UEFA Čempionu līga: palikuši tikai varenie

Pelnīti nepelnītā pendele

¼ finālu centrālais duelis bija „Milan” un „Barcelona” spēkošanās. Spēle Milānā noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu, lai gan mājinieki minimālai uzvarai pat šķita nedaudz tuvāk. Atbildes mačs Barselonā uz kādu laiku paliks atmiņā, jo pie rezultāta 1:1, kas bija par labu „Milan”, tiesnesis uz „Milan” vārtiem nozīmēja šaubīgu 11 metru soda sitienu – jau otro tovakar, kuru Mesi realizēja. „ Ja „Barcelona” ir motivēti, tad tikai ļoti liela neveiksme var viņus apturēt. It kā Milāna nespēlēja slikti, taču tiesnesis iedeva tādu pendeli, kuru citreiz nebūtu devis. Tomēr pēc spēku samēra „Barcelona” ir spēcīgāka uz doto brīdi – gan ar bumbas kontroli, gan uzbrukuma veidošanu,” pārliecināts ir Artūrs Zakreševskis.
„Es dzirdēju NTV komentētāja teikto, ka tas, kas Itālijā ir atļauts, nav atļauts Anglijā, jo spēles stils ir cits,” iespaidos dalās Zakreševskis. „Tur „Barcelona” taisīja tā saucamo „bloku”, kad viens spēlētājs bloķē otru. „Milan” varēja zināt, ka tas tā būs, bet vienkārši paļāvās, ka tiesneši neko nesvilps.” „Tā situācija ir pietiekami duāla, jo no vienas puses, man jāpiekrīt tiem cilvēkiem, kas saka, ka viennozīmīgi pārkāpums bija,” stāsta Dainis Kazakevičs. „Tā tas arī bija. No otras puses, ja katrs tiesnesis fiksētu šādus pārkāpumus, es domāju, ka mēs katrā spēlē redzētu vismaz vienu divas šādas epizodes. Principā pie daudzām standartsituācijām ir momenti, kad notiek aktīva, fiziska cīņa. Ja runā nevis no futbola speciālista, bet līdzjutēja viedokļa, tad, piešķirot šo 11 metru soda sitienu, intriga tika galīgi un viennozīmīgi aprakta.”

Nav šaubu par to, ka Nesta aiz krekla turēja Dani Alvešu, taču mulsinošs bija Pujola bloks, kurš bija kustībā, ar izvērstu elkoni. Pieredzējušais centra aizsargs Zakreševskis stāsta, ka ir dažādi veidi, kā pret „bloku” spēlēt, bet Nestas izvēlētais ir vieglākais un nedrošākais. „Skaidrs, ka aiz krekla nevajag turēt. Es kā treneris savējiem saku: pieturiet mazliet un palaidiet vaļā, turklāt neturiet aiz krekla, jo tas uzreiz ir acīmredzami. Ja tu pieturi aiz rokas, elkoņa vai korpusa nedaudz, blakus stāvot, tad tas nav 11 metru soda sitiens. Ja acīmredzami paķer aiz krekla, velk atpakaļ, bet spēlētājs pēc tam vēl gāžas, tiesnesim atrodoties 5 metru attālumā, tad nav jābrīnās, ka tiek nozīmēta pendele,” skaidro Zakreševskis. „Parasti šāda veida bloku taisa divatā, kad pretī ir individuālā aizsardzība. Aizsega licējs būtībā nepiedalās uzbrukumā, viņš tikai skatās, kā izbrīvēt sitienu komandas biedram, nostājoties ceļā aiz komandas biedra muguras skrienošajam aizsargam. Aizsargiem ir jādara tā: vai nu jāmainās ar sedzamajiem, vai arī nedaudz jāietur distance un jāapskrien apkārt. Aizsargiem ir jāspēj komunicēt ātri, bet vispār par to ir jāvienojas jau pirms stūra sitiena. Tiesa, ja piespēle ir precīza, skrienot apkārt var nepaspēt, tāpēc Nesta izvēlējās vieglāko ceļu – turēšanu aiz krekla.”

