Urugvajas "Los Teros" - deja vu Japānā

Regbija pionieri

Runājot par mūsdienu Urugvajas sportu, tad, protams, pirmais, kas ienāk prātā ir futbols – divas uzvaras Pasaules kausā, Luiss Svaress un fakts, ka pēdējos trīs PK viņi ir kļuvuši par stabiliem izslēgšanas maču dalībniekiem. Regbijs, protams, ar tāda mēroga panākumiem palepoties nevar, taču tam ir sava vēsture un savi ieraksti sporta veida spožāko, nozīmīgāko un arī traģiskāko notikumu grāmatā.

Ovālā bumba Urugvajā atnāca līdz ar britu salu ieceļotājiem, kas sākumā bija kristiešu misionāri, bet vēlāk lielu grūdienu attīstībā Urugvajas regbijs piedzīvoja pateicoties īriem, kuri deviņpadsmitā gadsimta beigās un divdesmitā gadsimta ievadā diezgan masveidīgi pameta savu valsti, lai dotos labākas dzīves meklējumos un daļa no šiem emigrantiem nonāca arī Dienvidamerikā.

Lai vai kā, bet 1861. gadā tika dibināts Montevideo Kriketa klubs. Kāds tam sakars ar regbiju? Vistiešākais, jo tas bija pirmais ārpus Britu salām bāzētais sporta klubs, kurā tika spēlēts regbijs. Tāpēc urugvajiešus noteikti var atzīmēt pie izteiktām regbija nācijām, jo viņi ir stāvējuši pie šī sporta veida attīstības šūpuļa, paši to arī iešūpojot.

Tiesa, viena lieta ir sporta veida ieviešana, atpazīšana un spēlēšana, cita – augstu sasniegumu demonstrēšana, kas urugvajiešiem nav izdevusies. Lai arī viņi ir viena no labākajām Amerikas reģiona komandām (kopā ar Argentīnu, ASV un Kanādu), pie lieliem panākumiem viņiem nav izdevies tikt.

Diemžēl, jāatzīst, ka vislielāko atpazīstamību Urugvajas regbijs guva pēc 1972. gada Urugvajas gaisa spēku lidmašīnas aviokatastrofas Andu kalnos – lidaparāts, uz kura borta bija Urugvajas regbija komanda ("Old Cristians" no Karasko pilsētas), kas devās uz Čīli, nokrita grūti pieejamā kalnu reģionā, bet 28 aviokatastrofā izdzīvojušajiem pasažieriem īstais pārbaudījums tikai sākās, jo 72 dienas viņus nevarēja atrast (pēc 10 pirmajām dienām meklēšana vispār tika apturēta). To, kas notika tālāk diezgan spilgti aprakstīja un parādīja ne viena vien grāmata un filma (zināmākā no tām – Holivudas producētā "Alive"), bet 1999. gada Pasaules kausa laikā urugvajiešu regbisti bija pamatīgi noskaitušies par neskaitāmajiem jautājumiem šī notikuma un filmas "Alive" sakarā, jo žurnālistiem šis stāsts likās interesantāks par pašu Urugvajas regbija izlasi un tās panākumiem.

Filmas "Alive" treileris

Panākumi Pasaules kausā

Urugvaja, kā jau noprotams pēc iepriekš rakstītā, nav uzskatāma par regbija lielvaru, patiesībā tā ir diezgan neliela valsts ar ierobežotiem regbija resursiem (valstī dzīvo aptuveni 3.4 miljoni iedzīvotāju). Tieši tāpēc nav arī nekāds brīnums, ka urugvajiešiem pati nokļūšana Pasaules kausā ir gana liels sasniegums.

Jāsaka gan, ka sākotnēji, pirmajos turnīros, viņi nemaz nepretendēja uz PK finālturnīra dalībnieku statusu, jo 1987. gadā urugvajieši neizpelnījās Pasaules kausa rīkotāju uzmanību un ielūgumu nesaņēma, bet 1991. gadā nepiedalījās kvalifikācijas turnīros.

1995. gada turnīrs bija pirmais uz kuru Urugvajieši varēja tikt, taču viņi izšķirošajā mačā par uzvaru Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā ar 10:19 atzina Argentīnas pārākumu, kuri vēlāk, pa ceļam pieveicot arī ASV, tika līdz DĀR notikušajam regbija festivālam.

1999. gada turnīrs bija pirmais, kas notika jau ar "Los Teros", jeb dienvidu ķīvītes, kā komandu sauc tās atbalstītāji (dienvidu ķīvīte ir Uurgvajas nacionālais putns), piedalīšanos un, lai arī turpmākajos gados urugvajieši nebūt nebija katra PK turnīra dalībnieki, taču gan 1999., gan 2003. gadā viņi spēja izcīnīt pat pa vienai uzvarai, bet 2015. gadā gan urugvajieši Angliju bija spiesti atstāt tukšā, tiesa, viņi arī spēlēja "nāves grupā", ar Angliju, Austrāliju, Velsu un Fidži.

Kvalifikācija un testu mači

Dienvidamerikas komandām kvalifikācija uz Pasaules kausu kopumā nav viegla padarīšana, jo šim kontinentam nav tiešās kvalifikācijas kvotas, kas nozīmē, ka vispirms dienvidamerikāņiem ir jācīnās savā starpā un šo cīņu uzvarētāji tad saņem iespēju tikties ar Ziemeļamerikas "play-off" maču (tajos tiekas Kanāda un ASV) zaudētājiem, lai vēl vienā izslēgšanas maču sērijā (uzvarētāju nosaka divu spēļu summā), mēģinātu kvalificēties Pasaules kausam.

