Bet kāpēc jūs man nejautājat par Raiti Ivanānu?

Pieņemu, ka pirmie paraksti uz jaunajiem līgumiem jau ir nožuvuši un tik pat droši var teikt, ka viens otrs no izziņotajiem savu līgumu nemaz nav vēl parakstījis – bet, tas nekas, tā tikai formalitāte, kas jau novērota iepriekšējos gados... No pēdējo dienu dzirdētā, nevarēja nepamanīt Rīgas „Dinamo” administratora Jura Savicka aizrautīgo rindkopu par Raiti Ivanānu, kas sākās ar pretjautājumu kolēģim: - Bet kāpēc jūs man nejautājat par Raiti Ivanānu?
Citāts: „Redziet, vispirms būtu jānoformulē Ivanāna statuss. Daudzi viņu uztver tikai kā hokeja «policistu», bet tās spēles, kuras es esmu redzējis, teikšu: viņš ir spēlētājs. Padomes sēdē savu viedokli es jau izteicu, proti, tikai kā «policists» viņš mums nav vajadzīgs, bet, ja viņš var gan spēlēt, gan arī aizstāvēt komandas partnerus, tad es esmu par Ivanānu. Pie šīs tēmas mēs vēl atgriezīsimies.”
Ko var saprast no šīs rindkopas? Parādīju teikumus vienam no psihologiem, kas nestrādā pie „Dinamo”. Aina diezgan skaidra – mēs saprotam, ka komandas sastāva formēšanā lielākā loma un vārds pieder Savickim. Citiem teikšana maza. Varbūt menedžeris Normunds Sējējs paraksta kādus dokumentus un skraida pa interneta saitiem, meklējot variantus, ko nolikt uz galda valdei, padomei un vēl kādam, bet galavārds tomēr pieder kluba administrācijas vadītājam.
- Vai tu esi hokeja policists?
- Esmu.
- Vai tu vari arī spēlēt hokeju?
- Varu.
- Vai vari aizstāvēt komandas partnerus?
- Varu.
- Tad mēs tevi ņemam!
Nu, apmēram, tāds varētu būt Savicka dialogs ar Ivanānu, lai „Dinamo” patiešām pārliecinātos, vai viņi iegādājas īsto spēlētāju. Bet tagad uz mirkli aizmirsīsim, ka mēs pazīstam tādu spēlētāju kā Raitis Ivanāns. Tikai uz mirkli...
33 gadus vecs spēlētājs, NHL aizvadījis 282 spēles, guvis 12 vārtus un 6 piespēles, nopelnījis 569 soda minūtes. NHL debitējis pirms septiņiem gadiem. Pēdējos divos gados šajā līgā praktiski nav spēlējis – pirmajā gadījumā viņš sezonas atklāšanas mačā debitēja ar gūtu smadzeņu satricinājumu, kas radīja nopietnas sekas... Pēc tam viņš pēc pusotra gada pārtraukuma uzspēlēja vēl vienu maču, kurā viņa komanda zaudēja ar 0:9. Starp citu, šajā spēlē hokejistam ir pieklājīgs laiks laukumā – 11 minūtes un 5 sekundes. Labākā sezona kā uzbrucējam – 2007/08., kad 73 spēlēs guva sešus vārtus un divas piespēles. Pēc tam sekoja 76 spēļu sezona, kad tika gūti divi vārti (piespēļu nav), tad bija cita sezona ar 61 spēli un – bez vārtiem un piespēlēm. Šo gadu viņš aizvada fārmklubā Abotsfordā, kur 27 spēlēs guvis 2 vārtus un 3 piespēles. Ražena auguma, fiziski spēcīgs, tipisks hokeja policists, labi iejūtas komandas gaisotnē, kolektīvā, kas praktiski ir visu šāda tipa spēlētāju rakstura iezīme. Vai tas ir tieši tas, kas šobrīd visvairāk vajadzīgs Rīgas „Dinamo”? Atkārtošos vēlreiz – aizmirstam, ka viņš ir latvietis Ivanāns.

Ja viņš nav Ivanāns, tad gribētu redzēt Sējēja seju, kad viņš nopietni stāsta par savu jaunāko ieguvumu hokeja tirgū. Ja šis hokejists ir Ivanāns, tad, mums beidzot parādās štata vieta, kas saucas – latvietis... No mārketinga viedokļa – labs variants. Nu, uz pirmajām piecām, varbūt desmit spēlēm. Ko darīt pēc tam? Skaidrs, ka Raitis nav ne tizls, ne nespējīgs – skaidrs, ka viņš ir spēlētājs (citējot Savicki), jo pasaules labākajā hokeja līgā arī hokeja policistiem ir jāmāk darīt uz ledus hokeja lietas, tikai ar mazu un būtisku atkāpi: NHL apritē Ivanānu integrēja ar skaidru domu un vietu. Tur nevienam neradās jautājums par viņa uzbrucēja iemaņām, kas akūti tiek gaidītas. Viņam bija jānospēlē savas trīs vai četras minūtes ceturtajā maiņā, vajadzības gadījumā – arī jāizkaujas ar pretinieku komandas tāda paša tipa spēlētāju. NHL klubos, kuros viņš ir bijis, visos gadījumos viņam ir tikusi iedalīta loma. Ko viņam iedalīs „Dinamo”, ja viņš te ar Svētā Jura (St.Juris) gādību nonāks?
No Raita pozīcijām raugoties, šim piedāvājumam ir divas puses: emocionālā un finansiālā. Skaidrs, ka viņam patiktu spēlēt Rīgā, kā jebkuram normālam latvietim. Tāpat viņš nav ticis lutināts ar latviešu hokeja līdzjutēju klātienes urravām, ko uz arēnas ledus noteikti izbaudītu. Finansiāli – arī piedāvājumam droši vien būs NHL līguma svars. Ja šobrīd Raitis pelna 600 000 dolārus gadā, kas pēc nodokļu nomaksas ir ap 350 000, tad šī summa vai tuvu tai, Rīgas komandai ir mierīgi paceļama. Kamēr viņa ģimenē bērns vēl nav skolas vecumā, arī šāds sezonas komandējums pie vīra radiem nebūtu nekas ārkārtējs. Jēdzīgi – un vēl naudu maksā.

