Skopie LOK funkcionāri
Pirms kādas stundas "Nekā personīga" parādīja sižetu par mūsu labāko biatlonisti Madaru Līdumu, kura interneta tīmekļos izstiepusi roku pēc lūguma finansiālajai palīdzībai. Nepieciešami 1400 EUR, pretējā gadījumā būšot jāizlaiž nākamie trīs pasaules kausa izcīņas posmi.
Nezinu, vai starp turpat 300 izsūtītajām vēstulēm viena ir adresēta arī bijušajam Biatlona federācijas prezidentam, tagad Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentam Žoržam Tikmeram. Vai, piemēram viņa darba biedriem Aldonim Vrubļevskim (LOK prezidentam), Eināram Fogelim (LOK ģenerālsekretāram) vai Andrim Kalniņam (LOV vadītājam). Klauvēt pie pēdējā sirdsapziņas nebija vērts, jo viņš ar saviem 2,5 tūkstošiem latu lielu algu šajā pulciņā ir pats trūcīgākais. No nabagiem jau nav ko paņemt... Toties pārējiem trīs kungiem tomēr vajadzētu prasties. Katrs no viņiem mēnesī saņem kā minimums 5 tūkstošus latu un visiem sametoties kaut pa tūkstotim, Madarai nevajadzētu uzstāties TV kameru priekšā. Bet, bagāts jau nabagu nekad nav sapratis un visticamāk, ka nekad arī nesapratīs. Kāpēc ziedot naudu sportistiem, ja pēc mēneša ir olimpiskās spēles un kā zināms, tad tās būs ziemas. Ja reiz ziema, tad visapkārt arī kalni, bet mūsu funkcionāriem ļoti patīk vizināties uz slēpēm un brīvajos aktīvās atpūtas brīžos atlaist bremzes. Vai tās ziemas, vai vasaras spēles. Lieks latu tūkstotis nekad nespiedīs kabatu. Tas nekas, ka sportistiem jāiztiek ar pārsimts latu lielu algu...
Pagājušā gada pavasarī KNAB iepazinās ar LOK un LOV naudas plūsmām, un knabistu ziņojumā tad arī atklājas cilvēku, kuri it kā domā par sportu, pašu noteiktās algas. Tagad dienas kārtībā ir Valsts kontroles veiktā revīzija un tā sportistiem sola jaunu un interesantu pirmsolimpisko lasāmvielu.
Normāla hierarhija būtu, ja galvenās darbojošās figūras būtu sportisti (kas piedāvā savas fiziskās spējas skatītāju izklaidēšanai) un skatītāji (kuri gatavi maksāt par sportistu veikuma apskatīšanu). Un tikai pēc tam pēc svarīguma būtu ierindojami sporta žurnālisti, kuri tikai palīdz skatītājiem sportistu snieguma novērtēšanā un visbeidzot sporta funkcionāri, kuri ir tīri apkalpojošais personāls sportistiem.
Sportisti un līdzjutēji principā bez žurnālistiem un funkcionāriem izdzīvot tāpat varētu, bet žurnālisti un funkcionāri bez sportistiem un skatītājiem- gan nē, kaut gan šobrīd Latvijā uz to velk.
P.S. Bet kuriozākais tas, ka Koķei gan noteikti jābrauc, tā nosaka reglaments. Smieklīgi......ja nebūtu tik bēdīgi!