Lietotāja raksts: Pārsteigumi un skandāls Aberdīnā

"A" grupa

Šī turnīra pērnā gada uzvarētājs Nīls Robertsons (tā viņam bija pirmā uzvara karjerā kādā no "Main Tour" turnīriem – aut.) nolika savas pilnvaras jau pēc grupu turnīra. Acīmredzams, ka Nīls nav pat ne tuvu labākajai formai, ko uzskatāmi pierāda zaudējums jau "Shanghai Masters" 1. kārtā Metjū Stīvensam ar 0:5 (!). "Royal London Watches Grand Prix" grupu turnīrā nospēlētajos 28 freimos viņš nespēja sasniegt nevienu century breiku pret nebūt ne stiprākajiem pretiniekiem. Tāpat izteikti vāju spēli viņš demonstrēja Premjerlīgā.


Pilnīgi loģiska šķiet divu Džo, Sveila un Perija, izkļūšana no grupas, jo arī nomināli augstāk grupā izliktais Stīvens Lī neko īpašu pēdējā laikā nerāda.


"B" grupa

Pirmā vieta grupā jau bija rezervēta Ronijam O’Salivanam, ko viņš arī uzskatāmi pierādīja, bez problēmām sakaujot visus pretiniekus ar lielisku freimu attiecību 20:6 un veseliem pieciem century. Izskatās, ka Ronijs ir nolēmis spēlēt vismaz finālā un varbūt pat atkārtot 2004. gada panākumu. Starp citu, tieši šajā turnīrā 1992. gadā kvalifikācijas spēlē pret Džeisonu Kērtisu Ronijs uzstādīja rekordu spēlē līdz piecām uzvarām, sakaujot Kērtisu 43 minūtēs un 36 sekundēs ar 5:0.


Pārsteigums ir Džerārda Grīna (32. vieta rangā) izkļūšana no grupas ar teicamu spēli (zaudējums vienīgi O’Salivanam – aut.) un Dominika Deila palikšana ārpus astotdaļfināla, ņemot vērā, ka vēl nesen, sezonas pirmajā turnīrā "Shanghai Masters", Deils kļuva par tā uzvarētāju.


Par lielāko neveiksminieku un daļēji arī pārsteiguma autoru šajā grupā viennozīmīgi jāuzskata Toms Fords (50. vieta rangā), kurš ar ļoti labu spēli, gūstot divas uzvaras un piedzīvojot trīs minimālus zaudējumus ar 3:4 un sasniedzot veselus sešus century, no kuriem viens bija maksimālais (147), palika 3. vietā grupā.


"C" grupa

Ar 1. vietu grupā viss skaidrs – Pīters Ebdons. Piecās spēlēs piecas uzvaras un palaista garām lieliska iespēja tikt pie maksimālā breika (kļūdījās uz rozā bumbiņas, pie tam ne sarežģītas). Pats laimīgākais grupu turnīrā laikam bija ķīnietis Liu Songs, kurš tikai pateicoties labvēlīgai apstākļu sakritībai izkļuva no grupas. Pirms pēdējās kārtas veseli četri spēlētāji (Marks Selbijs, Metjū Stīvenss, Deivs Harolds Harolds un Liu Songs) pretendēja uz 2. vietu grupā, un Songs burtiski izrāva to no Stīvensa rokām.


Tikai 4. vietā palika iepriekšējā pasaules čempionāta finālists un "Shanghai Masters" pusfinālists Marks Selbijs, kurš ar lielām mokām vispār tika pie divām uzvarām grupā, tai skaitā arī pār Songu.


"D" grupa

Vienmēr stabili spēlējošais Šons Mērfijs bez problēmām kvalificējās 1/8 finālam ar četrām uzvarām, tikpat uzvaru arī 2. vietā esošjam Marko Fu. Pēc "Shanghai Masters" neveiksmes daudzi domāja, ka Dings Junhui parādīs šeit pavisam citu spēli, bet diemžēl Dingam (9. vieta rangā) ir iestājusies pamatīga sportiskās formas bedre un kaunpilna 5. vieta grupā. Zinot to, cik nestabila ir viņa nervu sistēma (kaut vai gadījums spēlē ar O’Salivanu), maz cerību ieraudzīt Dingu "Northern Ireland Trophy" tādā pašā formā kā pagājušogad, kad viņš triumfēja.


"E" grupa
Absolūti labāko rezultātu no visiem grupu uzvarētājiem uzrādīja Alisters Kārters, gūstos uzvaras visās piecās spēlēs ar freimu attiecību 20:4. Liekas, ka Ali ir sasniedzis lielisku formu un gatavs visaugstāko mērķu sasniegšanai un varbūt pat pirmajai uzvarai "Main Tour". Par kārtējo pārsteigumu parūpējās caur kvalifikāciju sietu izgājušais Markus Kempbels, zaudējot tikai Kārteram.


