Bobslejs. Stūmēji – pasaules klases. Piloti?
Katrā laikmetā ir savi perfektie braucēji, ir ekipāžas, kas turas uz ideālas tehnikas un ir piloti, kuru panākumu atslēga tiek ielikta trases ieskrējiena metros. Šoreiz par tiem, kuri māk braukt. Eksperti: Zintis Ekmanis, Jānis Ķipurs un Jānis Skrastiņš.
Ar katru gadu sportā tiek analizētas arvien sīkākas nianses, jo konkurence kļūst sīvāka, spēki līdzīgāki. Kamaniņu sportā sāncensība mērāma jau sekundes tūkstošdaļās, kamēr bobslejā pagaidām tikai simtdaļās, taču arī ar to Pasaules kausa posmā Čezānā pēc pirmā brauciena Edgara Maskalāna četrinieks trasē bija pavadījis tikpat daudz laika kā krieva Zubkova „zirgs”. Ja pagājušā gadsimta 80. gados latvieši bija pionieri, uzsvaru liekot uz starta ieskrējienu. Šobrīd akcenti mainīti – arī piloti tiek meklēti no stūmēju rindām, cerot, ka kādreiz viņi arī brauks labāk par Jāni Miņinu, Edgaru Maskalānu, Gati Gūtu, Sandi Prūsi, Rodžeru Lodziņu un vismaz vienā līmenī ar šī raksta ekspertiem 1988. gada olimpisko čempionu divniekos Jāni Ķipuru, Latvijas Bobsleja federācijas (LBF) viceprezidentu Zinti Ekmani (bronzas medaļas īpašnieku divniekos 1984. gadā olimpiādē Sarajevā) un LBF valdes locekli un ASV izlases trases treneri Jāni Skrastiņu (12. vieta Sarajevas olimpiādē četriniekos), kuri paši grauzuši pilota maizes garozu.
Atstājot pie malas divus no trim bobsleja vaļiem – tehniku un starta ieskrējienu, nedrīkst piezīmēt, ka stūmēji Latvijai patiešām ir starp pasaulē labākajiem. Pirms PK posma sacensībām Čezānā turpat bobsleja starta estakādē pagājušo ceturtdien, stumjot īpašas konstrukcijas bobu, par pasaules vicečempionu stūmēju sacensībās kļuva Latvijas sportists Daumants Dreiškens, bet piektajā vietā ierindojās Intars Dambis.
Trešais valis – pilotu meistarība vien vairs nevar glābt ekipāžu, ja tā pārāk daudz zaudējusi startā vai ja tai nav konkurētspējīgas tehnikas, tomēr tas ir izšķirošais pie vienādiem pārējiem nosacījumiem, un, galu galā, bez pilota nav jēgas trenēties arī stūmējiem! Kurus par pasaules labākajiem uz šo brīdi uzskata mūsu bobsleja korifeji, pēc PK posma Sanmoricā vaicāti pēc šā brīža labāko trijnieka?
Zintis Ekmanis: „Aleksandrs Zubkovs. Ja būtu vēl Andrē Lange, tad būtu vienkārši – Lange un Zubkovs. Šad tad labi nobrauc cits krievs Aleksandrs Kasjanovs, bet viņu vēl par ātru iecelt tādā godā (smejas). Amerikānim Stīvenam Holkombam kaut kā šosezon neiet, bet kā pilots viņš arī ir labs. Zini, kāpēc viņš ir labs? Tāpēc, ka viņš ir pusakls, viņš brauc pēc izjūtām. Vācietis Tomass Floršucs brauc uz tehnikas rēķina. Pēc pēdējiem mačiem Sanktmoricā avansā ieliksim Maskalānu trešajā vietā (smejas), kaut gan viņam vēl jāmācās. Maskalāns ļoti labi nobrauca. Ļoti labi. Objektīvāk par to varētu pateikt treneri, kas stāv trasē, Sandis Prūsis, piemēram.”
Jānis Ķipurs: „Es domāju, ka tādu top 3 pašreiz ir grūti noteikt. Drīzāk tur ir kādi top 6, top 8. Tie ir piloti, jebkurš no kuriem var uzvarēt jebkuros mačos vai iekļūt labāko trijniekā. Tāds labāko trijnieks nemaz nav iespējams. Domāju, kā pilots savā meistarībā Maskalāns ir tajā top astotniekā. Melbārdim šie mači vienā ziņā bija ļoti veiksmīgi. Viņš parādīja raksturu un nobrauca ļoti labu rezultātu, tomēr diemžēl tika diskvalificēts, bet viņam vēl jāpierāda sevi citās trasēs. Redzēs, kā viņam tajās ies, tāpēc viņu tajā top astotniekā vēl neielieku. Tur varētu likt vāciešu jauno pilotu Manuelu Mahatu, Tomasu Floršucu, amerikāni Stīvenu Holkombu, kanādieti Lindonu Rašu, šveicieti Beātu Hefti. Varētu būt itālis Simone Bertaco, krievs Aleksandrs Zubkovs, varbūt arī pat cits krievs Aleksejs Gorlačovs.”
