Gribi Pasaules kausu - nesauc ārzemju treneri!

Valstīs, kuru izlases ir bijušas pasaules čempiones, futbols ir kā augstskola - proti, tāpat kā augstskolās no studentiem ar laiku izaug profesori, tā arī futbolā šajās valstīs no spēlētājiem izaug labi treneri. Šajās valstīs gluži vienkārši pietiek arī ar saviem augstas klases futbola treneriem (vēl arī citiem paliek!), lai nevajadzētu meklēt ārzemniekus. Retā pieredze piesaistīt "glābēju" no ārzemēm (piemēram - Anglijai) beigusies ar neveiksmi. Ir tikai seši treneri, kas ar citas valsts izlasi Pasaules kausa izcīņā tikuši pirmajā četriniekā (vismaz pusfinālā) - divas reizes ar Zviedriju (1950. un 1958. gadā, kad spēlēja finālā) to izdarīja anglis Džordžs Reinors, bet vienreiz (1938. gadā) ungārs Jozefs Naģs, ar Portugāli četriniekā bija brazīlietis Otto Glorija (1966. gadā) un Luizs Skolari (2006. gadā), ar Nīderlandi - austrietis Ernsts Hapels (1978. gadā spēlēja finālā) un ar Koreju - holandietis Gūss Hidinkss (2002. gadā).

Līdz vasarai kaut kas var arī mainīties, taču pašreiz - pirms 2014. gada Pasaules kausa finālturnīra grupu izlozes - mazāk nekā pusei no finālistēm galvenais treneris ir ārzemnieks - 14 no 32 izlasēm. Kas ir šie ārzemju treneri un uz ko viņu vadītās izlases var cerēt?

ALŽĪRIJA. Bosnietis Vahids Halilhodžičs. Bijušais Dienvidslāvijas izlases uzbrucējs spēlētāja karjeru beidza Francijā, kur arī sāka trenēt un guva pirmos panākumus - piemēram, Lilles klubs viņa vadībā no 2. līgas lejasgala pacēlās līdz spēlēšanai UEFA Čempionu līgā. Bosnieša vadībā uz 2010. gada Pasaules kausa finālturnīru tika Kotdivuāra, taču uz DĀR komandu veda jau zviedrs Svens Jērans Eriksons, jo Halilhodžiču atbrīvoja par zaudējumu Āfrikas kausa izcīņas 1/4 finālā. Alžīrijas izlase viņa vadībā vēl sliktāk nospēlēja kontinenta čempionātā (pēdējā vieta grupā), taču bosnieti neatlaida un alžīrieši izslēgšanas spēlēs pārspēja divu spēļu summā Burkinafaso izlasi. Brazīlijā alžīriešiem panākums būs jau tas vien, ja viņi nepaliks bez punktiem.

ASV. Vācietis Jirgens Klinsmans. 1990. gada pasaules un 1996. gada Eiropas čempions Jirgens Klinsmans arī trenera lomā jau paspēja izcelties - 2006. gadā Vācijas izlase viņa vadībā kļuva par trešo spēcīgāko komandu pasaulē. Tieši par Klinsmana pēcteci pie Vācijas izlases stūres kļuva tās pašreizējais galvenais treneris (toreiz - Klinsmana palīgs) Joahims Lēvs. Klinsmans pēc spēlētāja karjeras beigām pārcēlās uz dzīvi Kalifornijā pie savas sievas, amerikāņu modeles Debijas Činas. 2011. gadā ASV izlase viņa vadībā uzvarēja "Golden Cup" turnīrā, bet tad ieņēma pirmo vietu Pasaules kausa reģionālajā (CONCACAF) kvalifikācijas turnīrā un brauks uz Brazīliju. Komandu un amerikāņu futbolistu līmenis MLS līgā arvien aug, turklāt amerikāņiem ir vairāki spēlētāji ar lielu pieredzi Eiropā un Pasaules kausa spēļu pieredzi, tā ka nepiekāpīgā ASV izlase (atceramies 2010. gada finālturnīru!) var pārsteigt. Tiesa, tas attiecas tikai uz grupu turnīru un pirmajām izslēgšanas turnīra kārtām.