Kazakevičs spriež, ka vislielākās problēmas piešķirtais pārkāpums varētu sagādāt pašam tiesnesim, kuram tagad tādus pašus pārkāpumus pieklātos fiksēt katrā spēlē. „Ja mēs izvelkam vienu šādu epizodi no konteksta, nozīmējot 11 metru soda sitienu, tad droši vien tas nav pareizi. Tas pēc tam var kalpot par lielu problēmu šim pašam tiesnesim. Es domāju, ka nākamajās spēlēs būs ļoti daudz tādu epizožu soda laukumā pie standartsituāciju izpildes, un viņam būs jābūt konsekventam visu laiku – jādod šie 11 metru soda sitieni! Šādi viņš ātri varētu rekordista slavu iemantot.” Jāatzīmē, ka spēli apkalpoja arbitru brigāde no Nīderlandes, ar Bjornu Kuiperu priekšplānā.

Tomēr „Barcelona” ir ½ finālā, to viņiem vairs neviens neatņems. Abi eksperti uzskata, ka pat bez visiem 11 metru soda sitieniem, „Barcelona” tāpat bija jāuzvar. „Šobrīd var teikt, ka „Barcelona” ir tas klubs, kas spēlē visskatāmāko futbolu, bet laikam ir lielu daļu līdzjutēju nogurdinājis ar savām nebeidzamajām uzvarām,” spriež Kazakevičs. „Tikpat daudz, cik viņiem ir atbalstītāji, kas priecājas par skaisto, skatāmo spēli, tikpat daudz cilvēku grib, lai viņi beidzot arī pakluptu kādreiz. Tā parasti ir favorītiem, kuri bieži vinnē. Ja runājam par šo divcīņu, tad daudz kas izšķīrās Milānā. Visu izšķīra tas, ka Milānai savās mājās neizdevās uzvarēt, lai gan bija daudz vārtu gūšanas momentu. Tas viennozīmīgi radīja priekšnosacījumus „Barcelona” iekļūšanai pusfinālā, jo pirmajā spēlē likās, ka „Barcelona” cenšas lieki neriskēt, saprotot, ka tuvākajā laikā viņus gaida mājas spēle. Savukārt Milāna spēlēja pragmatisku futbolu, kad 7 cilvēki aizsardzībā spēlē tuvu savam soda laukumam, mēģinot nepieļaut „Barcelona” centra pussargu un uzbrucēju vieglu iekļūšanu soda laukumā caur centrālo zonu. Uzbrukumā visam pamatā bija Ibrahimoviča un Robinjo individuālie centieni. Momenti bija, tos neizdevās realizēt. Vienīgā iespēja, kas Milānai bija – gūt minimālu uzvaru savā laukumā un censties pietiekami disciplinēti nospēlēt abās spēlēs aizsardzībā.”

Kas attiecas uz „Milan”, tad komanda kārtējo reizi apliecināja, ka viņi nav vienots mehānisms, bet gan neatkarīgu futbolistu savienība. „Komanda nav saliedēta, nav vienota – katrs par sevi. Nav vienots komandas kodols,” uzsver Zakreševskis. Viņam nevar nepiekrist, taču par „Milan” – kādu citu reizi.

Favorītiem uzvaras

Par Madrides „Real” un APOEL dueli nav daudz sakāmā – 8:2 izsaka visu. Tomēr Kazakevičs uzteic kipriešus, norādot kā uz piemēru, ka arī Eiropas vidusmēra un pat zem vidusmēra līmeņa klubi vienas sezonas ietvaros var patrokšņot. Tāpat arī Minhenes „Bayern” neatstāja nekādas cerības franču „Marseille” – 4:0.

Mazliet saistošāks bija „Chelsea” un „Benfica”duelis, kur aristokrāti tika cauri ar vieglu izbīli. „„Chelsea” nospēlēja pietiekami pragmatiski,” secina Kazakevičs. „Es domāju, ka Andrē Villaša – Boaša atlaišana pirms atbildes spēles ar „Napoli” mazliet sapurināja komandu psiholoģiski – sapurinājās pieredzējušie spēlētāji, kuri pie Villaša – Boaša to atbildību tik ļoti nejuta, jo lielākais atbildības slogs bija uz jauno treneri. Tiklīdz treneris tika atlaists, pieredzējušie „Chelsea” spēlētāji sajuta to, ka uz viņiem ir daudz lielāka atbildība.” „Chelsea” sev un faniem lika panervozēt otrās spēles beigās, kad vairākumā ielaida vārtus, turklāt tālu nebija līdz vēl vienu zaudējumam, taču šoreiz – ar sausām kaujām.

