Pļaviņš: Pēdam būs jāpierāda, ka ir labāks par Soloveju

"Protams, ka pēc pagājušās sezonas panāumiem šī sezona ir tāda kā vilšanās, nesaprašana, kāpēc tā notiek. It kā vajadzētu būt savādāk, taču tam jātiek pāri, un es domāju, ka tagad ir zemākais punkts, kas var būt. Šo gadu pabeigsim, un nākamgad var būt tikai labāk. Ar tādu apņēmību arī turpināšu trenēties un pilnveidot sevi. Iespējas ir," šo sezonu vēl pirms tās beigām rezumēja Pļaviņš.

Mārtiņš atklāj, ka par to, ar kuru pārinieku tiks spēlēts nākamsezon, vēl skaidrības īsti nav: "Kādu laiku šogad vēl trenēsimies [ar Aleksandru Soloveju] un, kad nospēlēsim līdz sezonas beigām, tad domāsim. Solovejs jebkurā gadījumā paliek ar mums, grupā. Ja viņš nespēlēs ar mani, būs kāds cits labs aizsargs viņam. Daudz kas atkarīgs no tā, vai redzeslokā vēl kāds kandidāts parādīsies šajā laikā.[..] Ja vari izkonkurēt Soloveju, braucam, ja ne, tad mēs ar Sašu pēdējos posmos nospēlēsim, ziemā patrenēsimies un atkal braucam. Ar [Jāni] Pēdu būs līdzīgi. Beigsies zāles sezona, jāsazvanās, jāsaprot, ko viņš grib. Ja viņš grib pierādīt, ka ir labāks par Soloveju un pārējiem, tad trenējamies un braucam. Ja tā nav, varbūt viņam ir kāds alternatīvs variants, ar ko spēlēt. Pludmalē viņam patīk, viņš grib spēlēt, bet būs jādomā, kā darīt. Šobrīd es nevaru pateikt, kā būs."

"Lielais mērķis ir olimpiāde Rio, un uz to joprojām raugos," atzina Pļaviņš. "Tur ne tikai gribu nokļūt, bet arī labi nospēlēt - cīnīties par medaļu vai nē, tur jau daudz kas no izlozes atkarīgs, no sagatavošanās. Varbūt tikai nedaudz šis gads iedragājis pārliecību par saviem spēkiem. Tāpēc esmu piezemētāks. Pagājušogad biju pārliecināts, ka jābrauc un labi jāstartē. Šobrīd mēģinu sadzīvot ar domu, ka atkal jāsāk no paša sākuma. Jātiek skaidrībā par nākamā gada pārinieku un jāsitas uz augšu no pašas apakšas. Gan sevī, gan pāriniekā jāatmodina cīņasspars, jāsitas par katru bumbu, lai bumba tā vienkārši nenokristu laukumā. Ja nebūs cīnasspars, nekas labs nav gaidāms. Tāpat Ruslanam [Sorokinam] ar Tomiņu [Šmēdiņu]. Skaties psēli, it kā viss ir. Vienā brīdī, kad vajadzētu ieslēgt cīnassparu, aizskriet, saņemties, rokas nolaižas. Tas nav pareizi. Arī mums šogad nebija cīnasspara, un es uzskatu, ka gan viņu, gan mūsu komandai šogad bija solis atpakaļ. Cik liels solis, to rādīs nākamās sezonas."

Lielā saruna ar Mārtiņu Pļaviņu lasāma jaunajā "Sporta Avīzes" numurā.