris darbs ar piedāvājumu izsūtīšanu ierasties uz otrās izlases treniņiem. Es ļoti ceru, ka no šiem spēlētājiem būs liela atsauksme un ikviens pie pirmās iespējas izmantos šo iespēju. Esmu pārliecināts, ka ja ne šogad, tad pēc gada vai diviem kāds no viņiem noderēs lielajai izlasei. Šobrīd ir pienācis pēdējais brīdis, kad mums jāsāk izrādīt interesi par viņiem, citādi Latvijas hokejam zudīs turpat pārdesmit spēlētāju. Mēs zinām, kā viņi izskatās, avīzēs regulāri lasām par viņu rezultativitāti, taču nezinām, kā viņi īsti spēlē. Neesam tik bagāti, lai aiz bezdarbības viņus pazaudētu.”
Plāniem gan traucēja abu spēcīgāko vienību paredzamās cīņas AEHL kausa izcīņā, Baltijas Hokeja līgā un Latvijas kausa izcīņā. Arī potenciālajiem viņu aizstājējiem, jauniešiem no "LB/Prizma" marta beigās vēl bija jāaizvada spēles... Tas netraucēja ieplānot pārbaudes spēles - 5. un 6. aprīlī Kriņicā ar Polijas izlasi, kura gatavojās pirmās divīzijas čempionātam. Pēc tam bija paredzēts, ka 11. un 12. aprīlī Ventspilī un Liepājā pretī mūsu izlasei stāsies Igaunija (arī gatavojās pirmās divīzijas čempionātam) un varbūt pat kāda spēle ar Latvijas lielo izlasi.
Vasiļjevs par šādu perspektīvu nebija lielā sajūsmā, jo kadru trūkstot pašam un otrajai izlasei vajadzētu sastāvēt no junioru un jauniešu vecuma hokejistiem. Savukārt par „ārzemnieku derīgumu” Grabovskis gatavojās spriest pēc viņu uzņēmības: „Visiem Amerikā spēlējošajiem hokejistiem, kuri ne reizi nav tikuši uzaicināti uz nacionālās izlases treniņiem, ir izsūtīti piedāvājumi ierasties uz otrās izlases treniņiem. Federācija apņemas segt visus otrās izlases izdevumus, kas saistīti ar ledus īri, nodrošinās spēlētājus ar medicīnisko aprūpi, nogādās uz spēļu vietām ar īrēto autobusu. Ceļa izdevumi no Amerikas uz Latviju būs jāsedz pašiem hokejistiem, un šādā veidā mums būs ļoti viegli pārliecināties, kurš ir gatavs ziedot personīgos līdzekļus Latvijas hokeja labā un paša interesēs.” Tomēr gan Aleksandram Čunčukovam un Gatim Ceplim, gan Raitim Ivanānam un Aleksandram Andrejevam, gan Arvīdam Reķim un Edgaram Žaltkovskim, iespējams, vēl aprīļa sākumā būtu spēles, kas automātiski nozīmētu otro izlasi bez viņiem.
Sportacentrs.com atkāpe: Haralds Vasiļjevs daudz ar eksperimentiem un Latvijas klubos spēlējošo hokejistu iesaistīšanu izlases rindās neaizrāvās, par puslīdz jēdzīgiem kadriem atzīstot tikai vārtsargu Edgaru Masaļski, Alekseju Širokovu, Viktoru Bļinovu un Sergeju Durdinu. Laikam jau viņam bija taisnība, jo viņa izbrāķētos spēlētājus vairāk par pāris spēlēm spiedīgos (spēlētāju trūkuma) apstākļos izlasē neņēma arī citi galvenie treneri. Ideja bija laba, bet sasteigta. Visvairāk trūka jebkādu finansiālo garantiju, bet, kā zināms, bez atalgojuma pat kaķis saimniekam peles mājās nenes.
Gatis Gūts sarežģītās trases respektē, bet brauc
„SA” uz lielo interviju bija aicinājusi bobslejistu Gati Gūtu, kurš savas otrās pilnās sezonas pēdējās sacīkstēs četriniekos izcīnīja augsto ceturto vietu. Tiesa, daudzi piloti nobijās no Leikplesidas trases viltīgajiem līkločiem, tāpēc konkurence bija mazāka kā parasti.
„- Sākumā biju nedaudz "noraustījies". .. Uz Ameriku aizbraucu bez divnieka, un vienīgās kamanas, kuras bija pieejamas, pirms manis paķēra Benešs. Viņš divnieku paķēra tikai tāpēc, lai pirms četrinieku starta vispirms trasi izbrauktu ar divnieku. Man arī vispirms gribējās nobraukt ar divnieku, taču nebija ar ko. Benešs nobrauca vienu treniņbraucienu, atmeta ar roku un pateica sveiki - es braucu mājās. ..
