Uz kuru krastu ceļos Pasaules kauss?
Šovakar Cīrihē FIFA štābā 22 šīs organizācijas izpildkomitejas locekļi balsošanā izlems, kuras valstis kļūs par 2018. un 2022. gada Pasaules kausa izcīņas rīkotājām futbolā. Favorītes cīņā par pirmo no šiem turnīriem favorītes ir Anglija, Krievija un Spānija/Portugāle, otro - ASV, Austrālija un Katara.
Līdz šim vēl nekad cīņu par tiesībām uzņemt futbola nozīmīgāko turnīru nav pavadījis tik daudz skandālu, šajā ziņā īpaši izcēlušies eiropieši, kuri pretendē uz 2018. gada Pasaules kausa organizēšanu (Anglija, Krievija, Spānija/Portugāle un Nīderlande/Beļģija).
Par skandālu iedvesmotāju kļuva angļu mediji - vispirms "Sunday Times" izprovocēja divus FIFA izpildkomitejas locekļus (no Nigērijas un Okeānijas) izrādīt gatavību saņemt kukuļus, pretī dodot savas balsis, par ko abi, lai gan turpinās cīņu par taisnību tiesā, tika atstādināti no amata un nevarēs piedalīties balsošanā (tādējādi paliks 22 lēmēji).
Bet šopirmdien BBC dokumentālajā pārraidē "Panorama" kukuļu ņemšanā (pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, saņemot 175 pārskaitījumus par kopējo summu ap 100 miljoniem USD no sporta mārketinga kompānijas ISL, kura vēlāk bankrotēja) tika apsūdzēti vēl trīs izpildkomitejas locekļi - brazīlietis Rikardu Teišeira, paragvajietis Nikolass Leoss un Isa Ajatu no Kamerūnas.
FIFA prezidents Zeps Blaters gan uzsver, ka 2008. gadā notikušajā tiesas prāvā pret ISL neviena no FIFA amatpersonām netika apsūdzēta kriminālnoziegumos. BBC izskanēja apsūdzības vēl vienam izpildkomitejas loceklim Džekam Vorneram no Trinidadas un Tobāgo, ar kura tiešu līdzdalību tikušas iegādātas biļetes uz šāgada Pasaules kausa izcīņu DĀR par 84 000 USD.
Ņemot vērā to, ka Anglija ir viena no galvenajām pretendentēm uz 2018. gada Pasaules kausa rīkošanu, šāda viņu mediju aktivitāte varētu kā bumerangs trāpīt pašu zemes pieteikumam, jo, kā BBC pārraides ēterā iziešanas dienā izteicās Anglijas pieteikuma vadītājs Endijs Ansons: "Tā (izpildkomiteja) ir maza 22 cilvēku grupiņa, un ja jūs apvainosiet vienu no viņiem, uz to nekavējoties reaģēs pārējie".
Interesanti, ka angļi lūdza BBC atlikt pārraides demonstrēšanu līdz balsošanas noslēgumam, taču brīvā valstī ir neatkarīgi mediji...
Katrā ziņā bukmeikeri uz preses atklāsmēm reaģēja ātri - Anglija no izteiktas favorītes kļuva par iedzinēju, priekšā palaižot Krieviju un Spāniju/Portugāli.
Arī krievi nav bez grēka, ielaižoties vārdu divkaujās ar angļiem (ko vien vērti Krievijas pieteikuma vadītāja Alekseja Sorokina izteikumi par milzīgo alkohola patēriņu un mazgadīgo noziedzību Londonā...). Tostarp Spānija/Portugāle tika apsūdzēta, ka tā sarunājusi ar Kataru apmainīties balsojumiem par labu viens otram. FIFA gan atzina, ka tam neesot pierādījumu.
Angļi šajās dienās par savu kandidatūru (pārliecinot "mazo 22 cilvēku grupiņu") cīņās īpaši apņēmīgi. Jau vakar Cīrihē ieradās britu premjers Deivids Kamerons, kurš uz karstām pēdām tikās FIFA vadītāju Zepu Blateru un diviem skandālos iesaistītajiem - Ajatu un Vorneru.
"Ir liela atšķirība starp raidījumu "Panorama" un manu attieksmi pret angļu pieteikumu," apņēmību norobežoties no mediju apsūdzībām pauda Āfrikas Futbola konfederācijas vadītājs Ajatu. "Es šīs lietas nejaucu".
"Pēdējās desmitgadēs Anglija palīdzēja visām federācijām, un es ļoti pozitīvi attiecos pret premjera un Anglijas Futbola asociācijas darbību," izteicās Vorners, kurš izpildkomitejā pārstāv CONCACAF.
