Monpeljē iztur Kastras spiedienu un triumfē Francijas regbija čempionātā

Vakar vakarā, Parīzē, Francijas galvenajā stadionā, "Stade de Franse" arēnā, norisinājās valsts nacionālā regbija čempionāta, jeb "Top 14" līgas, fināls. Par Brena vairogu, kura ieviešanā piedalījās arī modernās olimpiskās kustības pamatlicējs Pjērs de Kubertēns, šogad cīnījās Kastras un Monpeljē komandas.

Jāatzīst, ka sezonai sākoties šāds finālistu pāris daudziem neliktos pārāk ticama, jo iepriekšējos trijos gados komandas balansēja uz izslēgšanas maču robežas, bet 2021. gada vasaras mačiem ne viena, ne arī otra komanda kvalificēties nespēja.

No otras puses, nevar teikt, ka šo vienību nonākšana līdz finālam būtu absolūti negaidīta. Monpeljē ir viens no naudīgākajiem regbija klubiem Eiropā un viņu ambīcijas jau vairākus gadus ir gana lielas, lai iekļūšana finālā liktos likumsakarīga. Cita lieta, ka problēmas kā laukumā, tā ārpus tā nav ļāvušas Moeda Altrada komandai sasniegt galveno mērķi.

2018. gada sezonas izskaņā, tāpat kā 2011. gadā, Monpeljē bija maksimāli tuvu triumfam "Top14", jo regulārās sezonas labākā komanda tikās ar vienību, kas izslēgšanas mačos iekļuva vien pēdējā kārtā, Kastru. Neskatoties uz Monpeljē regbistu favorītu statusu, laukumā viņi izskatījās diezgan vārgi un faktiski bija kā statisti, tamdēļ Kastra svinēja panākumu ar 29:13.

Kastras atgriešanās finālā arī neiztika bez drāmas, precīzāk, kārtējā "granda" pieveikšanas, jo tieši viņi bija tie, kas bez fināla atstāja pēdējo gadu Eiropas regbija uzvarošāko komandu, Tulūzu (24:18).

Lai vai kā, neskatoties, ka šāda fināla dalībnieces pirms sezonas būtu grūti prognozēt, šo vienību atrašanās Francijas galvenajā stadionā šajā vakarā bija pilnībā nopelnīta. Turklāt, abām komandām bija arī savi rēķini kārtojami, kas, protams, cīņai piedod papildus garšu.

Jāatgādina, ka šis arī bija pirmais Francijas regbija čempionāta fināls kopš 2019. gada vasaras, kas tika aizvadīts pie pilnām tribīnēm. 2020. gadā, Covid-19 dēļ, izslēgšanas mači tā arī netika izspēlēti, bet pirms gada tribīnēs drīkstēja atrasties ierobežots līdzjutēju skaits.

Spēli aktīvāk sāka Kastras komanda un pat spēja nonākt tiešā ieskaites zonas tuvumā, taču tas bija tikai sākums ne tikai spēlei, bet arī kastriešu kļūdu virknei. Pjēra-Anrī Bronkana padotie nespēja tikt galā ar mača lielo atbildības slogu un reizi pēc reizes pieņēma nepareizus lēmumus vai kļūdījās vienkāršās izspēlēs un tas noveda pie rezultāta 0:17, kad spēlētas bija vien 15 minūtes.

Arturs Vensāns, Florians Verhage un Antonijs Butjē bija piezemējumu autori, taču jāuzteic arī angļu uzbruvējs Zaks Mersers, kurš pirmajā gadījumā veica lielisku spērienu ar kāju, bet abos pārējos uzbrukumos, ar aizsardzības līnijas pārraušanu deva uzbrukumam dinamiku.

Kastras problēmas gan nemazinājās, jo bez zaudētiem punktiem, viņi paši nespēja uzbrukumā parādīt tikpat kā neko un arī sitieni pa vārtiem nebija viņu stiprā puse. Turklāt, jau pirmā puslaika vidū, kājas savainojuma dēļ, laukumu pameta komandas līderis, argentīnietis Benjamins Urdapileta.

Otrajā puslaikā, saprotot situācijas nopietnību un savu ne pārāk patīkamo stāvokli, kastrieši devās uz priekšu un var teikt, ka Monpeljē komandai vairāk bija jāmeklē varianti kā nosargāt savu ieskaites zonu neskartu nekā par uzbrukumu veidošanu. Jāatzīst arī, ka ne vienmēr viņiem tas izdevās jo vairākkārt Kastra spēja bumbu nogādāt ieskaites zonā, taču visas reizes tiesneši bija acīgāki, pamanot noteikumu pārkāpumus.

Protams, ka divu piezemējumu anulēšana nevar neietekmēt komandas morālo stāju, taču Kastra turpināja uzbrukt, bet Monpeljē pārstāvis Džense Van Rīnsburgs saņēma dzelteno kartīti, kas deva kastriešiem vairākumu uz desmit minūtēm, taču arī šajā laikā viņi nespēja lauzt spēles gaitu.

Vienīgais ko Kastras komanda līdz mača finālsvilpei spēja – gūt prestiža piezemējumu, kad bumbu ieskaites zonā nogādāja fidžietis un 2022. gada olimpiskais čempions regbijā-7, Vilimoni Botitu.

Iepriekšējo 10 sezonu Francijas čempioni regbijā