Lielais sešinieks un pārējie. Arī Latvija
Šonakt Kanādā beigsies pasaules čempionāts hokejā junioriem un kā jau pēdējos gados ierasts, tad viena no finālistēm būs Kanāda, kuriem pretī stāsies vienaudži no ASV.
Pasaules čempionāti junioriem notiek kopš 1974. gada un pirmie trīs turnīri bija kā eksperiments nākotnes hokeja nu jau nezūdošajai vērtībai. Pirmajā pasaules čempionātā piedalījās tikai sešas komandas: PSRS, Somija, Kanāda, Zviedrija, ASV un Čehija (vietu secībā). Likumsakarīgi vai pašiem negribot, jau pirms 25 gadiem tika novilkt svītra starp šīm sešām izlasēm un pārējiem un to pierāda turpmāko čempionātu vēsture - tieši šīs sešas izlases tā arī ne reizi nav atvadījušās no elites grupas, kaut katrai no tām bijis arī kāds melnais posms. 1999. gadā ASV palika tikai astotajā vietā (starp 10 komandām), krievi 2001. gadā - septītie un pat kanādieši vienreiz mīņājušies uz pirmās divīzijas robežas (1998. gadā 8. vieta). Tie ir tikai izņēmumi, jo tieši šo sešu valstu izlases allaž kļuvušas par čempionēm (kaut vienu reizi) un arī pārējās medaļas sadalot savā starpā tikai divas (abas bronzas) kā apsūkātu kaulu pametot pārējiem (Šveicei un Slovākijai).
Sākot ar 1996. gada, sešinieks palika nemainīgs, taču klāt nāca vēl divas komandas - Šveice un Slovākija, neaizskaramo (vai gandrīz neaizskaramo) klubiņu palielinot līdz astoņām. Kā slovāki 1996. gadā iegāja pasaules elitē tā arī tur palikuši līdz pat šai dienai tikai divas reizes pietuvojoties izkrišanai uz pirmo divīziju. Šveiciešiem gājis nedaudz švakāk. Elitē pabijuši 13 gadus pēc kārtas, 2008. gadā nācās no tās atvadīties. Tiesa, tikai uz vienu gadu. Šveicieši šogad ir atpakaļ apritē un šonakt lūkos izcīnīt bronzas medaļas.
Kas ir aiz šī sešinieka vai astoņnieka? Pārējie. Arī Latvija, jeb izlases, kuru parādīšanās elitē ir apstākļu sakritība, reizēm loģiska parādība, kas tūlīt pat pārvēršas par tikpat loģisku izlidošanu uz pirmo divīziju. No elitē epizodiski uzspēlējušajām komandām vistālāk tikusi Baltkrievija un Kazahstāna un nevis kā mums gribētos - Latvija. Baltkrievi elitē pabijuši sešas sezonas, taču augstāk par devīto vietu nav tikuši klīstot no vienas līgas uz otro kā tādi staiguļi. Kazahi viengad pamanījušies būt pat sestie... Vācija? Kad vēl nebija pārdalīta Eiropa, vācieši ilgi kūlās pa elites divīzijas pēdējām vietām, taču allaž atradās kāda vārgāka komanda, kura fričus atstāja priekšpēdējā vietā paglābjot viņus no izkrišanas. Sadalījās Eiropa un vācieši kļuvuši par tādiem pašiem migrantiem, kā citas valstis. Te augšā, te lejā...
Seši pieraksta gadi elitē bijuši arī norvēģiem, bet tikai viens - jaunākajos laikos (2006). Tāpat kā poļi, kuri elitē nav spēlējuši jau kopš 1997. gada. Šogad Kanādā spēlējošajai Austrijai šis bija tikai trešais čempionāts, bet kad būs nākamais, nezina pat paši austrieši. Tāpat kā latvieši, kuriem šis arī bija trešais čempionāts elitē. Pa reizei augstāk par vienu vietu uzlēkušas Japāna (1992), Francija (2002) un Dānija (2007) un tikpat ātri arī nokrita uz tās pašas vietas, par kuru tika uzlēkts augstāk.
Izlases, kas izcīnījušas PČ medaļas
| Valsts | Z | S | B |
|---|---|---|---|
| Kanāda | 16 | 6 | 5^ |
| Krievija (PSRS) | 14 | 10 | 7 |
| Čehija | 2 | 5 | 8 |
| Somija | 2 | 5 | 6 |
| Zviedrija | 1 | 7 | 5 |
| ASV | 1 | 1 | 3 |
| Šveice | 0 | 0 | 1 |
| Slovākija | 0 | 0 | 1 |
^ šonakt par zeltu spēlēs Kanāda un ASV, par bronzu - Zviedrija un Šveice
Pareizi - praktiski nevienam, jo pārsvarā vairumam ir alternatīva dzīvē, ko nodrošina vecāku biezais maks. Teiktais nav jāuztver kā pārmetums, bet tikai kā fakta konstatācija. Ja komandā būtu kaut 3-4 džeki, kas izietu laukumā ar domu "za nami tolko Moskva", t.i. vienkāršā proletariāta pārstāvji, kuriem bez hokeja būtu redzams drūmā vidējā letiņa - bezdarbnieka gaisma tuneļa galā, tad būtu cita lieta...