Šveice kā paraugs. Arī hokejā
Pasaules junioru elitē otro gadu pēc kārtas labu spēli rādīja un augstu vietu izcīnīja Šveices U-20 izlase. Pērn spēlē par 3. vietu šveicieši zaudēja Zviedrijai ar 4:11, šogad mačā par 5. vietu pēcspēles bullīšos ar 3:2 uzvarēja Somiju. Vai tas ir pārsteigums?
Jā un nē. Nē, tāpēc, ka Šveices juniori jau vairāk nekā desmit gadus ir pierakstīti elites grupā, izņēmums bija tikai aizpērn. Jā, tāpēc, ka jau divus čempionātus šveicieši aiz sevis atstāj Čehiju un Slovākiju. Pērn apakšgrupā viņi slovākus uzvarēja ar 4:1, šogad ar 6:4 un tikai ar 4:3 Vāciju un pērn ar 7:5 Latviju. Tātad uz papīra nekāds bezdibenis starp viņiem un mums nav. Dzīvē tas ir diezgan liels.
Lasu, kā Krievijas MHL līgu slavē "Dinamo" ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs un nesaprotu, vai tā ir diplomātija vai nezināšana. Ja diplomātija, tad OK un lai MHL spēlē divas komandas no Latvijas. Ja var pacelt apmēram 500 000 latu budžetu. Taču ir ļoti daudz speciālistu, kas uzskata, ka HK "Rīga" MHL ir solis atpakaļ, salīdzinot ar "Dinamo/Juniora" spēlēšanu pērn Baltkrievijas čempionātā. Izsenis bijusi prakse, ka labākie juniori jau spēlē pieaugušo komandās un nevis vārās tikai savā sulā. Par junioru vecumu pāraugušajiem (šosezon 1989., 1990.) vispār nerunājot. Sprauga starp MHL un KHL tomēr ir ļoti liela un, manuprāt, lielāka nekā starp BAČ un KHL.
Protams, prieks, ka Latvijas U-20 izlase, kuras kodolu veidoja HK "Rīga", iekļuva elites grupā, taču to izdarīja arī 1985./1986. gads kā "Rīga-20", spēlējot Latvijas čempionātā, 1988./1989. gads kā "LSPA/Rīga" un arī no Latvijas čempionāta. Aizpērn, kad U-20 noturējās elites grupā, šāda bāzes kluba vispār nebija. Ar šiem trim piemēriem nebūt negribu sacīt, ka HK "Rīga" jāatsauc no MHL, taču sajūsmā sist plaukstas arī nevajag. Labam junioram šajā vecumā jāspēlē "Dinamo" vai vismaz jābūt tā tuvumā - fārmklubā.
Kā tas ir Šveicē! Lielākā daļa nule Somijas U-20 uzvarējušie puiši jau spēlē savu klubu labākajās komandās Šveices virslīgā (NLA)!
Vārtsargs Koncs (1991.) ir "Langnau" pamatvārtsargs NLA (34 spēles, 2,66 ripas, 91.1%), aizsargi Lefels (Gotteron", 30, 5+8), Guera ("Davos", 32, 0+3), Unterzanders ("Davos", 20, 0+3), Šteiners ("Kloten", 24, 0+1), uzbrucēji Pestoni ("Ambri", 33, 9+11), Hofmans ("Ambri", 33, 3+5), Šervejs ("Bern", 32, 4+3), Herrens ("Kloten", 19, 0+3), Fermins ("Bern", 23, 0+3), Hāss ("Biel", 25, 0+0).
Ir daļa, kas kursē no kluba junioriem uz NLA komandu un atpakaļ - aizsargi Kamperčioli (ZSC, 13, 0+1 un Kīsnahta), uzbrucēji Šepi (ZSC , 19, 1+1 un Kīsnahta), Valzers ("Kloten", 14, 1+0). Un tikai trīs no 22 - vārtsargs Džovannini un uzbrucēji Makgregors un Englers sezonas pirmo pusi spēlējuši junioros.
Plus četri no Ziemeļamerikas. 2010. gada drafta 5. numurs Nino Nīderreiters (1992.), kurš jau paspējis uzspēlēt deviņas spēles Ņujorkas "Islanders" (1+1), bet pārsvarā spēlējis WHL klubā Portlendā (23, 13+13), turpat, kur otrs uzbrucējs Berči (1992., 36, 21+26), Aizsargs Trutmans spēlē OHL - "Whalers" (32, 4+6), otram aizsargam Šlumfam (1991.) rit jau ceturtā sezona QMJHL komandā "Cataractes" (29, 2+6).
Salīdzināt Šveices un Latvijas ekonomiku un dzīves līmeni laikam nebūtu korekti, taču nevajag domāt, ka bērnu un jauniešu hokejā tur ir leiputrija. (Lasīt Harija Vītoliņa intervijas "SA"!) Taču tur ir klubi un sistēma. Kādreiz Helmuts Balderis izteicās, ka Latvijā uz vietas normāls hokejs būs tad, kad mums būs sešas līdz astoņas junioru komandas. Es meistaru mazliet pielabošu: tad, kad mums būs seši līdz astoņi hokeja klubi. Ne komandas, bet klubi. Kā "Liepājas metalurgs", kur ir visi piramīdas pakāpieni. Bet ar savu tagadējo saimniecību, tās sakārtotību/nesakārtotību junioru līmenī mēs esam turpat kur Vācija.
Gads | Šveice | Čehija | Slovākija | Vācija | Latvija |
---|---|---|---|---|---|
2011. | 5 | 7 | 8 | 10 | 11 |
2010. | 4 | 7 | 8 | 11 | 9 |
2009. | 11 | 6 | 4 | 9 | 8 |
2008. | 9 | 5 | 7 | 11 | 12 |
2007. | 7 | 5 | 8 | 9 | 13 |
2006. | 7 | 6 | 8 | 11 | 9 |
2005. | 8 | 3 | 7 | 9 | 12 |
Arī komunikācija ar līdzjutējiem ir diezgan zemā līmenī - mājas lapa it kā jauna, bet uztaisīta diezgan zemā līmenī, tāpat arī citas aktivitātes publiskajā telpā nav novērojamas. Pēdējā laikā gan kaut kas notiekot saistībā ar skolām - labi, ka vismaz kaut kas.
Par lielām naudām jau nav obligāti svešie jāpērk, ir arī mūsējie, kas par atbilstošiem cipariem uzspēlētu kaut vai BAČ. Vienu (Bļinovu) jau tādu atrada.