Ķipurs tiek paprovocēts runāt arī par labākajiem pilotiem laikā, kad viņš pats brauca bobā, tomēr uz provokācijām neiekrīt: „Kad pats braucu, grūti spriest, kuri bija labākie piloti, jo toreiz mums nebija iespējas vizuāli salīdzināt sevi ar citiem. Nebija videoiekārtu, tikai rezultātu parādīja, kur mēs esam. Ap labāko trijnieku jau mēs bijām, ne tikai es, arī Zintis Ekmanis un Māris Poikāns. Toreiz jau bija tādi „vecie buki” kā šveicieši Erihs Šērers un Hanss Hiltebrants. Arī VDR braucējs Volfgangs Hope bija no mūsu paaudzes. Vācieši un šveicieši bija no labākajiem. Tomēr labie un pieredzējušie pilotētāji šveicieši bija zaudētāji fiziskajā ziņā. Viņi paši to saprata, un vienā brīdī viņiem arī nācās „pacelt ķepas”. Tikai ar braukšanu vien bobslejā vairs neko sasniegt nevar.”
Jānis Skrastiņš: „Zubkovs ir viens, otrs ir Holkombs, kuram tas ir arī kā dāvana pagātnes sasniegumu dēļ. Viņš gan brauc nestabili, tomēr uzskatu viņu par augstas klases braucēju. No vāciešiem pat nevaru nosaukt tādu, kas visās trasēs varētu labi nobraukt. Viņiem tehnika ir augstā līmenī, un pastāv risks viņus neobjektīvi augstu novērtēt. Kuru varētu likt trešo? Šveiciešiem šobrīd braukšanā nav tāda izteikta līdera... Par trešo varētu likt Bertaco vai Rašu. Jāņem vērā arī tas, kāda ir tehnika, jo pilotiem iet kā pa kalniem. Zubkovs, piemēram, ir stabils visās trasēs.”
Mēģinot noskaidrot, cik daudz Latvija ir zaudējusi ar Jāņa Miņina aiziešanu no Latvijas izlases, Skrastiņš pieskaras citam pilota vērtības mēram – viņa spējai labi braukt ar divnieku. Mēs līdz šim uzskatījām, ka tikai starta ieskrējiens un atbilstošas tehnikas trūkums liedz Latvijas ekipāžām konkurēt ar pasaules varenajiem. „Miņins, ja vērtējam gan divniekus, gan četriniekus, divniekā ir nedaudz par rupju. Četriniekā savukārt ir svarīgi, kāda ir komanda un kā tā kopā strādā. Četrinieks ir vieglāk vadāms, kur tik ļoti nemana kļūdas. Jābūt ir precīzam, bet no psiholoģijas viedokļa to ir vieglāk vadīt, jo pilotam nav jāuztraucas par sīkām kļūdām, nestabilitātēm. Divnieks ir jāvada precīzāk, un es uzskatu, ka laba divnieka vadīšana meistarību parāda vairāk.”
Kādus secinājumus varam izdarīt? Pirmkārt, bez bijušā Krievijas Irkutskas apgabala fiziskās kultūras, sporta un jaunatnes politikas ministra Zubkova un amerikāņa Holkomba piesaukšanas iepriekšējo nopelnu dēļ kandidātu uz labāko trijnieku ir daudz. Divniekos pagājušās nedēļas nogalē Čezānā triumfēja mājinieks Simone Bertaco, taču arī jāskatās, kā viņam padosies citas trases, kaut vai Kēnigszē trase pasaules čempionātā. Pēc visu laiku titulētākā bobslejista vācieša Andrē Langes aiziešanas no lielā sporta ir izveidojies izcilu pilotu vakuums. Skaidrs ir arī tas, ka pieredzi vienā gadā neuzkrāsi. Paskatīsimies Zubkova pases datus (šovasar sportistam apritēs 37), kurš tikko kā izcīnīja 2010./2011. gada sezonas Pasaules kausu divniekos, vai atcerēsimies, cik gados Prūsis kļuva par Eiropas čempionu 2003. gadā Vinterbergā (37 gadu vecumā). Tomēr vismaz trešā vieta uz šī savdabīgā pjedestāla ir brīva. Nez vai to vairs aizņems Jānis Miņins, kuru tagad var redzēt Slovākijas bobslejistu nometnes aizkadrā, taču Maskalānam, Melbārdim un Uģim Žaļimam ir visas iespējas. Vismaz viena vakance tur augšā ir brīva, tikai jāpiesakās.
+1 [+] [-]
Pēc šī dalījuma var noprast, ka Prūsis braucis sliktāk par Ekmani, Ķipuru un Skrastiņu. Tam gan negribētos piekrist. Prūsim varbūt nebija tā starta, noteikti nebija to stūmēju atlases iespēju, tehnikas un citu labo lietu, kas bija iespējamas šiem trim vīriem PSRS apstākļos, bet filigrānas stūrēšanas ziņā (to atzinuši daudzi) līdzīgus atrast bijis grūti.
+1 [+] [-]
[+] [-]