Znaroks un Vītoliņš - mūžīgi mūžos

Pierakstos neatrodot apliecinājumu tam, ka trijotne kopā skrējusi pakaļ vienai ripai, vispirms vaicāju Znarokam, kā viņš nonācis pie Vītoliņa. Labi atceros, ka sudraba sezonā un vēl vienu pēc tās bija maiņa Šašovs - Varjanovs - Znaroks, bet ar ko kopā Značoks kapāja, kad abi Maskavas dinamieši aizbrauca no Rīgas? Vaicāju pašam Znarokam? ''Varbūt ar Kerču?'' atmiņas pavedienu mēģina atritināt Znaroks. Zinu, ka 1990./1991. gada sezonā ''Dinamo'' ļoti labi kopā kapāja Ilmārs Tomans, Vītoliņš un Pavlovs, bet Vītoliņu un Znaroku kopā neatceros. Vaicāju Harim, kurš tomēr par mani 17 gadus jaunāks. ''Zini, varbūt kādā spēlē arī biju kopā ar Oļegu, bet vienā trijniekā no ''Dinamo'' laikiem gan mūs kopā neatceros.'' Hm, tiešām dīvaini. Kāpēc dažiem kolēģiem liekas, ka Znaroks un Vītoliņš III bijuši gandrīz vai salaulāti jau ''Dinamo''?

Kopš 1992. gada rudens Pavlovs un Znaroks gan spēlēja kopā, bet vācu Landsbergā, savukārt Vītoliņam bija pirmais mēģinājums iekarot Ameriku. Uz 1993. gada pasaules čempionātu Bledā Znaroks netika, izlasē debitējot tikai olimpiskajā atlases turnīrā Šefīldā, bet vienā trijniekā ar Semerjaku un Kerču. Pasaules čempionātā Znaroks parādās tikai 1995. gadā Bratislavā, kad izlasi stūrēja Ēvalds Grabovskis un ir jau vienā trijniekā ar Semerjaku un Vītoliņu. No visa trijnieka visvēlāk izlasē debitē Pavlovs: tas notiek 1996. gada 10. aprīlī Eindhovenā un, protams, vienā trijniekā ar Hari un Oļegu. Vai apvienotāja gods pienākas Leonīdam Beresņevam, vai varbūt Jurijam Agureikinam? Par to Latvijas hokeja vēsture klusē, bet šāds solis bija ne tikai loģisks, bet arī pareizs. Ja Igoram un Harim labi kopā pasēja jau ''Dinamo'', ja Igors un Oļegs bija Landbergas uzbrukuma spēks, ja Haris un Oļegs jau spēlēja kopā Bratislavā...

No Eindhovenas turnīra visiem atmiņā divi momenti: kā Znaroks ar gaļu iedabūja ripu šveiciešu vārtos un kā Latvijas TV smuki translēja lamas no rezervistu soliņa. Neatceros, vai pa labo malu aizskrēja Haris vai Igors, bet protokolā gan ir kļūda - ripu vārtpriekšā Znarokam nepiespēlēja vis Pavlovs, bet liekas, ka Laviņš. Kurš gan vispārējā eiforijā ies labot tādu sīkumu kā piespēlētāja numuru! Ja mums A grupai derīgais 1:1. Latvijas izlasē 49 spēlēs Znaroks guvis 23 vārtus, bet šie ir vistipiskākie viņam. No vārtpriekšas, kuri sit pa rokām un kājām. Iestumti ar visu vārtsargu. Pēc tam, kad Znaroks jau bija beidzis spēlēt, Grabovskis daudz runāja, ka mums vajag izaudzināt jaunu Znaroku. Bet tas nav tik vienkārši.

Nezinu kāpēc ''Dinamo'' laikos daži kolēģi bija ieņēmuši galvā, ka Znaroks laukumā kaujoties tikai ar vājākiem, bet Fetisova brigādei noteikti pagriezīšot muguru. Man tas nekrita acīs. Jā, Znaroks varēja pateikt visu ko domā un varbūt dažreiz arī to, ko nedomā. Latviski rakstītās intervijas vispirms bija jādod pārlasīt viņa sievai Ilonai. Ja viņam būtu mazliet piekāpīgāks raksturs, kazi, Oļegs spēlētu NHL. 1991. gada rudenī viņš no Amerikas pārbrauca nikns: ''Lai es tur lauztu savus kaulus par 28 500 dolāriem sezonā? Par ko viņi mani uzskata?''

Kaut arī Vītoliņa trijniekā centra uzbrucējs bija Haris, iemetienos allaž stājās Znaroks. Ne jau tāpēc, ka Haris tajos nevarētu uzvarēt. No trijnieka iemestajām ripām atmiņā labi saglabājies Pavlova gols Turku pret Zviedriju - vārtu kreisajā pusē no nūjas neērtās puses. Un tas, kā 1997. gada 30. aprīlī savā dzimšanas dienā Haris no vārtpriekšas neiemeta Kanādai. Pārējos momentus ķeriet ''Latvijas hokeja zelta mirkļos.'' Kādreiz uz vaicājumu, kā Vītoliņš var izturēt, ka Znaroks spēles laikā visu laiku burkšķ, Haris atteica šādi: "Man jau liekas, ka tik traki nemaz neburkšķ... Bet es jau nemaz neklausos, ko viņš tur runā!''

Pirms diviem gadiem viens otrs Latvijā smīkņāja par Znaroku kā lielu treneri, bet šopavasar Vladimirs Jurzinovs Oļegu un Hari nosaucis par KHL labāko treneru duetu! Lai nu kurš, bet Jurzinovs treneru ceha drēbi zina. Lai jums, veči, Manheimā veicas! Un Maskavas ''Dinamo'' arī!