Kurš pateiks Murjāņiem taisnību?

Šo rindu autors zina, ka Murjāņos izauguši desmitiem olimpieši, tāpat ir zināms par medaļām, kas ar šīs skolas audzēkņu rokām, kājām un galvām tikušas pārvestas mājup no dažādas raudzes sacensībām visā plašajā pasaulē. Nevajag vēlreiz stāstīt par šīs skolas unikalitāti vēstures kontekstā. Pastāstiet – kāpēc Murjāņu sporta skola ir vajadzīgi Latvijai 2012. gada ziemā?
Ja mēs sakām, ka Latvijā ir sporta sistēma, tad Murjāņi te nekādi neiederas. Gan tāpēc, ka viņus ir dīvainā kārtā apgājusi vērienīgā sporta bāžu būvniecība, gan tāpēc, ka viņi tomēr pamanījušies izsargāties no kapitālisma... Nekādas sporta skolu reformas vai lielās tīrīšanas viņus neskāra, ja salīdzinām, kā vispār valstī tika uzmesti sociālisma laika iekarojumi, pie kuriem Murjāņus noteikti var pieskaitīt. Skola nav moderna ne pēc materiāli tehniskā, ne domāšanas veida, nemaz nerunājot par audzēkņu skaitu, kas ar katru gadu samazinās, vai labākajā gadījumā – nemainās.
Ja uzskatām, ka Latvijā sporta sistēma nav – arī tad Murjāņi ir liekie. Jo viņus sistemātiski tomēr balsta ar valsts dotāciju – tātad, viņi atrodas kaut kādā sistēmā, kas pārējiem nav pieejama. Piekritīsiet, katru gadu saņemt no valsts miljonu un to godprātīgi tērēt – tam vajag būt milzīgam argumentam, lai kaut ko tādu dabūtu gatavu. Iespējams, viņi ir pratuši iestāstīt kādam par savu īpašo vietu, bet tas, savukārt, nonāk pretrunā ar realitāti – ja reiz tik apsviedīgi, kā var skolu nodzīvot līdz bezizejai?

Sagremojiet šos skaitļus. Šogad Murjāņi no valsts saņem 1 002 801 latu. Tātad – miljons ar astīti. Audzēkņu kopējais skaits – 167. Sporta veidi – deviņi. Divas sporta spēles – volejbols un handbols. Tad – riteņbraukšana, vieglatlētika, kamaniņas, bobslejs, skeletons, airēšana, smaiļošana un kanoe. Nenāk par ļaunu atgādināt, ka Murjāņos mācās no 8. līdz 12. klasei. Ģimnāzijas mājas lapā var atrasts audzēkņu sadalījumu pa grupām un klasēm. Raug – piemēram, handbolā mācās un trenējas 8 puikas, kas pierakstīti 9. klasē, tad divi tikuši jau desmitajā, vēl divi – vienpadsmitajā, vēl divi – divpadsmitajā. Kopā četrpadsmit. Vai jums šeit prasās morāle par handbola pēctecību, paaudžu maiņu un tamlīdzīgi? Prasās, bet tā nebūs... Tāpat kā neiedziļināsimies citu Murjāņos praktizēto sporta veidu kvantitatīvajā pienesumā. Tas ir diezgan necils. Skola nav populāra, atzīsim – nav. Bija, bet tagad – nav. Tostarp vienu lietu Murjāņi ir spējuši nosargāt – tie ir pedagogi. Pie viņiem pieskaitu arī trenerus, kas katrs savā sporta veidā Latvijas apstākļos ir liela vērtība. Vai ziniet, cik mums tādu ir Murjāņos? Ja ņemam kopā ar mācību priekšmetu skolotājiem, tad 167 audzēkņus šogad ģimnāzijā māca 79 pedagogi. Lūk, te laikam arī būs lielais Murjāņu noslēpums. Skola šobrīd vairāk ir vajadzīga nevis jaunajiem sportistiem, bet – gan viņu skolotājiem. Nevajag apvainoties – tas ir acīmredzams!

