Hokejisti baidās...

Hokejisti saka atklāti: mēs baidāmies par savām ģimenēm. Runa nav par to, ka kādam būs liela skaudība, ka kāds sāks zākāt spēlētājus un viņu tuviniekus par saņemtajiem miljoniem, ja būs nesekmīgas spēles (tāpat jau zākā, jo zina taču, ka labākajiem spēlētājiem maksā labi), neliks mierā ziņkārīgie kaimiņi, ka lielās summā tikai lieki tracinās tos, kuri knapi savelk galus "no algas līdz algai" u.tt. Runa ir par bailēm no kriminālām struktūrām un labi nomaskētu naudas izspiešanu. Skaidrs, ka neviens netur naudu koferī zem gultas, bet var taču, piemēram, atbraukt, paņemt sievu un bērnus un tad prasīt par tiem izpirkuma naudu. Var izdevīgā brīdī "uzbraukt" arī pašam, jo visu diennakti un visur taču katru hokeja zvaigzni neapsargā.
No otras puses - kam izspiedējiem zināt precīzas summas? Nu, zinās, izspiedēji, ka spēlētājs X saņem nevis divus, bet trīs miljonus, un kas no tā mainīsies? Galu galā - ir jābūt aklam, lai neredzētu, kurš ar kādu auto brauc, kādā mājā dzīvo, kādas ekstras var atļauties. Precīzas summas nemaz nav vajadzīgas, lai zinātu vai vismaz nojaustu, no kā var kaut ko paņemt (atņemt). Esi kopš bērnības vaiga sviedros pūlējies, sapņoji sasniegt hokeja virsotnes, kļūt par labu spēlētāju, daudz kam esi izgājis cauri, lai sasniegtu savu mērķi, esi to sasniedzis un tagad par to jābaidās? Izrādās, ka jā. Atceraties, savulaik klīda baumas, ka vairāki slavenākie un dārgākie Krievijas hokejisti negrib ierasties izlasē jeb atbraukt uz dzimteni tieši kriminālo aprindu dēļ, ka dažiem atklāti vai aplinkus draudēts, ka būs "jādalās"... Tas bija toreiz, tā sauktajos trakajos un vētrainajos 90. gados, bet izrādās, ka bailes ir arī tagad. Vai arī ne tāpēc daudzi jaunie krievu hokeja talanti cenšas aizbraukt spēlēt par mazāku naudu uz NHL nekā krietni vairāk pelnīt KHL komandā? Labāk mazāk saņemu, toties mierīgi guļu. Un vēl ir izredzes spēlēt pasaules spēcīgākajā hokejā līgā. Izņēmums ir tikai Jevgeņijs Kuzņecovs, taču viņa sakarā arī ir dzirdēts, ka ne bez zināmo aprindu spiediena "Kuzja" par ļoti lielu naudu palika spēlēt Čeļabinskā. Labi visiem... Pārbaudīt to nav iespējams, taču nav arī iemesla tādu baumu līmeņa versiju atmest pavisam. Kāpēc Aleksandrs Radulovs pērn atklāja, cik liels ir viņa līgums? Arī par to runā dažādi... Versijas katrs var izdomāt pats.
Kāpēc NHL neviens neslēpj to, cik nopelna? Tāpēc, ka tā nav Krievija. Tāpēc, ka tur augsta peļņa ir kā atzinība, tur ar lielu peļņu lepojas, jo ir labi pastrādāts, tātad esi talantīgāks un spējīgāks par daudziem citiem, arī mērķtiecīgāks un uzņēmīgāks. Droši vien arī veiksmīgāks (kāds noteikti arī veiksmīgi blēdījies vai sazadzies, nedzīvo jau tur "pie viņiem" arī tikai čakli eņģeļi). Tu esi kā piemērs citiem, lai arī tāpat censtos, lai mēģinātu vēl un vēl. Tas attiecas ne tikai uz sportistiem, bet uz jebkuru strādājošu jebkurā sfērā.
Krievijā būt bagātam joprojām ir bīstami, tā ka nevajag dusmoties uz hokejistiem par to, ka viņi negrib atklāt savu līgumu summas. Viņiem ir bail un viņus var saprast. Tieši tāpēc daudzi slaveni sportisti (un ne tikai bagāti sportisti) cenšas neizrādīties, iegulda savus ienākumus ārzemēs, pārraksta īpašumus sievām un bērniem, radiniekiem... Citādi vēl atnāks un atņems. Tāpēc, ka esi bagāts, bet kā tu par tādu kļuvi un ar kādām pūlēm, ar kādu talantu - tas nevienu neinteresē. Tas pat nav slimīgs vienlīdzības princips (atceraties taču vēl - atņemt bagātajiem un visiem vienlīdzīgi sadalīt nevis arī censties nopelnīt, izdarīt, sasniegt u.tt.; atņemt un sadalīt!), tas jau ir gandrīz vai sava veida "bizness". Tagad, protamns, daudz izsmalcinātāks un, ja uz šādu rūpalu to vispār var attiecināt, inteliģentāks. Rafinētāks.
Ir zināms, ka KHL klubos 37 hokejistu algas ir vismaz divi miljoni ASV dolāru gadā. Nav ļoti grūti izskaitļot bagātākos, taču tie tik un tā ir tikai minējumi nevis oficiāli dati. Turklāt spēlētāja līgums - tā ir viņa personīgā dzīve un nav viņa pienākums to katram atklāt. Kam vajag (nodokļu inspekcija un citas kontrolējošas organizācijas), tie uzzinās. Pārējie lai mēģina izdomāt. Spēlētājiem diemžēl ir iemesli baidīties un viņi pirmo reizi par to atklāti runā (lai arī ar KHL spēlētāju arodbiedrības vadītāju starpniecību, kas tikai vēlreiz apliecina spēlētāju bailes).