ČĪLE. Argentīnietis Horhe Sampaoli. Pēc veiksmīga darba ar Čīles klubu "Universidad" 2011. gadā (pavasara un rudens čempionu tituli) Sampaoli pirmo reizi uzticēja izlasi. Marselo Bjelsas pēctecis atgriezās pie sava skolotāja iemīļotās presinga taktikas. Komanda sāka spēlēt agresīvāk un atraktīvāk. Pirmo oficiālo maču Čīles galvenā trenera amatā Sampaoli zaudēja Peru izlase (0:1), taču tad sekoja piecas uzvaras pēc kārtas un neizšķirts Kolumbijā (3:3), kas nodrošināja vietu finālturnīrā. Čīlei ir talantīga izlase, vairāki tās spēlētāji spēlē labos un pat slavenos Eiropas klubos, tā ka čīlieši ir vieni no tiem, kas Brazīlijā var "patrokšņot".

EKVADORA. Kolumbietis Reikaldo Rueda. Autoritāti Rueda ieguva jauniešu un junioru izlasēs un tieši viņu pasauca palīgā glābt situāciju 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācijā. Neizdevās. Bija jau par vēlu un Kolumbijas izlase uz Vāciju netika. Rueda devās uz Hondurasu un viņa vadībā šīs valsts izlase iekļuva 2010. gada finālturnīrā. Pēc finālturnīra Ruedu atbrīvoja (par pārāk biklu komandas spēli) un viņš devās uz Ekvadoru, arī ar šīs valsts izlasi tikdams uz finālturnīru. Brazīlijā ekvadoriešiem ne uz ko lielu nav iemesla cerēt, atliek vien spēlēt drošāk, lai treneris paliek amatā...

GRIEĶIJA. Portugālis Fernandu Santušs. Portugālis ieguva autoritāti darbā ar spēcīgākajiem grieķu klubiem AEK, "Panathinaikos" un PAOK, kaut gan viņš ar tiem (ar AEK) tikai vienreiz ieguva Grieķijas kausu un vienreiz bija otrais čempionātā (ar PAOK). 2010. gadā Santušu atzina par desmitgades labāko futbola treneri Grieķijā un tieši viņš pie izlases stūres nomainīja vācieti Otmāru Rehāgelu, kura vadībā grieķi sensacionāli uzvarēja 2004. gada Eiropas čempionātā. EURO 2012 grieķi izkļuva no grupas un 1/4 finālā zaudēja Vācijai (2:4). Pasaules kausa kvalifikācijā Grieķija bija vienā grupā ar Latvijas izlasi un finišēja otrā aiz Bosnijas un Hercegovinas. Izslēgšanas spēlēs tika pārspēta Rumānija. Santuša vadībā Grieķijas izlase nezaudēja 17 spēlēs pēc kārtas, kas ir Grieķijas izlases rekords. Arī Brazīlijā ar grieķiem būs jārēķinās, taču diezin vai vairāk.

IRĀNA. Portugālis Karlušs Keirušs. Mozambikā dzimušais ilggadējais sera Aleksa Fergisona palīgs "Manchester United" savulaik izveda DĀR izlasi uz 2002. gada finālturnīru, kurp komanda devās bez Keiruša - zaudējums 1/4 finālā Āfrikas kausa izcīņā... Divus gadus Keirušs vadīja Portugāles izlasi, tika ar to uz 2010. gada finālturnīru, kur 1/8 finālā ar 0:1 zaudēja nākamajiem čempioniem spāņiem. Keirušu atlaida. Trijās no četrām spēlēm finālturnīrā portugāļi neguva vārtus... Kopš 2011. gada Keirušs vada Irānas izlasi, ar kuru tika uz Brazļiju. Jau panākums.