Murjāņiem nav naudas, lai atjaunotu savas sporta zāles un sporta objektus, lai labiekārtotu vai rekonstruētu skolas apkures sistēmu, bet viņiem katru gadu ir miljons, lai viņi samaksātu skolotājiem to minimumu, kas viņus notur pie šī unikālās mācību iestādes. Šajā miljonā neatrodas nauda tam, lai kāds viņiem palīdzētu uzrakstīti projektu, kas palīdzētu piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu skolas infrastruktūras uzlabošanai. Viņi droši vien par to nav domājuši, jo – nauda taču katru gadu bija nevis jānopelna, bet – to iedeva. Viņi jums pateiks, ka ir sagatavojuši olimpisko spēļu medaļniekus. Kurus? Ņemsim tā sauktos mierlaiku produktus – Rubeni, Kovalu, brāļus Šicus... Parēķiniet, cik mums izmaksāja šīs medaļas? Par tām ir maksāts labi, ja paskaitām, ka pēdējos divdesmit gadus tas miljons ar astīti tomēr ir nācis ar garantiju. Valsts ir mainījusies, sporta nozare kopumā ir piedzīvojusi dramatisku pārveidi, bet Murjāņi ir palikuši. Traki, ka nav mainījusies ideja par šo sporta skolu. Jo piekritīsiet – tikai ļoti bagāta vai liela valsts var atļauties tādu putukrējumu kā šī ģimnāzija. Man noteikti teiks – dotā nauda nav nemaz tik daudz, lai izaudzinātu augstas klases sportistu, patiesībā vajadzētu vairāk. Jā, tā nav liela nauda, ja parēķina uz tā sauktajām galviņām, bet tā ir ļoti liela, ja redzam, ka cilvēki, kas šo naudu apgūst, patiesībā ir mierā ar pastāvošo kārtību. Viņi jūtas iespringuši tikai aukstās ziemās un mazliet satraukušies pirms kārtējā budžeta apstiprināšanas. Tas noteikti vairs nav sporta, bet gan sociālas ievirzes projekts.

Skolai ir nevis direktors, bet – direktora pienākumu izpildītājs. Tas pilnībā atbilst Murjāņu statusam mūsu sporta sistēmā. Viņi pilda mistisku pienākumu. Kurš Latvijas sportā beidzot pateiks, ka Murjāņu sporta ģimnāzija ir kroplīgs veidojums, nevis nākotnes kalve? Tā ir morāli degradējusies vide, kas sportam nevis kalpo, bet gan – to pazemo... Šādai izglītības iestādei, kāda tā ir šobrīd – nav nākotnes. Entuziasms? Parādiet man vēl vienu vietu šajā valstī, kur entuziastiem noliek uz galda miljonu? Latvijā jau sen tiek dzīvots (arī sportots) pēc citiem noteikumiem. Lai viņi pavaicā saviem bijušajiem audzēkņiem – piemēram, baņķierei Ingrīdai Blūmai vai bijušajam privatizācijas aģentūras celmlauzim Viktoram Šadinovam - un sapratīs, ka šis miljons, ko skola saņem, patiesībā pie esošajiem apstākļiem ir bezcerīgs gadījums. Murjāņi kā olimpiskais centrs, kā augstu sasniegumu sporta laboratorija, kā zināšanu un pieredzes kopums – noteikti ir vajadzīgi. Ģeopolitiski tas piestāv Siguldas trasei, ko arī, starp citu, valsts dotē. Jūrmalai paliek airēšana. Arī zem Murjāņu karoga. Bet – visi citi stāsti par laimīgajiem padomju laikiem pagaidām ir jāaizmirst. Vienam ir jānāk ar Murjāņu idejas kūleni, kādam tas ir jāpaveic. Ja sporta sabiedrība ir tik gļēva, ka nav spējīga to uzņemties, tad aicinātu Izglītības ministriju šo miljonu atdot kultūrai. Jo nevajag sevi mānīt – mironis pie sistēmas var gulēt mūžīgi, bet - vai mūžīgs būs miljons? Ik gadus. Ja mums vajag 79 skolotājiem pateikties par viņu darbu, tad varbūt nesaucam to par ģimnāziju ar sporta ievirzi. Lai šis miljons tā arī tiek iegrāmatots – Murjāņu skolotājiem... Ak, par naudas grāmatošanu! Policijā ir uzsākts kriminālprocess par Murjāņu sporta skolas neskaidriem darījumiem ar naudu. Kurš vainīgs, kas pazudis – to noteiks policija. Tiesa, piešķirtajam miljonam no tā vieglāk nepaliek.