Meklējot hokeja paģiras...

Tā savus pirmos teikumus mūsu tikšanās laikā nober somu hokejists Ville Nieminens – cilvēks, kas atnāca, uzspēlēja un... neiemeta, bet – pēc tam iemeta. Tā viņam atgādinu soda metienu sēriju, kurā uzbrucējs mačā pret Magņitagorsku, palīdzēja savai jaunajai komandai, nopelnīt uzvaru. „Nevari iedomāties, cik slikti jutos, kad ripa noslīdēja no nūjas manā pirmajā mēģinājumā. Zināju, ka pagājušajā nedēļā Rīgas Dinamo bullīšos zaudēja divus mačus – tā vēsture bija prātā. Un te – atnāk viens un atkal visu sabojā. Cik tā bija stulba epizode – vispār neuzmest pa vārtiem. Līdzjutēji neko labu par šo cilvēku tajā brīdī nepadomāja un viņiem ir taisnība. Es patiešām to pirmo izdevību izniekoju. Idiots! Biju tik dusmīgs uz sevi! Otrajā gadījumā man nebija lielas izvēles – jāmet iekšā!” Neko daudz viņš par šo mēģinājumu vairāk nestāsta – treneris pateicis, ka jāiet un – spēlētājs gājis.

Pagaidām ap viņa parādīšanos valda eiforija – līdzīga, kāda tā bijusi pēc citu leģionāru atnākšanas. Nu, labi – meloju, Šindels nav šajā sarakstā. Nieminens – ir! Jo pirmajā spēlē uzreiz darīja darbu. „Šitais vecis ir ar baigo iekšu... Ja tās nebija tikai emocijas – tad vajadzētu būt labam turpinājumam”, nosaka Villes maiņas partneris Mārtiņš Cipulis. Pirms debijas soms aizvadīja tikai vienu treniņu Liepājā un jau nākamajā vakarā ķērās pie darba. Kā viņš pie mums nokļuva? „Ņeftehimiks mani atbrīvoja pirms kāda mēneša... Neko nevaru darīt – neiepatikos trenerim. Viņš tā arī pateica – piedod, man vajag citu. Droši vien tāpēc, ka mani šajā komandā paņēma viens treneris (Krikunovs), bet pēc viņa aiziešanas, jau cits kolēģis sastāvu veidoja pēc savas saprašanas. Tā hokejā notiek. Tajā pašā laikā – klubs bija ļoti solīds un pretimnākošs. Nokārtoja visas saistības un pat ļāva man palikt kādu brīdi pie komandas, kamēr meklēju jaunu darbu. Pat deva iespēju treniņiem... Kad pagājušajā nedēļā Rīga spēlēja pret Ņižņikamsku, satiku Dinamo cilvēkus. Noskaidrojām, ko mums katram vajag un vienojāmies – tas bija ātri, jo es gribēju spēlēt.” Pie Pekas Rautakalio mūsu jaunais ieguvums nekad iepriekš nav spēlējis, taču – kad pavaicāju – ko viņš zina par savu tautieti treneri – Ville gluži kā baznīcā piezemēti noloka. „Rautakalio Somijā tiek saukts par hokeja džentelmeni – viņš ir kā sinonīms vārdam hokejs.”

Nieminens nav pirmo reizi Rīgā – arī visas iepriekšējās bijušas saistītas ar hokeju. „Pēdējoreiz te biju augustā, kad notika Dzelzceļa kauss... Esmu bijis Rīgā arī kopā ar dēlu, kad Tamperes komanda piedalījās bērnu turnīrā. Zini, ko es ļoti spilgti atceros no savas bērnības? Tas varēja būt astoņdesmito gadu sākumā – kad PSRS izlase pirms pasaules čempionāta bija atbraukusi uz Tamperi nospēlēt kaut kādas pārbaudes spēles. Tēvs mani aizveda uz viņu treniņu un rādīja – paskaties, redzi, kur Balderis... Tas man palicis ļoti spilgti atmiņā. Un šis vārds – Balderis! Jā, es zinu, ka viņš ir no Rīgas, zinu, ka viņš ir latvietis. Bet toreiz tas bija kaut kas maģisks, kā pasakā.” Tagad viņam jāspēlē Baldera pilsētā. „Rīgas Dinamo pie mums Somijā ir zīmols. Ļoti daudz hokejistu būtu priecīgi te spēlēt, taču – jūs jau zināt, kāpēc tas nenotiek, ja viņiem jāizdara izvēle... Runa ir par KHL kopumā. Krievi vienkārši maksā vairāk un tas hokejistam nav mazsvarīgi, tā ir viņa maize un nākotne, ar to viņš nodrošina ģimenes. Citādi – Rīga ir labākā vieta, kur nokļūt.” Vai Ville Nieminens pie mums ieradies labā formā? „Man vēl nav pienācīga hokeja kondīcija, jo gandrīz mēnesi sēdēju bez darba... Tas gan nenozīmē, ka esmu atbraucis galīgi palaidies – ar svariem esmu strādājis visu šo laiku, fiziski esmu sevi pieskatījis. Taču – tas ir fitness, nevis hokejs. Lai būtu hokeja formā, tev jāspēlē hokejs un - to tagad darīšu.”

Vienošanās ar spēlētāju panākta uz šo sezonu, taču 15. decembrī abas puses apsēdīsies pie galda un sapratīs – ko viena otrai ir devušas. Kaut kas līdzīgs pārbaudes laikam, taču Ville Nieminens par to negaužas. „Man tagad nav daudz jāprāto, vienkārši – jādara savs darbs, jādara, ko prasa treneris. Smags darbs un – man izdosies. Darbs, darbs...” Viņš ļoti grib spēlēt hokeju – ja tā mēģinu atcerēties, neviens cits no viesstrādniekiem tik azartiski uz šo iespēju nav skatījies. Saprotams, ar pieklājības frāzēm visi ir atbraukuši, taču šajā gadījumā vēl komplektā ir nācis milzīgs entuziasms, azarts un... plats smaids. Somijā viņu savulaik salīdzināja ar Esu Tikanenu – spēlētāju, kas nepaguris joņoja pa laukumu, centās pats gūt vārtus vai palīdzēja partneriem, liekot pretspēlētājiem iespringt katrā ledus kvadrātmetrā. Ja vajadzēja – varēja iedot arī kādam pa muti. Savu debiju Liepājā Ville neizniekoja, bet – kas notiks tālāk – viņa paša rokās un kājās.