Graudiņa: "Studijās ASV dažbrīd pat sajutos vainīga savas sporta stipendijas dēļ"
Raidījumā "(Bez)maksas sports" 11. epizodē viesojās divi bijušie studenti, kuri ieguva sportista stipendijas NCAA, - pludmales volejboliste Tīna Graudiņa, kura turpina spēlēt elites līmenī, un Haralds Kārlis, kuram basketbolista karjeru nācās noslēgt priekšlaicīgi traumas dēļ. Raidījumā viņi pastāstīja plašāk par to, kā ir savienot sportu ar studijām, kā arī novērtēja savu iegūto stipendiju apmērus.
"Laika ziņā sadalījums starp sportu un mācībām bija 50:50," par studiju apvienošanu ar sportistes karjeru izteicās Tīna Graudiņa. "Man bija ikdienā četras stundas treniņos un apmēram četras stundas arī mācībās."
"Atlaides sportistiem mācībās? Nē, pavisam pretēji," turpināja Latvijas titulētā pludmales volejboliste. "Drīzāk šajās situācijās nāca līdzi stereotips, ka sportists ir mazliet stulbs, līdz ar to sevi vajadzēja īpaši pierādīt. Es lekcijās arī izvairījos teikt, ka esmu sportiste, bet gan labāk iekļauties pie pārējiem studentiem. Pret sportistiem tomēr bija tāda attieksme, sak, viņi jau beigās noslinkos, aizbrauks kaut kur uz sacensībām utml., tāpēc viņus īsti nevēlējās pieņemt grupu darbā."
"Tāpēc arī izvairījos īpaši uzsvērt, ka esmu sportiste. Protams, kad vaicāja, tad atbildēju. Bet par atlaidēm mācību ziņā gan nav lieki runāt, drīzāk pat pretēji, jo, lai spēlētu komandā, bija nepieciešams sasniegt atzīmju līmeni," sacīja Graudiņa.
Savukārt Haralds Kārlis atzina, ka sākumā viņam mācības prasījušas papildus darbu, jo viņš uz ASV aizbraucis ar ne tām labākajām angļu valodas zināšanām: "Mums basketbolā bija arī papildspēki mācību ziņā, kas palīdzēja tikt galā ar studijām. Sākumā daudz izmantoju, bet tad 3. un 4. gadā jau pārsvarā darīju visu pats. Bet maniem komandas biedriem amerikāņiem šie mācību papildspēki gan bija nepieciešami ikdienā, kas bija nedaudz jocīgi. Bet jā, man sākumā studijas prasīja daudz vairāk laika nekā sports, jo es daudz laika veltīju valodas apguvei."
Gan Kārlis, gan Graudiņa norādīja, ka viņiem bijusi lieliska pieredze ar studiju organizatorisko pusi, jo viss bijis sakārtots tā, lai pilnvērtīgi varētu gan trenēties, gan mācīties.
"Taču svarīgi uzsvērt to, ka treniņi un viss pārējais tiek pakārtots studijām. Tā ir universitātes prioritāte," sacīja Kārlis. "Treneri ir informēti, uz kurām lekcijām sportistiem ir jāiet, un tad viņi veido treniņu grafikus tā, lai netraucētu studijām."
Graudiņa raidījumā pastāstīja, ka meitenēm iegūt NCAA stipendiju kopumā ir vieglāk nekā puišiem, jo, lai arī stipendiju skaits ir vienāds, vīriešiem lielu daļu stipendiju aizņem amerikāņu futbols, kur, protams, dominē vietējie sportisti, nevis eiropieši. Salīdzinājumam - šogad NCAA basketbola komandās ir 27 latvieši, starp kuriem tikai septiņi puiši. "Tā ka šeit es vēlētos arī uzslavēt Haraldu - tikt pie stipendijas basketbolā vīriešiem ir patiešām liela lieta," teica Graudiņa.
Abi studijas viesi neslēpa, kādas cenas bijušas viņu universitātēs. Kārļa "Seton Hall" universitātē gada maksa bija 46 tūkstoši dolāru, kamēr Graudiņai USC bija apmēram 50 tūkstoši dolāru, turklāt tā ir tikai studiju maksa.
"Šo četru gadu laikā es vairākkārt arī sajutos pat nedaudz vainīga, jo ar ko tad es esmu izpelnījusies šos simtus tūkstošus dolāru stipendijā? Par pludmales volejbola spēlēšanu? Ja es būtu parasts students, man tas šķistu negodīgi ar visām privilēģijām un īpašo attieksmi, par ko tu turklāt vēl nemaksā," vaļsirdīgi teica Graudiņa. "Savukārt parastais students maksā un tāpat šīs privilēģijas nesaņem. Tā ka, ja izdodas iegūt NCAA sporta stipendiju, tā ir milzīga vērtība tavā dzīvē."
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]