Pļaviņam līdz pasaules labākajam aizsargam tālu
Pasaules čempionātā Starejablonkos Mārtiņš Pļaviņš cenšas kaut nedaudz attaisnot pagājušajā sezonā nedaudz avansā piešķirto pasaules labākā aizsarga titulu. Smiltis īstās, Mārtiņš īstais, bet nesanāk...
Pasaules čempionātā Starejablonkos Mārtiņš Pļaviņš cenšas kaut nedaudz attaisnot pagājušajā sezonā nedaudz avansā piešķirto pasaules labākā aizsarga titulu. Smiltis īstās, Mārtiņš īstais, bet nesanāk...
Šogad Mārtiņš ne tuvu nav tas, kāds bija pagājušās sezonas beigās, kad panākumi pēdējos divos turnīros viņu izvilka slavas saulītē un viņš tika nosaukts par pasaules labāko aizsargu pasaules tūrē. Bumbas neķeras, uzbrukumā Pļaviņš tiek reti, tā kā atliek vien skatīties, kā pie tīkla veicas Jānim Pēdam. Kas traucē aizsargam būt tikpat labam kā iepriekšējā sezonā?
Viss nav tik vienkārši, kā izskatās. Pirmkārt jau, pagājušās sezonas goda nosaukumu noteica sezonas beigas. Bija vēl kandidāti, taču kā gada pārsteigumu šoreiz izvēlējās Mārtiņu. Otrkārt, šosezon atkal, jau trešo reizi karjerā, jāņem rokā lauznis un jābruģē ceļs uz panākumiem. Domāt par labāko aizsargu nav laika. Ja Mārtiņš neceļ bumbas, tas ir visas komandas „nopelns”. Tā ir ne tikai personīgā (ne)varēšana, bet arī sadarbība ar bloķētāju, kas šosezon ir Jānis Pēda. Bloķētājs pludmales smiltīs ir jauns, desmit gadus nav ostījis pludmales pulveri un šobrīd mēģina apjēgt, ar ko, piemēram, bloks zālē atšķiras no bloka pludmalē, kādi trumpji kabatā katram no pretiniekiem un ko darīt, ja pretinieks vienreiz sit, bet otrreiz māna.
Gan aculiecinieki, gan tīri vizuālais iespaids liecina, ka „Saulkrastu kokteilī” iepriekšējās nedēļas beigās Jānis bija tāds „zvērs”, kāds blokā smiltīs vēl nebija bijis. Lielā mērā pateicoties tam, turnīrs kopā ar Mārtiņu tika vinnēts. Arī Mārtiņš pārinieka sakarā pieminēja Saulkrastus: „Varbūt Jānis ir sajutis īstās sajūtas Saulkrastos („Saulkrastu kokteilī”. – D.Ā.). Tas arī tāpēc dod rezultātu. Man arī ir vieglāk spēlēt aizsardzībā, jo, ja Jānis pāris uzbrukumus nobloķē, pretinieks uzreiz sāk vairāk mānīt, un es varu aizskriet pēc bumbas. Arī Jānis pats ļoti labi cīnās pēc aizsardzības, skrien, krīt, tā kā nepamet sajūta, ka mēs varam.” To Pļaviņš teica pēc otrās spēles pret poļiem.
Arī pasaules čempionāta sākums priecēja. Pirmajā mačā pret itāļiem Pēda pārliecinošo sniegumu turpināja, un arī pret poļiem viņš brīžiem atgādināja bīčzemes dievu panteona locekli. Kā gāja vakar pret lielo bubuli Alisonu un Emanuelu, liecina spēles rezultāts. Grūti gāja mūsējiem, bet Pēdam pirmajā setā divi veiksmīgi bloki pret Alisonu, kurš gan nekautrējās Jāni apspēlēt arī ar māņu sitieniem. Šī spēle no turnīra viedokļa īpaši svarīga nebija, taču skaidrs, ka Pēdam bija grūti.