Fināls: „Barcelona” - ...?

Pusfinālā savā starpā tiksies „Chelsea” un „Barcelona”, bet otrā pārī – „Bayern” pret „Real”. „Visticamāk, Barselonai ir jāuzvar „Chelsea” – viņi tomēr ir krietni labāki,” uzskata Zakreševskis. „Lai arī pēc treneru maiņas „Chelsea” rezultāti ir uzlabojušies, tomēr „Barcelona” pagaidām ir fantastiski bumbas kontrolē. Vienīgā iespēja „Chelsea” ir spēlēt kā „Inter” pirms diviem gadiem – uz pretuzbrukumiem, cerot uz labu realizāciju, bet savus vārtus atstājot neskartus.”

Arī Kazakevičs ir līdzīgās domās. „Es domāju, ka „Barcelona” – „Chelsea” pārī diez vai ir daudz variantu. Manuprāt, „Barcelona” ir galvenie pretendenti uz uzvaru Čempionu līgā, vēl jo vairāk – uz uzvaru šajā pusfināla duelī.”
Tikmēr otrā pusfināla duelī ir grūti kaut ko prognozēt. Šīs tūkstošgades sākumā „Real” – „Bayern” dueļi bija Čempionu līgas klasika, kuru pavadīja kaislības. Daudz kas ir mainījies, to notikumu aculiecinieku vairs nav ne vienā no komandām. Neko darīt – „Real” faniem būs jāmeklē kāds cits, ko nomētāt ar drazām Štefana Efenberga vietā... „Tiksies divi absolūti līdzvērtīgi pretinieki, kuri aizvada ļoti labas sezonas,” stāsta Kazakevičs. „Protams, ne bez atsevišķām neizteiksmīgām spēlēm, taču kopumā – ļoti veiksmīga sezona. Lai arī daudzi prognozē Barselonas un Madrides dueli finālā, es sliecos domāt, ka fināls būs Minhene pret Barselonu.”

„Gan Madridei, gan Minhenei ir ļoti labs uzbrukums,” pauž Zakreševskis. „Uzvarēt var abas. Šim pusfinālam jābūt daudz skatāmākam, jo būs uzbrukumi gan uz vieniem, gan uz otriem vārtiem. Bavārijai ir ātri un labi malējie pussargi Robens un Riberī, kā arī uzbrukumā Gomess, kas daudz sit iekšā. Tāpat Millers un Kross ir labi uzbrukumā. Vārtos ir normāls vārtsargs, tā ka, ja aizsardzība lielas ziepes nesavāra, tad visam vajadzētu būt kārtībā. Vajadzētu būt interesantam duelim, bet manā skatījumā: 55% - 45% par labu „Real”. Kas attiecas uz „Barcelona – „Chelsea”, tad 80% - 20%.”

„Ja mēs runājam par „Real”, tad noteikti pluss ir trenera harizma,” uzskata Kazakevičs. „Viņš vairākkārt (divreiz – R.R.) ir uzvarējis Čempionu līgā, tāpēc var pateikt saviem spēlētājiem ģērbtuvēs: „Es zinu, kā to darīt – jums jāklausa mani!” Protams, pluss ir arī atsevišķu spēlētāju augstākās klases individuālā meistarība.” Kā mīnusu Kazakevičs min spēli aizsardzībā. „Minhenes galvenie plusi: pirmkārt, tā ir spēles disciplīna, otrkārt – agresīva spēle aizsardzībā, pret ko „Real” sen nav bijis iespējas spēlēt, jo ne Čempionu līgā, ne Spānijas čempionātā viņiem ekstra klases klubi pretī nav stājušies. Minhenei par labu runā spēles organizācija, spēja spēlēt ar Madridi vienādos – augstos – ātrumos, kā arī papildus motivācija, jo fināls šogad ir Minhenē,” uzskaita FK „Jelgava” galvenais treneris. Un kā domājat jūs?

Palikuši četri labākie, būsim godīgi, pasaules klubi, kas nozīmē tikai vienu – futbola pavasaris kļūs vēl karstāks! Pirmie pusfināli jau 17. un 18. aprīlī, bet atbildes spēles – nedēļu vēlāk.