Samoilovs par sportistu finansēšanu: ''Nevar būt, ka visi ir atkarīgi no valsts''

10. februārī pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs devās basketbola laukumā, piedaloties ''Pafbet'' Latvijas-Igaunijas basketbola līgas mačā ''Arēnā Rīga'' starp ''Rīgas Zeļļiem'' un Igaunijas klubu ''Viimsi''. Ar notikušā apspriešanu arī ''Delfi.lv'' raidījuma ''Aizmugure'' jaunākā epizode tika sākta.

''Fantastiski. Nebija izgāšanās. Tomēr izdevās iemest. Protams, sākumā visi teica: ''Ooo, cik tad tu iemetīsi.'' Pagaidiet, pagaidiet, neaizmirstiet – es desmit gadus esmu spēlējis basketbolu, absolvēju basketbola skolu ''Rīga''. Bet tajā pašā laikā 19 gadus neesmu turējis bumbu rokās. Teicu, ka, ja es iemetīšu, tas būs super sasniegums,'' par savu debiju Latvijas-Igaunijas basketbola līgā, pārstāvot ''Rīgas Zeļļus'', teica Samoilovs.

Pirms debijas profesionālajā basketbolā Samoilovs iesaistījās arī Zeļļu treniņprocesā: ''Kad man piedāvāja uzspēlēt, es, protams, teicu uzreiz, ka es labprāt gribētu uzspēlēt, aiziet uz treniņiem, ja ir iespējams, lai ķermeni sagatavotu uz cietā seguma, lai visas saites [pielāgotos] un negūtu traumu. Tas bija primārais. Es arī palūdzu trenerim Umbraško, vai ir iespējams treniņā uzspēlēt pieci pret pieci. Pirmo reizi uzgāju, desmit cilvēki laukumā, haoss, visi kaut kur skrien, atbloķē, kombinācijas kaut kādas. Man vienkārši galva griezās.''

''Biju uz sešiem treniņiem trīs nedēļās – divreiz nedēļā, jo man pašam ir fiziskās sagatavotības un volejbola treniņi. Treneris man teica, ka varu aiziet uz basketbolu, bet, lai tas netraucētu pamatnodarbei, brīvajā laikā ej un spēlē basketbolu,'' savu treniņprocesu ar ''Rīgas Zeļļiem'' iezīmēja 38 gadus vecais pludmales volejbolists.

''Mans brālis Mihails atnāca uz spēli un teica: ''Nu kā, spēle sāksies, tevi izlaidīs pamatsastāvā un igauņi tevi vienkārši palaidīs, tu iziesi cauri un iemetīsi, un viss. Tad tevi nomainīs.'' Beigās es iemetu ar sodu,'' atcerējās Samoilovs.

Raidījuma vadītājs Uldis Strautmanis minēja vairākus piemērus no treneru vides, kuri publiski kritizējuši ''Rīgas Zeļļu'' gājienu ar Samoilova pieteikšanu basketbola spēlei. Pats volejbolists gan izteicās, ka nav jutis kritiku: ''Neviens cilvēks [nav kritizējis]. Man ļoti daudzi prasa, vai es turpināšu, kad vēlreiz nākšu laukumā. Teicu, ka tas bija vienreizējs pasākums. Varbūt kaut kādi komentāri rakstos. Es nezinu, daudz nelasu, nav laika visam tam. No visiem cilvēkiem, apkārtējiem vairāk bija pirms spēles tāds uztraukums, vai es tiešām iešu laukumā, kas tu par spēlētāju? Vai tā būs paraugspēle vai profesionāla spēle? Pēc visa bija tikai pozitīvas atsauksmes.''

2024. gada vasarā tiks aizvadītas Parīzes olimpiskās spēles. Tajās pludmales volejbola sacensībās piedalīties cerības nav atmetis arī Samoilovs: ''Pludmales volejbolā 18 komandas uz olimpiskajām spēlēm tiek no pasaules reitinga, tiek pasaules čempioni, mājinieki franči un pieci kontinentu uzvarētāji. Tāpēc, ka ar Jāni [Šmēdiņu] sadalījāmies, tagad spēlēšu pārī ar savu brāli Mihailu Samoilovu. Līdz ar to caur reitingu mums jau kvalificēties nav iespēju. Teorētiskas ir, bet praktiski nav iespējams. Vienīgā iespēja, kā kvalificēties [olimpiskajām spēlēm], ir caur Kontinentālo kausu. Tajā nevar piedalīties tās komandas, kas atlasās caur reitingu. Respektīvi tagad Eiropa dominē pasaulē. Tātad Kontinentālajā kausā Eiropā labākās desmit komandas nepiedalīsies. Kontinentālais kauss notiks pie mums Jūrmalā, līdz ar to mums nebūs jāspēlē papildu viena kārta, mēs pa taisno ejam uz finālu, kur piedalās 16 komandas un uzvarētājs garantē sev ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm.

