Veco rekordu medībās

Vīlandē Dmitrijs Jurkevičs 2000 metru distanci veica 5:05,45 minūtēs, Genādija Hlistova rekordam nometot nost vairāk nekā piecas ar pusi sekundes. Pirms starta Igaunijā Jurkeviča rēķinā jau bija trīs Latvijas rekordi. Jau 2009. gadā Tallinā viņš sasniedza rekordu 1500 metros, ko vēlāk pats vēl uzlaboja līdz 3:37,35 minūtēm. Trīs gadus vēlāk krita rekords 3000 metros, kuru šogad Nīderlandē, Hengelo, Dmitrijs vēlreiz uzspodrināja līdz 7:49,51 minūtei. Savukārt pagājušajā gadā Tartu (atkal Igaunijā!) tika pieveikts arī vienas jūdzes rekords (4:01,05).

Interesanti, ka “sākumā sacensību programmā bija tūkstotis,” stāsta pats rekordists. “Gribējās skriet Igaunijā, un izrādījās, ka sacensībās jāskrien 2000 metri. Arī tas iepriecināja, jo zināju, ka varu labot Latvijas rekordu.” Sākumā tika plānots, ka būs spēcīgs dalībnieku sastāvs, kas Jurkevičam varētu palīdzēt rekorda medībās, taču “skrējām trijatā. Beigās jau skrēju kā treniņā – viens pats. Arī laika apstākļi nebija paši labākie labam rezultātam – plus 12 grādi un lietus, taču par spīti visam rezultāts sanāca ļoti labs,” uz dažādu grūtību pārvarēšanu rekordskrējienā norādīja sportists. Tas nozīmē to, ka labvēlīgākos apstākļos rezultāts varētu būt vēl labāks, bet iespējams, ka tas vēl ir priekšā, kaut gan šī distance bieži sacensību programmā iekļauta netiek.

Pēc sacensībām Vīlandē izrādījās, ka Dmitrijam pa spēkam bijis labot vecāko Latvijas rekordu vieglatlētikā, jo Genādijs Hlistovs 2000 metrus 05:11,2 minūtēs veica 1965. gada 18. jūlijā. Kopš tā brīža pagāja gandrīz 49 gadi! Protams, rekordus distancēs, kuras tiek skrietas reti, arī labot var retāk nekā tajās, kas iekļautas Eiropas un pasaules lielāko sacensību programmā. Tieši izplatītākajās distancēs arī biežāk notiek sacensības, pa retam sarīkojot mačus arī kādā mazākpopolārā disciplīnā, kā, piemēram, 150 metru skrējienā speciāli jamaikietim Juseinam Boltam.

Tā nu sanācis, ka tieši izturības disciplīnās ir rekordi ar visgarākajām bārdām – gan dažādās stafetēs (4x200 m, 4x800 m, 4x1500 m), gan garajās distancēs – 5000 metros, 10000 metros un 20 kilometros vīriešiem un 1500 metros sievietēm. Šobrīd vecākais palicis 1969. gadā Užgorodā sasniegtais Rīgas pilsētas izlases (M. Paukšens, v. Šangelis, V. Pehotko, U. Rubezis) rekords 4x1500 metru stafetē (15:14,0). Pēteris Krūmiņš 1976. gadā Viļņā sasniedza rekordu 20 kilometros (58:53,0). Tajā pašā gadā Aivars Rumbenieks soļošanā vienā stundā pieveica 13883 metrus. Vienīgais rekords, kas kopš 70. gadiem noturējies nelabots disciplīnās, kas nav saistītas ar skriešanu vai soļošanu, ir diska mešana vīriešiem, kurā Staņislava Skruļa sasniegums (62,00 m) turas kopš 1975. gada.

Droši vien Igaunijā Jurkevičs pacīnītos par rekorda labojumu arī 1000 metru distancē, kas sākotnēji ietilpa sportista plānos. Šis rekords (2:18,03) kopš 1997. gada pieder Eināram Tupurītim. Tomēr Dmitrijs pēdējās sezonās arvien vairāk uzmanības velta garākām distancēm, un tagad dienaskārtībā ir Latvijas rekords 5000 metros. To labot sportists cer šogad Valsts Prezidenta balvas izcīņā Valmierā. “Droši vien atkal skriešu viens, taču mēģināšu,” saka Jurkevičs. “Gribu arī izpildīt kvalifikācijas normatīvu šajā distancē Eiropas čempionātam. Ātrumu vairāk trenēšu, tuvojoties augustam, bet tagad uzsvars ir likts uz izturību. Ja necerētu uz Latvijas rekordu, neteiktu, ka gribu to labot. Tikai ar laiku jānoveicas vairāk. Šogad, kā skrienu, tā vai nu plus 12 grādu, vai plus 30. Tagad skriešu 3000 metrus Budapeštā. Tur atkal būs karsts, bet gribētos gaisa temperatūru pa vidu iepriekšminētajām. Pēc Valsts Prezidenta kausa vēl gribētos noskriet 5000 metrus, lai sasniegtu labu rezultātu, kādās sacensībās ar spēcīgu dalībnieku sastāvu, bet Eiropas čempionātā pacīnīties par finālu.”

Rekords 5000 metros ir tikai nedaudz jaunāks nekā tikko labotais 2000 metros. Piecos tūkstošos to 1971. gadā Maskavā sasniedza Juris Grustiņš (13:34,2), un tas šobrīd ir vecākais no Latvijas rekordiem disciplīnā, kas regulāri tiek iekļauta lielo sacensību kalendārā. Otrs vecākais no lielajās sacensībās iekļautajām disciplīnām ir divus gadus jaunākais rekords 10000 metros, kas arī pieder Hlistovam (28:25,8). Pagaidām Jurkevičam pieder visi rekordi no 1500 līdz 3000 metriem, bet viņam nekas nebūtu pretī pagarināt šo atstarpi.