- Kāpēc uz Ameriku aizbrauci bez divnieka? Par velti tev neviens taču kamanas nedeva. Vai nebija lētāk un izdevīgāk vest savu bobu?
- Noteikti ne. Divnieku īrēju gan Soltleiksitijā, gan Leikplesidā. Piegāju pie viena džeka, uzprasīju, vai nevaru izīrēt. Katru dienu boba īre man izmaksāja simt dolāru. Teorētiski varēju vest līdzi savu divnieku, taču tā transportēšana bija ļoti dārga. Nebija tā vērts, lai es savu divnieku vestu tik tālu un samaksātu turpat divarpus tūkstošu latu. ..
- Šogad tavi rezultāti ir strauji progresējuši. Kāds tam ir iemesls?
- .. Man personīgi liekas, ka man pagājušajā sezonā vajadzēja nostartēt labāk. Līdz Jaunajam gadam biju nostartējis diezgan labi, taču pēc Jaunā gada traumējās divi stūmēji un otrā sezonas puse bija "pa tukšo". Dažreiz bija pat tā, ka pēdējā dienā pirms izbraukšanas uz sacensībām man vajadzēja meklēt stūmēju. Šogad man šīs problēmas nebija - bija stabila ekipāža, varēja stabili, bez raustīšanās strādāt. Pats jūtu, ka arī braukšana kļuvusi kvalitatīvāka, un, saliekot šos apstākļus kopā, rezultāti ir uzlabojušies. ..
- Vai nebija psiholoģiski grūti pirmajās sezonās braukt pa divdesmitajām, trīsdesmitajām vietām?
- Bija. Brīžiem pat bija tā, ka bobslejā nesaskatīju nekādu perspektīvu. Daudz braucienu veicu pilnīgā vienaldzībā, jo nesaskatīju to mērķi, kāpēc es to daru. Redzēju, kāds līmenis bija pārējiem braucējiem, un salīdzināju to ar savējo. Es neredzēju, kas manā braukšanā tuvākajā laikā varētu mainīties. Citreiz pat gribējās visam atmest ar roku.
- Cik reižu un cik nopietni bijuši šādi nodomi?
- Pavisam nopietni iespēju pamest bobsleju apsvēru pēc pagājušās sezonas. Pāris dienu pēc sezonas beigām staigāju kā apmāts un nevarēju saprast, ko es šeit mokos. Tad sāku domāt no otrās puses: esmu taču bobslejā ieguldījis milzīgu darbu, un lai tagad mirkļa emociju iespaidā tik viegli no visa tā atteiktos? Padomāju, ko es darīšu pēc tam. Uz šiem jautājumiem nevarēju atrast atbildes, jo ļoti labi apzinājos, ka momentā neko jaunu nevarēšu uzsākt. Tā arī neatbildējušam uz paša uzdotajiem jautājumiem "jumts" nostājās savā vietā, un sāku gatavoties jaunajai sezonai.
- Pēdējā posmā Leikplesidā tu biji ceturtais. Vai tas nozīmē, ka esi iekļuvis pasaules elitē? Pat neņemot vērā to, ka nestartēja daudzi līderi. Četriniekos kopvērtējumā esi desmitais...
- Lai arī kopvērtējumā esmu desmitais, es sevi vēl neuzskatu par elites pilotu. Esmu turpat uz robežas. Tie, ar kuriem man ir jāsacenšas par iekļūšanu pirmajā desmitniekā, tomēr ir "baigie veči" ar milzīgu braukšanas pieredzi. Nav daudz tādu, kuri pēkšņi vienas sezonas laikā var ielēkt pirmajā desmitniekā. Šogad tādi bija Popovs un Lange. Kāpēc bija Lange, tur nav nekādu jautājumu. Langem ir tik perfekta tehnika, ka viņam nebija kur likties. Bez tam viņš lielajos mačos jau brauc samērā ilgi, šķiet, no astoņpadsmit gadu vecuma, un ir jau iekrājis labu pieredzi. Vēl ir Špīss, taču viņš brauc tikai divniekos. Vēl šveiciešiem ir Anens, un tie ir tikai trīs, kuri tā pēkšņi parādījušies starp līderiem. Pārējie ir gados veci, kam pāri trīsdesmit.
- Tu taču arī esi to vidū, kas ir sajaucis gaisu līderu vidū?
- Nujā, drusciņ esmu pabojājis viņiem garastāvokli. Pats izjūtu, kā viena gada laikā ir izmainījusies vadošo attieksme pret mani. Pirmie mani vēl varbūt neņem par pilnu, bet tie, kuri cīnās par astoto līdz piecpadsmitajai vietai, tie uz mani tagad skatās mazliet citādāk. ..