Piekritīsiet, tas viss ir sarežģīti. Citas iespējas Urugvajai tikt uz PK gan nebija, jo pie automātiskās kvalifikācijas biļetes 2015. gada finālturnīrā, kā to izdarīja Argentīna, urugvajieši netika, tāpēc bija jāpiecieš šī "gaļasmašīna" (patiesībā Amerikas kvalifikācija notiek trijās kārtās, Urugvaja tajā iesaistījās no otrā posma).

Uzvarējuši Dienvidamerikas čempionātā visos sešos mačos (gūto un zaudēto punktu attiecībai esot +148), "dienvidu ķīvītes" tika pie iespējas cīnīties ar Kanādu par vietu PK, kas bija viņu pirmā iespēja tikt pie biļetes uz Japānu. Šos mačus, jāatzīst, viņi aizvadīja vairāk nekā pārliecinoši, uzvarot gan izbraukumā, gan savās mājās (38:29 un 32:31) un aizsūtot kanādiešus uz "pēdējās cerības" turnīru, kurā paši urugvajieši veiksmīgi spēlēja pirms četriem gadiem.

Urugvajas ceļš uz 2019. gada Pasaules kausa finālturnīru

Runājot par iepriekšējās četrgades panākumiem testu spēlēs, pirmais, kas iekrīt acīs, ir aizvadīto maču skaits, jo, kopā ar Amerikas čempionātu un kvalifikācijas mačiem, kā arī dalību Nāciju kausā, tikai no 2018. gada sākuma urugvajieši ir aizvadījuši 25 mačus, kas regbijā ir ļoti daudz. Panākumi? Dažādi un, protams, atkarīgi no pretiniekiem. No interesantākajiem maču rezultātiem var piebilst, ka viņi vairākkārt ir pieveikuši Kanādu, atsevišķos mačos tikuši galā ar ASV, Rumāniju un Krieviju, taču zaudējuši Spānijai un Namībijai, bet pret Fidži tika piedzīvota pamatīga sagrāve – 7:68.

Var droši teikt, ka Urugvaja spēlē atbilstoši savam līmenim, jo ar otrā un trešā desmita komandām, starp kurām viņi ir paši, "Los Teros" cīnās labi, bet ar komandām, kas ir tuvāk pirmajam desmitniekam, jau rodas problēmas.

Spēlētāji

Urugvajas komanda ir viena no tām, kas arī 2019. gada Pasaules kausu padarīs par pusprofesionālu, proti, jo aptuveni pusi komandas veido vietējā čempionāta komandu pārstāvji (Urugvajas regbija čempionāts ir amatieru statusā), bet otru pusi – Eiropas zemāko līgu un ASV MLR čempionāta spēlētāji.

Par komandas zināmāko spēlētāju var saukt Felipi Berčezi, kurš ikdienā spēlē Francijas Pro D2 līgas (pēc spēka – otrās līgas) komandā "Dax". Viņš ir arī visu laiku rezultatīvākais izlases spēlētājs. Tāpat Francijas čempionāta otrajā līgā spēlē Augustins Ormačea, kurš izlases kreklā ir aizvadījis 45 mačus, bet guvis 33 piezemējumus (izlases rekords). Savukārt Diego Mango, uzbrucējs, kurš spēlē Hjūstonas "SaberCats" vienībā, ir rekordists izlasē aizvadīto maču skaita ziņā, jo izlases kreklu viņš ir vilcis 90 mačos.

Prognoze

2015. gada Pasaules kausā, jāatzīst, Urugvajas iespējas izcīnīt kādu uzvaru bija, maigi sakot, minimālas, jo viņi spēlēja kopā ar angļiem, austrāliešiem, velsiešiem un fidžiešiem, t.i., komandām, kas noteikti ir meistarīgākas par dienvidamerikāņiem. Kvalificējoties 2019. gada PK finālturnīram, iespējams, kāds urugvajiešu atbalstītājs jau berzēja rokas, ka "nu, šoreiz tak būs labāki pretinieki!"

Urugvajas izlasei, jāatzīst, nepaveicās, jo Japānā viņus sagaida teju identiska grupa – Austrālija, Velsa, Fidži un Gruzija. Jā, Gruzija nav Anglija, taču tā tāpat ir ļoti spēcīga komanda, kas Pasaules rangā grozās ap pirmo desmitnieku un tikai mazliet atpaliek no Argentīnas, komandas, kuru Urugvaja nekad vēl nav pieveikusi.

Šāda situācijā, jāatzīst, ir grūti atrast tos argumentus, kas "Los Teros" ļaus 2019. gadā izcīnīt kādu panākumu. Urugvaja ir viena no turnīra pastarītēm, taču viņi paši to labi apzinās un, kā jau iepriekš minēts, pati nokļūšana starp 20 spēcīgākajām planētas izlasēm viņiem ir gana liels sasniegums. Tas, ko gaida no Urugvajas tās atbalstītāji – cīņa un nepadošanās līdz spēles pēdējām minūtēm. Protams, atdot Fidži komandai "parādu" par 15:47, kas piedzīvots pirms četriem gadiem, arī būtu ļoti patīkami.

Urugvaja izlase

Urugvaja 2019. gada Pasaules kausā