12h pēc spēles: Bez atslēgām

Par spēli
Pirms spēles izrādījās, ka blakus komandas kapteinim uz savainoto soliņa apsēdās arī divi citi Rīgas „Dinamo” atslēgas spēlētāji – Lauris Dārziņš un Marks Hartigans (savainots arī Meija). Šāda situācija no vienas puses ir problēma, no otras puses – iespēja. Iespēja jaunajiem spēlētājiem, kuri līdz šim vai nu vispār nebija tikuši pie teikšanas, vai arī tika epizodiski, pierādīt sev un treneriem, ka ar viņiem var rēķināties un, ka viņi ir spējīgi izpildīt konkrētus uzdevumus.

Pie šādām sastāva izmaiņām varēja gaidīt, ka rīdzinieki mainīs savu spēli, spēlēs vienkāršāk, proti, ar virzību un spiediena izdarīšanu uz pretinieka vārtiem. Tomēr izrādījās, ka arī šādā sastāvā, Rīga mēģina spēlēt piespēļu hokeju un izkombinēt vārtu gūšanas iespējas. Diemžēl šādiem uzdevumiem šis sastāva variants nebija gatavs.

Rīdzinieki uzsāka veiksmīgi, pirmie guva vārtus, bet spēli vairāk raksturoja nemitīga cīņa un abpusējas kļūdas vidus zonā. Proti, bija milzīga centība un vēlme sevi pierādīt, bet pietrūka vēsas galvas un meistarības, lai neskrietu ar galvu sienā. Šādai spēlei krietni veiksmīgāk piemērojās mājinieku komanda. Rīdzinieki bieži savā zonā nesadalīja un nenovaktēja savus pretspēlētājus. „Avtomobilist” komanda to regulāri izmantoja, pārliecinoši uzvarot spēli.

Vājais ķēdes posms
Rīdziniekiem šajā spēlē vienkārši pietrūka trumpju, lai spēlētu sev ierastajā spēles manierē un gūtu panākumu. Par tādu teorētiski varēja kļūt jaunība, bet ņemot vērā to, ka vairākiem spēlētājiem šī bija pirmā spēle, bija skaidrs, ka tas nāks kopā ar uztraukumu un drudžainu darbību laukumā. Tāpēc, lai šo azartu pozitīvi izmantotu bija nepieciešams dot vienkāršu spēles plānu ar vienkāršiem un skaidriem uzdevumiem, proti, spēlēt tā saukto Ziemeļamerikas hokeju. Liekot uzsvaru uz drošu spēli visās situācijās, galvenais bez riska saviem vārtiem un ar virzību un spiedienu uz pretinieka vārtiem. Tomēr komanda centās ignorēt izmaiņas un spēlēt sev ierastā manierē, lai arī tas acīmredzami negāja cauri un visi centieni visbiežāk iesprūda jau vidus zonā.

Lūzuma punkts
Šajā spēlē īsā laika posmā bija divas labvēlīgas situācijas, lai rīdzinieki ievirzītu spēli sev vēlamā gultnē, bet abās situācijās spēlēs grožus vēl stingrāk pārņēma pretinieks.

Uzreiz pēc trešajiem ielaistajiem vārtiem, rīdzinieki tika pie iespējas ilgstoši spēlēt lielajā skaitliskajā vairākumā. Kur nu vēl labāka iespēja, lai atspēlētu vienus un, iespējams, pat abus vārtus. Diemžēl vairākās pēdējās spēlēs dinamieši regulāri ir tikuši pie šādas iespējas un regulāri tās ir izniekotas. Ne tikai neizdevās gūt vārtus, pat nebija nopietna spiediena uz pretinieka vārtiem un pietrūka pārliecinošas mērķtiecīgas darbības rīdzinieku izpildījumā. Šādā situācijā no efekta sanāca defekts, proti, papildus emocionālo lādiņu ieguva pretinieks.

Tomēr īsu brīdi pēc šīs neveiksmes vairākumā, jau Rīgai esot mazākumā, ātrā pretuzbrukumā Džeriņam izdevās gūt savus otros vārtus spēlē. Šajā brīdī spēlē atkal varēja mainīties, bet pretinieks nesamulsa, nostājās zonā un pēc labas izspēlēs ar ļoti labi metienu realizēja skaitlisko vairākumu. Pēc šī pavērsiena rīdzinieki vairs neatguvās.