- Kā jūs sadzīvojat ar Prūsi?
- Amerikas posmos bija izveidojusies smieklīga situācija. Sacensībās mēs esam konkurenti, bet viņš šajos posmos bija arī kā izlases galvenais treneris. Smieklīgi, vai ne?... Liekas, ka man ir paveicies, ka blakus katru dienu atrodas viens no pasaules labākajiem pilotiem un varu visu laiku no viņa mācīties. .. Kad vajag, nekautrējos un eju viņam prasīt padomu. ..
- Vai tā ir taisnība, ka Latvijas bobslejs pašlaik sākas un beidzas ar Prūsi?
- Nenoliedzami - Prūsis bobslejā ir autoritāte. Ne tikai Latvijā, arī pasaulē ar viņu rēķinās. .. - Vai klusībā pie sevis neesi iedomājies par to brīdi, kad Prūsis beigs sportot un uzdāvinās tev savu inventāru?
- Nekādā gadījumā. Vienīgā iespēja, ko es pieļauju: ja man atļaus finansiālā situācija, es no viņa varētu pārpirkt. Man attiecībā uz pārējiem pirktgribētājiem varētu būt priekšrocība, jo man viņu dabūt rokās pirmajam būs nesalīdzināmi vieglāk nekā citiem. Par dāvināšanu es nemaz nesapņoju. Viss inventārs pieder viņam personīgi, un neredzu, kāda jēga viņam būtu dāvināt man savus bobus. Viņš tos varētu pārdot par pieklājīgu summu.
- Kā, tavuprāt, pasaulē kotējas Prūša inventārs?
- Viņam uz savām kamanām vajag tikai uzrakstīt "Ar šo bobu ir braucis Prūsis", un pircēji sastāsies rindā. Bija jau gadījums, kad Langens pārdeva savu bobu. Neviens nešaubās, ka tas ir ideāls, un to varēja nopirkt arī Prūsis. Taču bija viena nianse. Kā saka Sandis: ja pērk Langena bobu, tad tas jādara tūlīt pēc finiša. Langens nobrauc, izkāpj no boba un uz vietas pārdod. Citādi viņš aizvedīs bobu uz mājām un ej nu sazini, ko viņš pa to laiku var izdarīt savās kamanās. ..
- Vai tev ir bijuši nopietni kritieni?
- Bija. Pirms divām sezonām ar Rozentālu nolikāmies tā, ka trīs dienas nevarējām no gultas piecelties. Tas notika Vinterbergā. Toreiz sadauzījām visu, ko vien var sadauzīt. Plaušas bija sasistas, atslēgas kaulam saites bija plīsušas. Lai pieceltos no gultas, bija jāsauc palīgā čaļus, kas palīdz saģērbties. Pasmaidīt nevarējām, karoti pacelt nevarējām... ..
- Vai var teikt, ka tev šobrīd ir spēcīgākais un labākais divnieka stūmējs Latvijā?
- Nezinu, nezinu... Silarājs ir baigi spēcīgais. Viņš ir labs tieši kā divnieka stūmējs. Silarājs nav no tiem, kurš nostājas uz starta un "mauc". Viņš katru startu izanalizē, domā līdzi, un tāpēc viņš tik ātri ticis uz priekšu. Labi, ka mēs nenoraustījāmies un viņu uzreiz ielikām divniekā.”
Sportacentrs.com atkāpe: Kā atzinuši Latvijas bobsleja aprindās respektējami kadri, Gūts vienkārši bija par inteliģentu bobslejam. Arī par vieglu pilotam (85kg), ja ņemam vērā, ar kādiem „skapjiem” – pilotiem nākas sastapties šodien.
Pārējās tēmas
NHL. Karolīnas "Hurricanes" vārtsargs Artūrs Irbe pagājušajā nedēļā atzīmēja savu piekto "sauso" spēli sezonā, palīdzot komandai uzvarēt Vašingtonas "Capitals" (3:0). Pārliecinošu sniegumu aizsardzībā Nešvilas "Predators" sastāvā demonstrē Kārlis Skrastiņš, kurš pelna ne tikai pozitīvus punktus pēc lietderības rādītāja, bet arī izceļas ar rezultatīvām piespēlēm.
