Skujiņš atkal ielaužas pasaules pieciniekā, Pogačars dominē un nosargā titulu
Svētdien Ruandas galvaspilsētā Kigali aizvadīts viens no pēdējo gadu smagākajiem pasaules elites čempionātiem šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā, kurā uzvaru izcīnīja un otro gadu pēc kārtas par pasaules čempionu kļuva slovēnis Tadejs Pogačars, bet Latvijas izlases līderis Toms Skujiņš visas distances garumā, esot gan ļoti sīksts, gan reizē taktiski gudrs, izcīnīja 5. vietu. Izcili Tomu uz sacensību grūtāko kāpumu ievilka komandas biedrs Kristiāns Belohvoščiks. No 165 startējušajiem finišēja tikai 30 sportisti.
267 kilometru gara distance ar teju 5000 augstuma metriem viduskalnē, karstumā, padarīja šo UCI pasaules čempionātu šosejas riteņbraukšanā par vienu no smagākajiem vēsturē. Riteņbraucēji veica 14 apļus pa Kigali pilsētas apli, bet pa vidu izmeta līkumu, lai pievarētu dienas smagāko kāpumu vairāk nekā 6 kilometru garumā. Tieši šis kāpums arī lielā mērā izšķīra sacensību uzvarētāja likteni.
Starp 165 startējušajiem arī četri Latvijas izlases sportisti. Mūsu izvirzītais līderis – Toms Skujiņš. Viņam palīdzēt bija gatavi – Krists Neilands, Kristiāns Belohvoščiks un Mārtiņš Pluto. Galvenais komandas uzdevums bija Tomu nogādāt labākajā iespējamajā pozīcijā pirms lielā kalna, tālāk jau Tomam turpinot cīņu par augstu vietu krietni mazākā kompānijā.
Distances sākumā pirmo izrāvienu veica Grenādas riteņbraucējs Reds Volterss, bet pēc tam vadībā pakāpeniski izveidojās septiņu citu līderu grupa ar Šveices, Francijas, Vācijas, Dānijas, Nīderlandes un Portugāles braucējiem tajā. Peletonā ļoti stingru kontroli uzņēmās Beļģijas un Slovēnijas izlases, kuru līderi bija attiecīgi Remko Evenepūls un Tadejs Pogačars. Peletons neļāva bēgļiem iegūt lielāku pārsvaru par 3 ar pusi minūtēm. Grupas temps bija ļoti augsts. Par saasinājumu parūpējās divkārtējais pasaules čempions Žiljēns Alafilips, kurš uz brīdi sadalīja grupu, bet jau mirkli vēlāk pats zaudēja kontaktu un drīz vien izstājās.
Pirms nozīmīgākā kāpuma nedaudz vairāk kā 100 kilometrus līdz finišam līderu grupa saruka līdz labāko trijniekam, bet nozīmīgākā kāpuma sākumā par vienīgo līderi palika francūzis Žiljēns Bernārs.
Slovēņu virsvadībā pelotons gan strauji tuvojās, un galvenais favorīts Tadejs Pogačars pārņēma līderpozīcijas ar saviem AAE komandas biedriem Huanu Ajuso (Spānija) un vēlāk arī Isaaku del Toro (Meksika), kura karjeras attīstībā milzīgs nopelns Pjotram Ugrjumovam.. Izcili savu darbiņu paveica Kristiāns Belohvoščiks, kurš noturēja līderpozīciju un izveda Tomu Skujiņu uz dienas lielāko kāpumu grupas, kas jau tā bija kļuvusi ļoti mazskaitlīga, priekšā. Skujiņš kalna lielāko daļu bija izcilā pozīcijā, tomēr sekot Pogačara un Ajuso piedāvātajam tempam Toms vēl šoreiz nespēja. Tomēr carnikavietis turpināja cīņu tuvākajā sekotāju grupā.
Tehniskas likstas nelaikā piemeklēja Remko Evenepūlu, kurš nevarēja turēties līdzās Tadejam. Ajuso no vadības izkrita, bet Pogačars un del Toro pārsvaru pār lielo sekotāju grupu 78 kilometrus līdz finišam sasniedza gandrīz minūti. Del Toro tempu gan neizturēja un atkrita uz sekotāju grupu.
Ar notiekošo mierā nebija Evenepūls, kurš kopā ar dāni Matiasu Skjelmosi un īru Benu Hīliju atrāvās no Skujiņa grupas, cenšoties panākt līderi. Mūsu sportists tikmēr pēdējiem spēkiem, ar komandas atbalstu, cīnījās par vietu labāko desmitniekā.
Nepilnus 60 kilometrus līdz finišam Pogačara pārsvars atkal bija minūte, bet sekotāju grupa bija sadalījusies mazākās grupiņās – trešajā no tām, kura arī pakāpeniski ruka, divas minūtes aiz līdera bija arī Skujiņš, 50 kilometrus līdz finišam pakāpjoties jau uz labāko septiņpadsmitnieku.
