Uzdevums Latvijas izlasei: no neizkrišanas līdz... pusfinālam

Pārdomas, kāpēc esam Muļķu zeme, man radās 7. aprīlī pastaigājoties ar suni. Jārunā ar Bultu man nekas nav, tikai ceļu un ielu krustojumos jāuzsauc, ka iesim pa labi vai pa kreisi, un pelēkās lodītes pašas met ārā vienu domu neriktīgāku par otru. Nu gandrīz kā Hokeja federācijas prezidentam vai federācijas Valdes loceklim. (Mūspusē gan tos sauc mazliet citā vārdā!).

Klausos LHF prezidenta Kirova Lipmana viedo uzstāšanos tajā spēlē ar Franciju, kad viņš ģērbtuvē jau bija par Latvijas izlases galveno treneri iecēlis Kūleni. Mūsu izlases uzdevums Minskā esot vietas saglabāšana elites grupā... Nodomāju: vo, vells! Kāpēc gan Kirovs šoreiz tik pieticīgs. Pērn, kad pirms Helsinkiem nebija lāga vārtsarga, ko likt būrī, viedā Valde vienalga lēma, ka uzdevums ir 1/4 fināls. Skaidri zinot, ka tas nav reāls... Varbūt pērn tā tika lemts, lai saīsinātu kakla siksnu Tedim... (Tādas suniskas domas, kā jau pēc pastaigas ar suni.)

6. aprīlī pirms LHF viedās Valdes sēdes izplatījās vēsts, ka daži locekļi, kurus mūspusē sauc citā vārdā, gribot pieņemt pretplānu: Minskā Latvijai jātiek pusfinālā! Tā kā pilnmēness vairs nav, sāku skaitļot, kā tas iespējams. Skaidrs, ka vispirms jātiek 1/4 finālā, tātad - B grupā, kur bez mums spēlē arī Somija, Krievija, ASV, Šveice, Vācija, Baltkrievija un Kazahstāna, aiz sevis jāatstāj četras izlases. Kas nav nepadarāms darbs. Tālāk gan būtu krietni grūtāk, jo, visticamāk, ka Latvija trīs izlases B grupā tomēr palaistu garām.
1/4 fināla pāri tiek veidoti vienkārši: 1. pret 4., 2. pret 3., 3. pret 2. un 4. pret 1.

Acīmredzot tie, kas sapņoja par pusfinālu (pēc neoficiālas informācijas kāds K. L. Valdes sēdes sākumā!), bija izskaitļojuši, ka Čižovkas arēnā, kur spēlēs A grupa, viss sarīmēsies ar kājām gaisā un 1. vietā būs Itālija, 2. Francija, 3. Dānija, 4. Norvēģija, bet Slovākija, Čehija, Zviedrija un Kanāda sadalīs vietas no 5. līdz 8. Pie šāda sadalījuma B grupas 4. komandai tiešām ir iespējams uzvarēt A grupas 1. komandu...

Pirms pastaigas ar kucīti, lasot federācijas preses relīzi, jutos kā nonācis pie Krištopana. Kas tad tas? Ne cepts, ne vārīts - LHF valde 6. maija valdes sēdē kā valstsvienības uzdevumu gaidāmajā pasaules čempionātā noteica iekļūšanu labāko desmit komandu pulkā. (Tas nav gluži tas pats, kā Sočos Latvijas slēpotājiem tikt līdz finišam, bet arī nekas diži vairāk.) Kirovs un arī citi sporta teorētiķi allaž teikuši, ka uzdevumam (mērķim!) jābūt mazliet lielākam nekā mūsu iespējām. Jo tad jau nav stimula vispār censties... Tā 2002. gada PČ Zviedrijā kāds tolaik vēl pamaz zināms viedās Valdes loceklis G. U. pateica bez aplinkiem - nafig mums vajag treneri ārzemnieku (Lindstrēmu), ja mēs cīnāmies tikai par to, lai grupā uzvarētu Itāliju. Pilnīgu piekritu.

Nekā personīga. Tikai pārdomas pēc pastaigas.

P. S. Lielie Muļķi - apdzīvota vieta 1 km dienvidos no Daugavpils. (www.celotajs.lv).