Sešpadsmitdaļfinālā pretī nākot pieredzējušajiem austrāliešiem, atkal jaņos bija gan Mārtiņš, gan Jānis. Vienam pie tīkla nekādi neizdevās nobloķēt pretiniekus, bet otram austrālieši bumbas virsū vis nekarināja. Rezultāts – izstāšanās no pasaules čempionāta, laikam jau loģiska, bet pēdējā seta rezultāts 3:15 liecina, ka ne tikai aizsardzībā, bet nevienā spēles elementā mūsējie nebija savā līmenī. Ar tādu spēli Pļaviņš var aizmirst par labākā aizsarga titula nosargāšanu, jo zaudētājiem neviens neko nedāvina. Vai notikušais pēdējā spēlē ir traģēdija? Ja puiši sagremos, kas notika, tad nē. Spēles kvalitāte uzlabojas, un gan jau kaut kad Jānis sāks bloķēt pretinieku uzbrucējus. Tādā gadījumā piepildīsies Pļaviņa šeit, Starejablonkos, teiktais: „Es domāju, ka mēs visiem varam būt ļoti nepateicīgs pretinieks, jo mēs sezonu sākām praktiski no nulles un nespēlējam tik pārliecinoši. Līdz ar to mūs nenovērtē, un mēs varam būt neērti pretinieki jebkuram, ja sākam spēlēt labi gan blokā, gan aizsardzībā.” Tas bija domāts par pasaules čempionātu, taču tikpat labi der kā aksioma šai sezonai. Galvenais, kas jāatceras, ir tas, ka pludmales volejbols ir komandas spēle, kurā uzbrukums atkarīgs no piespēles, piespēle no uzņemšanas un aizsardzība no bloka – cik regulāri blokā un aizsardzībā tiek spēlēts, kā sarunāts, cik bumbas blokā izdodas ne tikai nobloķēt, vienkārši aizķert, papildzināt to lidojuma laiku, lai aizsargs var aizskriet, cik veiksmīgi pie tīkla tiek veidots koridors uzbrukumam uz to vietu, kur stāv aizsargs. Šī atziņa pludmales volejbola pārstāvjiem nav nekas jauns, bet priekš pārējiem derēs „Martini” reklāmas atziņa „Nav „Martini”, nav ballītes” jeb, citiem vārdiem sakot, nav bloka, nav aizsardzības. Puiši, jūs to varat. Ja ne tūlīt, tad sezonas beigās, pēc gada vai Rio olimpiskajās spēlēs. Ja Mārtiņš nebūtu ticējis, ka Jānis var kļūt par labu bloķētāju, Pēda sadarboties nebūtu aicināts. Un bez ticības Jānis nekļūs par labu bloķētāju, bet Mārtiņš nepretendēs uz atkārtotu aizsardzības guru titulu. Vajadzīga pacietība un laiks. Vispirms darbs, tad atzinība.
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Tā kā daudz neklausaties šo murgu pļurkstētāju.
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
Cita lieta, ka šosezon tituls ir jāaizstāv un tas neizdodas tik spīdoši. Nekāds brīnums tas nav, jo kandidātu uz ''labāko aizsargu'' ir ļoti daudz. Būtu liels brīnums, ja MP divus gadus pēc kārtas būtu labākais...
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Jā, šis gads Mārtiņam nav tik izdevies kā pagājušais, bet kā Tev, Daini, paceļas roka rakstīt ka pagājušā gada tituli ir doti avansā? Vai Tu, Daini, kaut vienu spēli klātienē redzēji kā viņi pagājušā gadā spēlēja?
Redzi rezultats 3:15 Tev nepatīk! Jā nekas labs tas nav, bet nupat PČ pusfinālā vācieši pirmo setu zaudēja 13:21, varbūt arī viņi avansā tika PČ pusfinālā?
Redz kā, manuprāt, ar tiem tituliem KOMANDU spēlēs ir- nu nevar viens pats uzvarēt bez pārinieka palīdzības un tapēc godīgi būtu to titulu pāgājušo gadu padalīt arī ar Jāni!!!
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]