30 kilometrus līdz finišam Pogačars tuvākos trīs sekotājus joprojām apsteidza par vairāk nekā minūti. Arī Skujiņa pozīcija nebija mainījusies, taču atpalicība jau bija krietni lielāka – četrarpus minūtes līdz Pogačaram un pusotra minūte līdz piektajā vietā esošajam britam Tomam Pidkokam. Arī izlases biedru apkārt nebija – Krists Neilands izstājās sestajā aplī, Mārtiņš Pluto - devītajā, bet Kristiāns Belohvoščiks – desmitajā.
Pogačara titulu neviens tā arī neapdraudēja, bet no medaļu pretendentu trio 20 kilometrus līdz finišam aizmuka olimpiskais čempions Remko Evenepūls, kurš vienīgo pasaules čempionāta zeltu grupas braucienā ieguvis 2022. gadā. Beļģis pārliecinoši ieguva sudrabu. Neskatoties uz tehniskajām problēmām, divas reizes mainot velo, Remko apliecināja, ka ir otrs spēcīgākais braucējs šogad pasaulē.
Bronzas cīņā īrs Bens Hīlijs piecus kilometrus līdz finišam aizmuka no dāņa Matīasa Šelmoses. 10 kilometrus līdz beigām izrāvienā beidzot devās arī Skujiņš, izveidojot piecu braucēju grupu trīsarpus minūtes aiz labāko četrinieka un distances izskaņā aizmūkot arī no tās, finišu sasniedzot sešas sekundes priekšā konkurentiem. Pirms gada cīnījies par bronzu un finišējis ceturtais, Skujiņš labāko pieciniekā iekļuva jau otro gadu pēc kārtas. Toms jau trešo gadu pēc kārtas aizvadīja ļoti augstvērtīgas sacensības. Latvietis apliecināja savu sīkstumu, cīnītāja raksturu un reizē taktisko gudrību.
Grupas brauciens vīriešiem
| V | Riteņbraucējs | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | Tadejs Pogačars | Slovēnija | 6:21:20 |
| 2. | Remko Evenepūls | Beļģija | +1:28 |
| 3. | Bens Hīlijs | Īrija | +2:16 |
| 4. | Matīass Šelmose | Dānija | +2:53 |
| 5. | Toms Skujiņš | Latvija | +6:41 |
| 6. | Džulio Čikone | Itālija | +6:47 |
| 7. | Isaaks del Toro | Meksika | +6:47 |
| 8. | Huans Ajuso | Spānija | +6:47 |
| 9. | Afonsu Eulaliu | Portugāle | +7:06 |
| 10. | Toms Pidkoks | Lielbritānija | +9:05 |
| Kristiāns Belohvoščiks | Latvija | nefinišēja | |
| Mārtiņš Pluto | Latvija | nefinišēja | |
| Krists Neilands | Latvija | nefinišēja |
Finišēja 30 no 165 dalībniekiem.
Izmantotie resursi:
https://www.uci.org/race-hub/2025-u...
Hīlijam ļoti pelnīta 3.vieta, jo viņš izsitās ar mazāk kvalitatīvu atbalstu nekā bija Pogačaram, Evenepūlam un Šelmosam.
Skujiņš būtībā vispār bez atbalsta 5.vietā, kas liecina, ka viņš ir stabils top10 līmeņa riteņbraucējs. Vienīgi nav saprotama mūsējo situācija, kad visi 4 tik strauji sadalījās pa peletonu. Principā tāda komandas darba nebija, ja neskaita Pluto un Belohvoščika kopīgu braukšanu peletona astē. Kā minimums no Neilanda gaidīju daudz vairāk.
Par Tomu gan liels prieks, viņš šajās lielajās 200km+ sacīkstēs turpina parādīt, ka ir viens no stiprākajiem pasaulē. Tik žēl ka sezonā baigi maz šādu sacīkstšu
Galarezultāts jau arī bija gaidītais, ka Skujiņš ies pa augšu un pārējie mēģinās nofinišēt un iespēju robežās dot atbalstu Skujiņam (kas īsti šoreiz nesanāca).
Bet prieks par Skujiņu.
tieši taktikas ziņā, sēdēt un tikai skatīties viņus, visi pārējie, kas tur izraujās, neinteresētu.
gala rezultāts arī pierādīja, ka tikai šie džeki cīnīsies un izcīnīja medaļas.
Idejiski viņš izdara savu darbu un tas viņam nāk vieglāk kā citiem, neko neatņemot viņam no sasniegumiem.
Arī Wemby ir monstrs NBA, bet dažreiz viņam atliek pacelt tikai roku, lai pārtvertu bumbu vai bloķētu metienu
Toms ir 4-10 vietu braucējs un tas arī ir labi un izcils sasniegumus.
Žēl,.kā šoreiz nebrauca MVP... priekš viņa izcila trasē un domāju, ja uzvara izšķirtos starp MVP un Remco.
Remco bija ļoti ātrs...stipri ātrāks par pārējiem...kad bija pie braucis klāt Īram..pogo kalnā brauca ar 24, kamēr Remco ar 34, bet minūtes pārsvaru tā nevar sadeldēt, ja vien negadās tehnisku vai fizisku problēmu pogo.
MVP šī trase bija ļoti parocīga īsi- stāvi kalni+ bruģis.. tāpat kā cc..mazajiem 50-55kg dzekiem šāda gonka galīgi neder.. viņu gonka ir 10+km kalns no vietas pa serpentīnu.