JAPĀNA. Itālietis Alberto Dzakeroni. 1999. gadā Dzakeroni vadībā AC "Milan" kļuva par Itālijas čempionu, viņš vadīja arī citus slavenākos A sērijas klubus, bet tagad jau trīs gadus ir Japānas izlases galvenais treneris. 2011. gadā japāņi Dzakeroni vadībā uzvarēja Āzijas kausa izcīņā, bet tad pārliecinoši iekļuva Pasaules kausa finālturnīrā. Japānas izlase Brazīlijā arī var "patrokšņot", kā to jau ir darījusi. Vairāk - diezin vai.

HONDURASA. Kolumbietis Luiss Fernando Suaress. Otro reizi pēc kārtas Hondurasa tiek uz finālturnīru kolumbiešu trenera vadībā. 2006. gadā Suaress kļuva par Ekvadoras varoni, jo ekvadorieši finālturnīrā Vācijā izkļuva no grupas un 1/8 finālā tikai ar 0:1 zaudēja Anglijai. Par varoņdarbiem visi aizmirsa, ka komanda slikti nospēlēja "Copa America" turnīrā un ar trim zaudējumiem sāka nākamo Pasaules kausa kvalifikāciju... Vai Brazīlijā Suaress kļūs arī par Hondurasas varoni?

KAMERŪNA. Vācietis Folkers Finke. Tikai kopš maija Finke ir kamerūniešu galvenais treneris, taču viņš jau paspēja sabojāt attiecības ar komandas galveno (un kaprīzāko) zvaigzni Semjuelu Eto'O. Pirms kvalifikācijas turnīra pēdējās spēles Eto'O pieprasīja veikt izmaiņas komandas sastāvā, bet tad pārmeta, ka daži komandas biedri tīšām nedod viņam piespēles. Finke to visu nosauca par "bērnudārzu". Eto'O valdības līmenī pierunāja iziet laukumā. Tad Eto'O paziņoja par karjeras beigšanu izlasē, taču viņu atkal pierunāja pārdomāt valdības līmenī. Diezin vai tas ir viss, tā ka vēl nav teikts, ka uz Brazīliju kamerūniešus vedīs tieši Finke...

KOLUMBIJA. Argentīnietis Hosē Pekermans. Ceļa traumas dēļ Pekermans (ebrejs pēc tautības; viņa vecvectēvs savulaik emigrēja uz Argentīnu no Ukrainas) beidza spēlētāja karjeru jau 28 gadu vecumā un uzreiz pievērsās trenēšanai. Viņa vadībā Argentīnas U20 izlase trīs reizes kļuva par pasaules čempioni. 1998. gadā Pekermens atteicās kļūt par Argentīnas izlases galveno treneri, bet pēc sešiem gadiem tomēr stājās pie tās stūres. 2006. gada Pasaules kausā argentīnieši zaudēja 1/4 finālā mājiniekiem vāciešiem tikai pēcspēles 11 m sitienu sērijā, taču Pekermans atkāpās no amata. 2012. gadā Pekermans kļuva par Kolumbijas izlases galveno treneri un viņa vadībā kolumbieši spēlēja tik sekmīgi, ka treneri iesauca par Supermenu. Brazīlijā Kolumbijas izlase ar Falkao priekšgalā būs nopietna pretiniece jebkurai komandai.

KOSTARIKA. Kolumbietis Horhe Luiss Pinto. Kamēr Kolumbijas izlasi vada argentīnietis, tikmēr trīs (!) kolumbiešu treneri brauks uz Brazīliju citu valstu izlašu galveno treneru lomās. Interesanti. Pinto reiz jau vadīja (2004-2005) Kostarikas izlasi, taču nesekmīgi. Otrā atnākšana (pa vidu bija arī Kolumbijas izlase) iznāca daudz veiksmīgāka - Kostarikas izlase CONCACAF zonas kvalifikācijā ieņēma 2. vietu aiz ASV. Droši vien, ka tas arī paliks lielākais panākums vismaz līdz nākamajam kvalifikācijas turnīram.