Hokejs. Aigars Cipruss kopā ar Helsinku "Jokerit" uzvarējis Somijas regulārajā čempionātā un ir galvenais play-off favorīts. HK "Rīga" iekļuvis Austrumeiropas Hokeja līgas finālā pretstatā HK "Liepājas metalurgs", kam tas neizdevās. Latvijas Hokeja federācija pirms jauniešu pasaules čempionāta Rīgā un Liepājā izlasei nebija spējīga nodrošināt jēdzīgu hokeja inventāru, līdz jaunatnes izlasei pirmās nepieciešamības inventāru nopirka NHL vārtsargs Artūrs Irbe, bet Irbes un Ozoliņa fonds nolēmis šo izlasi atbalstīt vēl ar 3000 dolāriem, kas tiktu iztērēti, lai nomainītu fiziski un morāli nolietojušos hokejistu ekipējumu. Latvijas hokeja izlases treneris Haralds Vasiļjevs neizturēja Krēfeldes kluba saimnieku pārbaudījumu, un tagad viņa vietu pie galvenā trenera stūres komandā ieņems kāds kanādietis.
Futbols. Latvijas futbola izlase vēl Gerija Džonsona vadībā gatavojās 2002. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlei pret trešo spēcīgāko pasaules izlasi Horvātiju ar 1998. gada pasaules čempionāta rezultatīvāko spēlētāju (6 vārti 7 spēlēs) Davoru Šukeru sastāvā, kurš 59 spēlēs Horvātijas sastāvā līdz tam bija guvis 42 vārtus.
Basketbols. „SA” veiktajā Latvijas klubu ārzemnieku vērtējumā pozitīvas atsauksmes izpelnījušies „ventspilnieki” Kips Stouns un Stīvs Ričs, BK LMT rindās jēdzīgs izskatījās Šerons Vilkersons, kamēr pretiniekiem NEBL ir pat NBA pulveri ostījuši kadri, par dāņu „Magic Great Danes” piespēlējušo Īrvinu Maģisko Džonsonu nemaz nerunājot. ASV koledžu čempionāta „marta trakumā” jeb izslēgšanas spēlēs no septiņiem NCAA spēlējošajiem latviešiem nepiedalījās vienīgi Kaspars Kambala (nesaprašanās ar galveno treneri Maksu Gūdu, tomēr ievēlēts savas konferences simboliskajā izlasē) un Raitis Grafs (labots koledžas bloķēto metienu rekords (60)). Raimonds Jumiķis (spēlēja maz) ar Rietumkentuki universitāti un Māris Ļaksa ar Providensas koledžu (labākais komandā trīspunktu un soda metienu precizitātē) izstājās izslēgšanas spēļu 1. kārtā. Savukārt sievietēm Saienas koledžu izslēgšanas spēlēs (zaudēja 1. kārtā) ievilka Gunta Baško (MAAC konferences gada spēlētāja (pirmā konferencē, kas šo nosaukumu izpelnījusies otrajā gadā), konferences simboliskās izlases pirmais piecinieks, konferencē trešā rezultatīvākā un pirmā atlēkušajās bumbās (10 spēlē), atlēkušajās bumbās 25 labāko skaitā visā valstī!) un Liene Jansone (konferences labākā debitante, visu konferences spēlētāju trešajā simboliskajā pieciniekā, konferences izslēgšanas turnīra vērtīgākā spēlētāja), bet pirmo kārtu pārvarēja Virdžīnijas Tehniskās universitātes studente Ieva Kubliņa.
"Ventspils" basketbolisti NEBL play-off turnīra ceturtdaļfinālu sākuši ar 27 punktu uzvaru savās mājās pret Londonas "Haribo Towers", kamēr LMT piekāpās Maskavas CSKA ar Juri Umbraško aptverē, kam fantastisku sniegumu rādīja vēlākais NBA džezmenis "krievu Džordans" Andrejs Kiriļenko (19 punktu, 13 atlēkušo bumbu, 3 bloķēti metieni). 50. gados basketbolists Gunārs Siliņš pieņemšanā pie LPSR ministru priekšnieka Viļa Lāča esot ieteicies, ka vajagot jaunu basketbola halli starp Artilērijas un Lielgabalu ielām. Lācis atteicis – esot pārāk dārgi. Vēlāk tur uzcēla Rīgas Sporta pili...
Citi sporta veidi. Par pasaules vicečempionu starptautiskajā dambretē kļuvis Guntis Valneris, piekāpdamies tikai Krievijas lielmeistaram Aleksejam Čižovam, kurš jau devīto reizi kļuva par pasaules čempionu. Barjerists Staņislavs Olijars Dienvidāfrikā izcīnījis pirmo uzvaru šajā sezonā 110 m/b. Savukārt Latvijas regbistu izlase pasaules kvalifikācijas turnīrā savā zonā un apakšgrupā apspēlēja Izraēlu, izcīnot trešo uzvaru trijās spēlēs.
+1 [+] [-]