Palameika: "Gāju ar tādu monstra skatienu – man bija liels mērķis..."

Sinta Ozoliņa sektorā izgāja kā pati pirmā, atklājot A grupas sacensības, un sāka ļoti cerīgi – 60,92 metri. Diemžēl, tas tā arī palika viņas labākais mēģinājums, kas beigās ļāva ieņemt tikai 8. vietu grupā, un kā izrādījās stundu vēlāk – 14. kopvērtējumā. "Sākums bija ļoti, ļoti cerīgs, taču, kā mēdz teikt, stress iegāja kājās. Tā gadās, pat bieži gadās – sevi uzkurini, uzkurini, bet kaut kādā momentā jau esi pārdedzis, un kājas kļūst mīkstas. Līdz ar to nebija ātruma un metiena garuma. Pati vien esmu vainīga. Rezultāts nav slikts, turpat 61 metrs, taču ar tādu finālā – diez vai. Jāsamierinās," liekas cerības pēc nonākšanas malā neloloja pati Sinta. "Bija jāmet 62-62.50. Tāpēc, ka ir augsta kvalifikācijas norma, un neviena nemetīs tā brīvi, visas ies uz maksimumu, līdz ar to – viss iet kā finālā. 63 metri – tas ir Dimanta līgas trijnieks, tas nav tā, vienkārši iesildoties uzmest."

Atklāt sacensības bijis patīkami. "Forši! Ir adrenalīns, esi vēl silta, nav jāgaida – nav jāmēģina noslēpt skatiens kaut kur sektoros vai ejā, lai neredzētu rezultātus. Bija forši mest pirmajai, man patika, laba izloze," atzina Sinta. Kad latviete izpildīja trešo mēģinājumu, stadionā spēlēja Brazīlijas himnu par godu kārtslēkšanas sacensību uzvarētājam, taču tas ietekmējis neesot. "Himna ļoti gara, taču tas, ko ievēroju – ka francūzis raudāja. Man bija viņa ļoti žēl, ka viņš tā pārdzīvoja savu otro vietu. Par to jāpriecājas, tu to esi izcīnījis, bet raudāt... Tās nebija prieka asaras."

Vasarā Ozoliņa pārslimoja angīnu, taču šodienas neveiksmi uz slimību nenorakstīja. "Tā iecirta robu Eiropas čempionātā Amsterdamā, taču es uzskatu, ka te esmu šā gada vislabākajā formā, vienkārši – man neizdevās labākais metiens. Biju iegājusi bedrē, tagad gāju atpakaļ augšā, forma auga, un es to redzēju savos trijos pēdējos mešanas treniņos – ka esmu gatava mest tuvu savam personīgajam rekordam. Tāpēc pašai rūgtums, ka es nepiepildīju sev šo sapni. Man nevienam citam nekas nav jāpierāda, tikai sev."

Tostarp Madara Palameika šodien varēja atviegloti uzelpot jau pēc pirmā mēģinājuma – trīs centimetri pāri kvalifikācijas normai, un vieta finālsacensībās kabatā. "Negribēju būt pieticīga, gribēju mest tālu, būt droša, tāpēc pirms pirmā metiena domās pieliku klāt un biju koncentrējusies uz 64 metriem. Un, kad uz tablo parādījās 63 – pirmajā brīdī pat neapmierināti nopūtos. Pilnīgi aizmirsu, ka tā ir kvalifikācija, ar to pietiek, un viss super. Jo 63 metri – tas kvalifikācijas normai ir ļoti augsts rezultāts," atzina sportiste. Metiens neesot izdevies tehniski labs, aizgājis pa sānu, taču kopumā olimpiskais sektors Madarai patīk. "Ļoti nes, celiņš ir ļoti labs, piemērots manam ātrumam. Ar tēti izlēmām paņemt atpakaļ, lai varu droši skriet. Tiešām patīk."

Palameika apliecināja treniņpartneres Ozoliņas vārdus – labā formā esot gan Sinta, gan arī viņa pati. "Treniņos to viena otrai apliecinājām. Vienkārši tas bija tīri emocionāli grūti – saglabāt šo noturību, jo šis ir grandiozs pasākums. Tas ir slogs, kas šo fizisko formu nedaudz var sabojāt. Nervozitāte. Šoreiz šeit gāju ar tādu monstra skatienu – es tik ļoti gribēju, jo tik daudz reižu esmu atsēdināta, ka man bija tāds liels, liels mērķis. Tagad jāmēģina šī enerģija pārvērst pozitīvismā. Man šim pasākumam ir jāpatīk, es nedrīkstu no tā baidīties." Kvalifikācijas sacensībās Madaru pārsteigusi vienīgi poliete Andrejčika, kas krietni laboja savu personisko rezultātu un šodien šķēpu raidīja vistālāk, taču citādi – finālā būs visas favorītes. Kā varētu izvērsties notikumi un cik tālu lidos šķēpi, Latvijas rekordiste neņemas prognozēt. "Jebkurās sacensībās, jebkurai no mums – tas ir šāviens. To nevar prognozēt. Pierādījies, ka šogad meitenes nav tik ļoti stabilas, pjedestāli mainās."