Vēl priekšā Latvijas pāru atlase dalībai Kontinentālajā kausā. Nevienam vieta tajā nav garantēta. ''Visi pāri ir sadalījušies. Mums ir trīs jauni pāri. Es ar brāli, Jānis Šmēdiņš ar Edgaru Toču, [Mārtiņš] Pļaviņš ar [Kristianu] Fokerotu, mūsu jauno talantu, un tāds samērā jauns pāris [Ardis Daniels] Bedrītis un [Artūrs] Rinkevičs. Es uzskatu, ka tās ir četras komandas, kuras reāli cīnīsies par divām vietām [Kontinentālajā kausā]. Mums būs trīs atlases posmi maijā pirms tā turnīra, kur sportiskā veidā tiks noskaidroti, kuri ir tie divi spēcīgākie,'' sacīja Samoilovs.

''Intriga pirms intrigas. Mēs ar Jāni pēdējos desmit gadus dominējām Latvijas pludmales volejbolā. Šogad pirmo reizi mums ir tiešām tāda riktīga intriga arī nacionālajā čempionātā, kurš tad uzvarēs. Es domāju, ka tajā atlasē būs ļoti augsta līmeņa spēles,'' turpināja Aleksandrs Samoilovs, kurš aprīļa ievadā svinēs 39. dzimšanas dienu.

Samoilovam tika vaicāts, vai viņš grib vienkārši aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm vai arī tajās cīnīties par medaļām. Pludmales volejbolists atbildēja apstiprinoši – viņš ir gatavs cīnīties par medaļām olimpiskajās spēlēs. ''Protams. Es uzskatu, ka arī šobrīd varam uzvarēt jebkuru komandu Pasaules kausa posmā. Mēs ar viņiem trenējamies. Pagājušajā gadā mēs ar visām top komandām trenējāmies. Treniņprocesā vispār nekritām ārā. Visu izšķir nianses. Zinot olimpiskās spēles, tur psiholoģiskajam faktoram ir tik liela nozīme. Esmu redzējis, ka superfenomenālas komandas spēlē pavisam citu volejbolu olimpisko spēļu laikā.''

Raidījuma noslēgumā arī tika apspriests pašreizējais bardaks sporta un sportistu finansēšanā. Savs viedoklis par to bija arī Samoilovam: ''Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) esmu kopš 2005. gada, kad uzvarējām pasaules čempionātu junioriem. Tās [finansēšanas] sistēmas ir mainījušās vairākas reizes.''

Vaicāts, vai šādas izmaiņas kaut kā ietekmē Samoilovu, sportists atbildēja noliedzoši: ''Nē, mēs vienkārši darām savu darbu. Paldies manam menedžerim, atbalstītājiem, ka kaut kāda bāze ir nodrošināta bez valsts atbalsta. Līdz ar to es zinu, ka varu trenēties, ka man ir nauda, ko samaksāt fiziskās sagatavotības trenerim, man ir nauda, ko samaksāt treneriem. Zinu, ka uz tiem galvenajiem startiem sezonas sākumā, lai sagatavotos atlasei un Kontinentālajam kausam, [nauda] būs, kaut vai savu ielikšu. Kā pieņems visi ierēdņi, tā arī būs. Tā vienmēr ir bijis.''

''Jāmaina pieeja. Zinām par prēmijā, ko dod valsts par olimpiskajām medaļām. Es runāju ar amerikāņiem. Viņiem nav tādu prēmiju par olimpiskajām medaļām. Bet kas viņiem ir – tikko tu izcīni labu rezultātu olimpiskajās spēlēs vai arī tiec uz olimpiskajām spēlēm, viņiem uzreiz no federācijas, olimpiskās komitejas ir apmācības programmas, kā tev sevi pārdot, kā strādāt ar sponsoriem, kā izmantot sociālos tīklus. Viņiem ar to nodrošina visu infrastruktūru, lai varētu iet pie komercuzņēmuma un dabūt [naudu]. Ja mēs runājam par amatieru sportu, jauniešu sportu, protams, visam tautas sportam jābūt uz valsts pleciem. Ja mēs runājam par profesionālo sportu, nevar būt, ka viņi visi ir pilnībā atkarīgi [no valsts], jo sevišķi mūsdienās, kad ir sociālie tīkli, kur profesionāli sportisti var sevi pierādīt. Okei, varbūt tas sporta veids nav tik populārs valsts mērogā, bet caur sociālajiem tīkliem var strādāt visādām metodēm. Man bija 18 gadi, vēl pirms interneta man bija izdrukāti simts Latvijas lielākie uzņēmumi. Pēc skolas katru dienu es braucu uz mārketinga nodaļām, lai dabūtu divus tūkstošus latu, lai aizbrauktu uz Eiropas čempionātu, jo federācija pateica, ka naudas nav. Es braukāju, meklēju un meklēju, un tā es atradu savu pirmo sponsoru. Cilvēki ir pieraduši, ka sportisti sēž un gaida – jums jau labi, jums ir sponsori, bet man nav. Cilvēks neredz, ka tev beidzās treniņš un tu sāc skatīties seriālu. Es atnāku mājās un vēl divas stundas strādāju ar sponsoru lietām. Te bišķīt jāmaina uztvere,'' noslēdza Karalis Lauva.

Pilns raidījuma ieraksts