KOTDIVUĀRA. Francūzis Sabri Lamuši. 1998. gadā, kad Francijas kļuva par pasaules čempioni, Lamuši bija viens no sešiem pēdējiem spēlētājiem, kurus treneris Emē Žakē atskaitīja no komandas. Pasaules kausa finālturnīrā Lamuši debitēs galvenā trenera lomā. Pēc neveiksmes Āfrikas kausa izcīņā (galvenie favorīti zaudēja 1/4 finālā) francūzi atstāja amatā. Apakšgrupā "Ziloņi" uzvarēja pārliecinoši, bet izslēgšanas spēlēs pārspēja Senegālu (3:1 un 1:1). Brazīlijā no "Ziloņiem" neko daudz negaida, jo Didjē Drogbā un Co nekļūst jaunāki... Tiesa, par izkļūšanu no grupas Kotdivuārai ir reāli paspēkoties.

KRIEVIJA. Itālietis Fābio Kapello. Viens no autoritatīvākajiem futbola treneriem Eiropā savus lielākos panākumus guva ar klubiem. Ja jau viņam neko lielu neizdevās sasniegt ar Angliju... Ja Kapello izdosies piespiest Krievijas izlasi spēlēt disciplinēti un ja nebūs nekādu ierasto "brīvdomāšanas" gājienu, tad Krievija varētu izkļūt gandrīz no jebkuras grupas (dažās kvalifikācijas spēlēs bija ļoti labs futbols, bet dažās - nekāds...). Tālāk - grūtāk, jo Krievijas izlasē tomēr nav spēlētāju no Eiropas TOP klubiem.

ŠVEICE. Vācietis Otmārs Hicfelds. Hicfeldam Šveice ir gandrīz otrās mājas - viņš nāk no Lerahas, kas atrodas pie pašas robežas ar Šveici, un savu profesionālā futbolista karjeru Hicfelds sāka Bāzelē, lidz kurai no dzimtās pilsētas ir tikai pārdesmit kilometru. Hicfelds gan sekmīgi spēlēja, gan sekmīgi trenēja Šveicē klubus un viņu šeit uzskata gandrīz par savējo. Tas tikai sekmē Hicfelda darbu izlasē. Hicfelds ir viens no tikai četriem treneriem, kuri kļuva par UEFA Čempionu kausa ieguvējiem ar diviem dažādiem klubiem (Hicfelds to paveica ar Dortmundes "Borussia" un Minhenes FC "Bayern"). Par Šveices izlases treneri viņš kļuva pēc EURO 2008, iekļuva ar to 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā, kur šveicieši sagādāja vienīgo zaudējumu (pirmajā spēlē) nākamajiem čempioniem spāņiem, taču no grupas neizkļuva. EURO 2012 finālturnīrā šveicieši netika, taču Hicfelds palika savā vietā un Šveice uzvarēja Pasaules kausa kvalifikācijas grupā. Šveices izlases rindās ienākuši vairāki jaunatnes izlašu futbolisti, kuri sekmīgi spēlēja savu vecumu Eiropas čempionātos, ierindā vēl ir vairāki iepriekšējo gadu līderi un tāds sakausējums var ļaut ... "patrokšņot". Piemēram - tikt 1/4 finālā.

Ar diezgan lielu varbūtību var teikt, ka arī Brazīlijā neviena no izlasēm ar ārzemju galveno treneri par Pasaules kausa ieguvēju nekļūs. Ja nu vienīgi ārzemnieks pēkšņi kļūst par kādas jau bijušās Pasaules kausa ieguvējas vai, piemēram, Nīderlandes izlases galveno treneri. Tas ir maz ticams.