Vairākums/ mazākums
Skaitliskā vairākuma izspēles pašlaik vienkārši nav. Lai kādas arī iespējas pretinieks nedotu, rīdziniekiem nav, kas tās varētu izmantot. Visa izspēle sākas un beidz ar to, ka ripa tiek pēc iespējas ātrāk nodota Ņiživijam un tad visi gaida, ko Ņiživijs izdomās. Varēja cerēt, ka pēc Ozoliņa savainojuma, kāds cits aizsargs, piemēram, Galviņš, Kr.Rēdlihs vai Reķis, uzņemsies līdera lomu - izspēlēs, metīs, piespiedīs pretinieku spēlēt augstāk, lai uzmanītu aizsargus, tādā veidā atverot piespēļu līnijas zonas vidū. Tomēr nekas tāds nenotiek. Aizsargi spēlē pilnīgi bez iniciatīvas, lēni apstrādā ripu un, visbiežāk, paredzami spēlē atpakaļ uz pus bortu.

Sezonas ievada vairākuma veiksme slēpās trijstūrī – Ozoliņš, Ņiživijs, Hartigans, kam labi piebalsoja Surovijs, piesaistot sev aizsargus un traucējot vārtsargam. Pašlaik, kamēr Ignatjevam neizdosies atraisīt kādu no aizsargiem, ar Ņiživija centieniem vien, nepietiks.

Rīdzinieki aizvadīja pietiekami disciplinētu spēli, tomēr pretiniekam bija četras vairākuma iespējas un viņš spēja izmantot vienu no tām, pie tam, izdarīja to ļoti svarīgā brīdī, pilnībā salaužot dinamiešu pretestību.

Treneru lēmums
Treneri šajā spēlē varēja izpausties. Vārtos atkal bija Telkvists - centās, bet nebija glābējs. Aizsardzības līnijā, pārmaiņu pēc, komanda spēlēja ar septiņiem aizsargiem, proti, debitēja arī Jānis Andersons, kas dalīja laiku kopā ar Kr.Rēdlihu. Kas interesanti, tad uz soliņa tālāko malu ir aizbīdīts viens no sezonas atklājumiem – Oskars Cibuļskis. Grūti saprast, ar ko šāda izvēle ir pamatota. Negribētos ticēt, ka tikai ar pārinieka Ozoliņa savainojumu.

Uzbrukuma līnija izskatījās ļoti intriģējoša. Hartigana vietā spēlēja Karamnovs. Šāda izvēle nebija pārsteigums, jo tā ir spēlēts arī iepriekš un Karamnovs nebūt neaizvadīja to sliktāko spēli. Dārziņa vietu ieņēma Troters un varēja cerēt, ka varbūt pa malu, kopā ar reaktīvo Miķeli atvēries arī Troters. Tomēr rezultāts bija pretējs, ne tikai Troters neatvērās, arī Miķelis pazuda. Lai glābtu situāciju, spēles beigu daļā Trotera vietā jau spēlēja Bukarts. Veiksmīga spēle, kopā ar Karsumu un Ankipānu, izdevās Džeriņam un atgriežoties savainotajiem, ir vērts apsvērt, vai nesaglabāt šo maiņu. Vienīgi tad paliek jautājums, kur likt Troteru? Ceturtajā maiņā laukumā izgāja debitanti – kopā ar Bukartu spēlēja Vilkoits un Podziņš. Lai arī statistika ir daiļrunīga, kopumā puiši spēlēja centīgi, bija vairākas veiksmīgas epizodes un pie veiksmes (Bukarta stabiņš) varēja tikt arī pie kāda punktiņa.

Tomēr galvenā lieta, kas nekļuva skaidra: Ņemot vērā konkrētos apstākļus, kāds bija spēles plāns un kādā veidā bija iecerēts apspēlēt „Avtomobilist”?

Labais sliktajā
Džeriņam 2. Andris Džeriņš līdz šim bija guvis vienus vārtus un šajā spēlē vislabāk no visiem jaunajiem izmantoja doto iespēju.

Divi vārti mazākumā. Rīgas „Dinamo” turpina sodīt pretiniekus par paviršībām skaitliskajā vairākumā un kopumā ir pārliecinošā pirmajā vietā līgā pēc mazākumā gūtajiem vārtiem. Rīgai ir deviņi tādi gūti vārti, tuvākajiem konkurentiem – tikai pieci.

HK „Rīga” - Rīgas „Dinamo”. Raimonds Vilkoits .debitēja Rīgas „Dinamo” sastāvā. Šajā gadījumā nozīmīgs ir pats fakts, jo Vilkoits pēc būtības ir pirmais gadījums, kad kādam no HK „Rīga” izdodas tikt lielajā komandā. Tā varētu būt laba motivācija ne tikai Vilkoitam.

Spēlētāju statistika spēlē pret „Avtomobilist”