Uz Franciju tomēr brauksim!

Jau iepriekš Latvijas Futbola federācija (LFF) bija paziņojusi, ka vienojusies par pārbaudes spēlēm ar Japānu un Igauniju. Ar pirmajiem spēlēsim februāra sākumā, ar otrajiem - augustā vidū. Lai arī šogad ir jāaizvada arī sešas spēles 2014. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas ciklā, kopā astoņas spēles gadā - tas tomēr nav daudz. Būtu tikai loģiski, ja valstsvienības vadība meklētu iespēju aizvadīt vēl kādu spēli. Kad par šo jautājumu apvaicājos Mežeckim, kurš, šķiet, šo pienākumu jau labi sen paņēmis savā pārziņā, sacīja, ka par 99 procentiem esot panākta vienošanās par pārbaudes spēli 28. maijā Francijā!

Šāds fakts, protams, nevarēja neatgriezt atmiņā pērnos notikumus, kad vienā no preses konferencēm Mežeckis acīmredzot neveikli izteicās, ka mūsu valstsvienība atteikusies no iespējas spēlēt ar Franciju. Tas tika pamatots ar to, ka prioritāte esot Baltijas kausa izcīņa, kur allaž spēlējam ar mūsu kaimiņiem. Skaidrs, ka atteikšanās no spēles ar Franciju, kam dažas nedēļas pēc mača bija paredzēts starts Eiropas čempionāta finālturnīrā, žurnālistos un vēlāk arī līdzjutējos izsauca lielu neizpratni.

Nesen runājot ar Mežecki, viņš atzina, ka toreiz tā bijusi nekas vairāk kā neveiksmīga vārdu izvēle, jo patiesībā spēlēšana ar Franciju bijusi tikai stipri teorētiska. "Patiesībā toreiz pat nebija sāktas sarunas. Tas bija tik tā, starp citu. Vai tad mēs būtu bijuši pret spēlēšanu ar Franciju? Būtu muļķīgi, ja viņi mums piedāvātu, bet mēs - atteiktu. Patiesībā mēs bijām stipri tālu no spēlēšanas ar Franciju," sacīja Mežeckis. Viņš stāstīja, ka pirms Eiropas čempionātiem pretiniekus lūkojoties daudzi un jau ierasti, ka tajā laikā izskanot arī visdažādākie varianti. Līdzīgi kaut kad garāmejot esot izskanējis arī Latvijas vārds. Tas arī viss.

Var jau būt, ka tā arī bija. Vienīgais, kas neliek mieru, ir fakts, ka ar francūžiem tajā laikā uzspēlēja igauņi, bet lietuvieši - ar citiem "EURO 2012" dalībniekiem krieviem, bet mēs, nenoniecinot tradicionālo Baltijas kausu, tikmēr gaidījām šo turnīru.

Raugoties šās dienas acīm, labā ziņa ir tā, ka bez brauciena uz Franciju mēs tomēr nepaliksim. Ne tika labā ziņa ir tā, ka 28. maijā tā nebūs gluži Francijas valstsvienība, ar ko mēs spēlēsim, bet gan viena šās valsts reģiona komanda. Raugi, spēlēsim pret Bretaņas izlasi. "Vienošanās praktiski jau ir panākta. Spēle notiks Nantē," apstiprināja Mežeckis. "Pretinieks būs nopietns. Komandā ir futbolisti no Francijas premjerlīgas. (...) Tā nebūs oficiāla spēle, bet būs labs kontroles draudzības mačs pirms tikšanās ar bosniešiem Rīgā."

Par to, ka pretinieku komandas rindās būt labi meistari, tiešām šaubīties nevajadzētu. Ja Bretaņas komanda spēlēs labākajā sastāvā, to veidos praktiski tikai Francijas spēcīgākās līgas futbolisti! Taču visdrīzāk tajā būs spēlētāji arī no valsts otrās spēcīgākās līgas, kur gan arī ir ļoti solīds līmenis. Daudzi mūsējie par spēlēšanu "Ligue 2" varētu tikai pasapņot.

Negatīvi ir tas, ka šis mačs, visticamāk, atkal būs ļoti šauram Latvijas līdzjutēju lokam. Diezin vai notiks brīnums un šo spēli parādīs TV. Visticamāk, tā nebūs redzama pat internetā, un šajā ziņā mazliet iznāk dubultais standarts. No vienas puses, LFF allaž uzsver, ka valstsvienībai ir vajadzīgs ikviens līdzjutējs, bet, no otras, reti spēlē savu skatītāju priekšā. Kā lai mīl to, ko neredzi? Jautājums, protams, vairāk ir retorisks, bet tas nav mazsvarīgs!