Kurš gan varēja iedomāties, ka pēc "Shanghai Masters" pusfināla 2006. gada pasaules čempions un ranga 2. numurs Greiems Dots paliks grupā pēdējais. Dots vienkārši likās nepazīstams. Nevienas uzvaras un freimu attiecība 8:20 nedara godu nevienam TOP 10 spēlētājam.


"F" grupa

Pati sensacionālākā grupa, jo no grupas izgāja abi kvalifikācijas sietu izturējušie un mazpazīstamie Rikijs Valdens un Maikls Džadžs. Kens Dohertijs un Aiens Makkalohs spēja izcīnīt tikai pa vienai uzvarai, un arī Marks Viljamss vairs nav tas tāds pats, kā agrāk. Šis vienkārši nebija Dohertija turnīrs... Tik pat labi viņš varēja izcīnīt četras uzvaras.


Nebūs brīnums, ja arī 1/8 finālā kāds no pirmo divu vietu ieguvējiem sarūpēs pārsteigumu, jo viņu rādītā spēle tikai apliecina pretenzijas uz karjeras labākajiem sasniegumiem.


"G" grupa

Grupas rezultāti ir daļēji negaidīti un ar skandāla piegaršu. Tas, ka 1. vietā ir Stīvens Magvairs vēl ir saprotams, bet paša septiņkārtējā pasaules čempiona Stīvena Hendrijapalikšana ārpus astotdaļfināla ir pārsteigums laikam arī viņam pašam. Partijā ar Džeimiju Koupu pie rezultāta 0:2 pēkšņi notika kaut kas neticams, un, maigi sakot, neizskaidrojams. Koups sāka pieļaut amatiera cienīgas kļūdas un pat aizdomīgus foulus un burtiski atdeva uzvaru Hendrijam, kuram pavērās iespējas turpināt cīņu par 2. vietu grupā. Atlika tikai viens sīkums – uzvarēt kvalifikāciju izturējušo Polu Deivīsu... Pie rezultāta 3:3 Hendrijam bija iespēja pabeigt freimu, spēli un nodrošināt sev vietu izslēgšanas spēlēs. Bet sekoja tādam meistaram neraksturīga kļūda, un līdz ar to turnīrs viņam bija galā. Šo kļūmi ātri izmantoja Barijs Hokinss un sagādāja pirmo zaudējumu Magvairam (pēdējam tas neko vairs neizšķīra – aut.), izcīnot otro ceļazīmi uz knock-out mačiem.


Tagad vien atliek tikai gaidīt, kā reaģēs Pasaules Profesionālā biljarda un snūkera asociācija (WPBSA), un/vai kāds sods tiks piemērots Koupam. Ja tiks, tad kad? Kā atceramies, par Ronija O’Salivana izgājienu spēlē pret Hendriju, pirmais tika sodīts tikai pēc pusgada.


"H" grupa

Vienīgā grupa, no kuras izkļuva abi favorīti no TOP 16. Džons Higinss rāda teicamu spēli. Visās spēles izcīnītas uzvaras ar kopējo freimu attiecību 20:6, un tas liek domāt par augstāko mērķi šajā turnīrā. "Shanghai Masters" finālists Raiens Dejs ne bez grūtībām, bet tomēr ieguva 2. vietu grupā, taču viņa parādītā spēle nepārliecina.


Ar skatu nākotnē...

Kempbels, Džadžs un Songs jau ir uzlēkuši augstāk par savu galvu, tapēc cerēt uz panākumu astotdaļfinālā nevajadzētu. Valdenam būtu jāatkārto karjeras labākais sasniegums – ceturtdaļfināls. Hokinss, Dejs, Perijs un Fu varētu izrādīt nopietnu pretestību saviem pretiniekiem, un varbūt pat kādam no viņiem izdosies uzvarēt astotdaļfinālā, bet tas varētu būt arī viņu maksimums.


Ja runā par finālu es liktu uz pāriem Higinss – O’Salivans, vai Higinss – Mērfijs, ja, protams, Higinss neizdomās pāspēt 2006. gadā šajā turnīrā paša uzstādīto antirekordu. Pērn ceturtdaļfināla spēlē pret Marku Kingu Higinss no soģa Jana Verhāsa pamanījās 12 reizes pēc kārtas saņemt foul and miss, kas ir maksimālais sodu skaits pēc kārtas "Main Tour" ietvaros.


Rakstu sagatavoja

eSports.lv lietotājs copmanis