Ko dabū Rīgas „Dinamo”? Uzbrucēju, kas var aizstāvēt komandas biedrus. Cik reižu tie ir sezonas laikā jāaizstāv? Vismaz divās spēlēs ar Vitjaz, kas konkrēti Ivanānam un viņa pretspēlētājam beigsies ar noraidījumu līdz mača beigām. Tad būs vēl pāris provokācijas un saķeršanās – ne vairāk... Naivi ir iztēloties, ka šobrīd visi KHL klubi kaļ plānus, kā saviem sastāviem piesaistīt policistus, kas sāks aizstāvēt savus kolēģus. Rīga, visticamāk, kā katru gadu, spēlēs divīzijā, kur pretinieki piedāvās ātru, fizisku un mērķtiecīgu hokeju. Tās būs labi nokomplektētas brigādes ar labiem uzbrucējiem – kā allaž. Kā šādā salikumā izskatīsies Raitis Ivanāns? Labi un, piedodiet... nekā. Par snaiperi viņu nesauksim – viņš pats to nedarītu. Vairākumā turēt vārtu priekšā? Variants, bet – vairākums vispirms ir jāizcīna... Viņš nekādi neierakstās pēc spēles stila pirmajās divās maiņās. Otrajās divās – jau ar piepūli, tuvāk. Nevajag aizmirst, ka Ivanānam vajadzēs arī pielāgoties lielajiem laukumiem. Agresīvi viņš var nospēlēt, ātri – visai nosacīti... Pie apmalēm – nebūs problēmu. Aizsardzībā – spētu... Raug, ar piepūli jau sākam saskatīt ietvaru ceturtajai, nu, labi – trešajai maiņai. Tomēr, arī tad, saliekot visu kopā, paliek viena lieta, ko pats hokejists vairs nespēj ietekmēt. Un tā ir – veselība...

Klubs, kas viņu izvēlas, labi zina, kādas Ivanānam bija veselības problēmas. Smadzeņu satricinājums un tā sekas ir kā lācis ziemas miegā – ar vienu sitienu vai kritienu to var atsvaidzināt, neatgriezeniski pazaudējot sezonu. NHL ārsti viņam ir ļāvuši spēlēt profesionālo hokeju – pieņemsim, ka no šāda viedokļa viss ir kārtībā. Tomēr, pirmais kautiņš, vai – komandas biedra aizstāvēšana – var beigties pie neiropataloga. Domājiet, apdrošinātāji būs entuziasma pārņemti? Ja, nu, mēs atkal aizmirstam, ka tas ir Ivanāns – vai Rīgai šādu spēlētāju vajag? Tālāk par mārketinga interesēm netieku... Katru vakaru viņš nekausies – skaidrs. Tāpat kā katru vakaru nemetīs ripas vārtos, ko, starp citu, viņš arī nav darījis savā karjerā. Kāds būs sausais atlikums no šīs sadarbības? Mārketings vai... mērkaķings? Ja vajag piķi – Raiča, nedomā, ņem to, ko tev liek uz galda. Ja interesē veselība – ieteiktu nopauzēt, jo KHL tomēr nav bērnudārzs, pieauguši veči... Ja Rīgai vajag spēlētāju, kas palīdz komandai – tā nebūs nedz atbilde, nedz jautājums. Tātad – paliek tomēr...latvietis. Ja tā padomā – ja reiz pats Savickis strādā pie krievu naudas kā tā sauktais latvietis, kāpēc viņš negribētu redzēt savā administrētajā klubā tādu pašu raksturlomu tēlotāju (-s), tikai uz slidām? Vienīgi, hokejā tomēr vēl paliek tāda smalka nianse kā uzvaras. Ja tās nebūs, tad kuru vietu plikais karalis piesegs ar Ivanānu?
Raitis ir komandas spēlētājs, viņš potenciāli varētu būt viens no tās emocionālajiem līderiem – nu, vismaz ģērbtuvē noteikti. Vien tāda maza problēma – kādai komandai Ivanāns tiek piedāvāts? Ko viņš aizstāvēs? Ar ko kopā spēlēs? No tā gala vajadzētu sākt... Mums jau nav jābaida bērni pirms gulētiešanas, bet gan jāspēlē hokejs. Tātad, biedri Savicki, noformulējiet Ivanānu statusu, kā pats aicinājāt... Noformulējiet.