Kamēr Deivids Kamerons lobēja savējos FIFA gaiteņos, pieteikuma "seja" Deivids Bekhems "izgāja ielās", izklaidējot šveiciešu skolēnus, un visu vakaru Šveices TV rādīja futbola slavenību kopā ar viņu valsts bērniem. Ja Cīrihes skolās nāktos balsot par turnīra norises vietu, Anglija noteikti uzvarētu. Precīzāk - uzvarētu Bekhems.
Vakar bukmeikeri Angliju jau atkal nolika favorītes pozīcijā. Taču tam par iemeslu ir ne tik daudz angļu lobiju darbība, cik Krievijas premjera Vladimira Putina, kurš savulaik ar savu klātbūtni sekmēja Soču uzvaru cīņā par tiesībām rīkot 2014. gada ziemas olimpiskās spēles, atteikšanās doties uz Cīrihi.
"Ko tas nozīmē," taujāja žurnālisti? Runas par to, ka Putins nebrauks, klīda jau aptuveni mēnesi, bet daži optimisti uzskatīja, ka "viss tiek kontrolēts". Citi tostarp izteicās, ka neies jau braukt pēc zaudējuma...
Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko izteicies, ka nav svarīgi, vai Putins brauks uz Cīrihi, vai nebrauks, galvenais, ka viņš atbalstot pieteikumu (tātad - valsts garantē).
"Es ļoti gribētu pats braukt un personīgi pieteikt mūsu kandidatūru, taču šajos apstākļos uzskatu, ka man labāk atturēties no brauciena cieņas dēļ pret FIFA izpildkomiteju, lai ļautu viņiem iespēju mierīgi, bez jebkāda spiediena pieņemt objektīvu lēmumu," izsakās Putins.
Tostarp Cīrihē premjeru līmenī ir pārstāvēta ne tikai Anglija (uz balsošanu ieradies arī princis Viljams), bet arī Spānija un Portugāle - Hosē Luisa Sapatero un Žozē Sokrateša personās. Arī Nīderlande un Beļģija ir pārstāvēja augstākajā līmenī.
Par tiesībām uzņemt 2022. gada Pasaules kausa izcīņu cīnās piecas valstis - ASV, Austrālija, Katara, Dienvidkoreja un Japāna. Par favorītēm tiek uzskatītas pirmās trīs no tām. Katrā ziņā Austrālijā līdz šim šāda līmeņa futbola pasākums vēl nekad nav noticis - visi pārējie kontinenti, kuros spēlē kājbumbu, pie gardā kumosiņa jau tikuši.
Katara ar milzīgajiem finansu resursiem un spēcīgo reklāmas kampaņu, kurā tika iesaistītas daudzas futbola slavenības ar Zinedinu Zidānu priekšgalā (reklamēšanās izmaksājusi vairākus simtus miljonus dolāru, bet katariešiem tas tāds spļāviens naftas urbumā vien ir), grib pirmo reizi lielo turnīru atvest uz Vidējiem Austrumiem.
Amerikāņi sarūpējuši sava prezidenta Baraka Obamas videouzrunu balsotājiem, bet klātienē viņu kandidatūru aizstāvēs pats Bils Klintons.
Dienvidkoreju un Japānu ar tās augstajām tehnoloģijām tomēr uzskata par pastarītēm, jo šajās valstīs pasaules čempionāta finālturnīrs nesenā pagātnē jau ir noticis. Āzijas valstu cerības saņemt 2022. gada turnīru arī ievērojami mazināja Ķīnas paziņojums, ka šī lielvalsts pretendēs uz 2026. gada Pasaules kausu...
Vakar par savām priekšrocībām FIFA stāstīja pretendentes uz 2022. gada turnīra rīkošanu, bet šodien to dara eiropieši (šādā secībā: Nīderlande/Beļģija, Spānija/Portugāle, Anglija un Krievija).
Sekos FIFA izpildkomitejas 22 locekļu aizklāts balsojums. Par uzvarētāju (neatkarīgi no balsošanas kārtām) tiks pasludināta valsts (vai valstis), kas saņems vairāk nekā 50% atbalsta. Neizšķirta gadījumā visu izšķirts Zepa Blatera balss. Uzvarētājus Blaters nosauks preses konferencē Cīrihes "Messezentrum" zālē ap 18.00 pēc Latvijas laika.
Nu a Eiropā: nez kāpēc nolikta maliņā Holande/Beļģija, man tā visvairāk simpatizē. Varētu braukt arī uz Angliju.
Katarā ir daudz finanses, un tur tā pat kā Krievijā nekad nav noticis pasaules kauss, bet ar Kataru ir savādāk, jo arī nevienā Āzijas valstī nekad nav noticis WC, bet ja tas būs Katārā, tad būs viss izdevīgākie laiki TV pāraidēm, un stadioni, būs viss tuvāk viens no otra, pat vienā pilsētā būs vairāki stadioni. Un arī Katāra segs visas stadionu izmaksas, kas FIFA ir liels +