Ostapenko: "Ja vinnēšu sevi, vinnēšu maču"
Pārcelšanās no Ziemeļamerikas kontinenta uz Dienvidamerikas Latvijas tenisa līderei Aļonai Ostapenko izmaksāja dārgi – lai nokļūtu no Kanādas Brazīlijā par aviobiļeti nācās iztērēt īsteni olimpisku cenu, 4000 dolāru –, taču vakar vēlu vakarā spēlētāja laimīgi nonāca savā šā mēneša centrālajā galapunktā – Riodežaneiro. Pēc pirmā treniņa olimpiskajos kortos Aļonai sajūsmas nav, tomēr kopumā noskaņojums pozitīvs.
Izskaties nogurusi.
Jā, vakar atbraucu tikai ap divpadsmitiem, bet šodien jau septiņos bija jātrenējas. Citos laikos vienkārši nebija kortu, pēc tiem jāstāv trīs stundu rindā.
Kāds pirmais iespaids par to, kur esi nokļuvusi?
Nuuu... Īsti labs noskaņojums šeit nav, jo nav pabeigta pat kortu būvniecība, līdz ar to izskatās ļoti jocīgi. Turklāt korti ir ļoti lēni, kas man nepatīk. Taču citādi ir okay. Olimpiskajā ciematā ir labāk, nekā biju gaidījusi. Kaut gan – nebija siltais ūdens. Vakar viņi pateica, ka pieslēguši, bet vēl joprojām nav... Istabas diezgan netīras. Un gulta tik cieta, ka naktī praktiski negulēju. Bet ir okay, biju rēķinājusies, ka būs daudz sliktāk.
Ko vari pateikt par izlozi un savu pirmās kārtas pretinieci Samantu Stosuru?
Man šķiet, ka normāla izloze un Stosura pirmajai kārtai ir normāls pretinieks. Ja spēlēšu labi, savu tenisu, tad mierīgi varu vinnēt. Viņa skaitās laba servētāja, taču ar viņas servi ir tā, kā kuru dienu – vienu dienu laba, nākamo – sūdīga, vienu dienu daudz eisu, nākamo – daudz dubultkļūdu. Nekad nevar zināt. Viss atkarīgs no manis pašas, tā ir gandrīz vienmēr. Bieži vien zaudēju mačus nevis pretiniekam, bet pati sev. Ja vinnēšu sevi, tad vinnēšu maču.
Otrā kārta potenciāli vieglāka.
Vispirms jāuzvar pirmā kārta, tad varēs domāt tālāk.
Jau zināms, kad būs spēle?
Rīt vēl noteikti ne.
Tas, ka iepriekšējais turnīrs bija Brazīlijā, Florjanapolisā, tikai 1000 kilometru attālumā no šejienes, bija ar nodomu – jau ar domu par olimpiskajām spēlēm?
Jā, uzskatu to par treniņmaču pirms Rio, normāli nospēlēju trīs mačus.
Nedaudz vajadzēja atgūt pārliecību pēc četriem zaudējumiem, vai pati par to nesatraucies?
Vispār nesatraucos. Es nezaudēju kaut kādām ranga trešā simta spēlētājām, zaudēju Top-40 spēlētājām. Spēlēju labi.
Kādas ir tavas ambīcijas šeit, olimpiādē?
Spēlēšu katru maču, tas arī viss. Kondīcija ir laba, jo pēdējā laikā esmu ritmā – daudz esmu spēlējusi mačus, trenējusies.
Ir kādas ieceres arī ārpus korta? Redz, māsas Viljamsas staigā pa olimpisko ciematu un mainās ar nozīmītēm...
Man tas laikam nav tik interesanti. Nav tā, ka speciāli gribētu kādu satikt, jo no tenisistiem visus tāpat redzu gandrīz katrā turnīrā, bet no citiem – lielākās slavenības tāpat nedzīvo Olimpiskajā ciematā. Amerikāņi vispār dzīvo Hilton viesnīcā.
Tev karstumā spēlēt patīk?
Florjanapolisā karsts bija tikai vienu dienu, pārējās var pat teikt, ka vēss – kādi 18 grādi. Šķiet, šeit ir mazliet karstāks, bet ir okay. Saka, ka tā te esot ziema, to gan nejūtu.
Rīta spēle, vai vakara – kam dotu priekšroku?
Labāk vakarā spēlēt, no rīta man dažreiz grūti pamosties. Neesmu rīta cilvēks. Bet vismaz man nav aktuāla aklimatizācijas problēma, esmu šajā pasaules malā jau ceturto nedēļu – Stenfordā, Monreālā, Florjanapolisā un tagad šeit.
+3 [+] [-]
-3 [+] [-]
+10 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+9 [+] [-]
Izbaudi Olimpiādi , Aļona, nav jau nekāds kārtējais turnīrs, kuri atkārtojas katru gadu. Lai veicas!
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
https://www.youtube.com/watch?v=b2l...