Sorokins: "Bīčistiem dažkārt kopā iet grūtāk, nekā precētiem pāriem"

Apsveicu ar kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm. Kā jūties šobrīd, kad pēdējo gadu lielākais mērķis ir sasniegts?
Paldies! Jūtos labi, pagaidām gan nekādu īpašo sajūtu vēl nav. Aizbrauksim uz Londonu un tad jau redzēs.

Kāds ir komandas gatavošanās plāns līdz Londonai?
Uzreiz pēc Romas turnīra mums bija neliela komandas sapulce, kurā tika nolemts, ka līdz Jāņiem mums būs brīvs, bet tad turpināsim trenēties. Sportisko formu noturēt ir ļoti grūti, tāpēc treneris nolēma, ka nepieciešams šāds piegājiens. Tagad (saruna notika 27. jūnijā) jau pakāpeniski esam atsākuši treniņus. Šobrīd vairāk strādājam pie spēku krāšanas atlikušajiem sezonas turnīriem. Pēc iespējas vairāk laika mēģināsim pavadīt nākamā turnīra norises vietā Šveicē, kur būs augstkalnu apstākļi. Uz Gštādi dosimies 3. jūlijā, bet, ja pareizi sapratu, tad paliksim tur nedaudz ilgāk. Trenēties šādos augstkalnu apstākļos ir grūti, taču tas dos rezultātu nedaudz vēlāk.

Kas ir tās lietas tehniskā ziņā, pie kurām jums kā komandai ir jāstrādā visvairāk?
Katrā elementā ir savas problēmas. Nav tādu pozīciju, kuras mums būtu ideālas. Cēliens, blokā ir nianses, pie kurām ir jāstrādā, servju uzņemšanas tehniskās nianses, aizsardzībā šad un tad nepareizi izvēlos vietu, lēciena serve, bumbas pametiens, māņu sitieni – tās visas ir lietas, pie kurām ir jāstrādā daudz un dikti. Tieši pēc Romas turnīra treneris mums katram nosauca tās lietas, pie kurām ir jāstrādā visvairāk.

Cik zinu, tad treneris uz turnīriem jums šovasar līdzi nebraukā. Kā notiek spēļu analīze?
Jā, šāds lēmums tika pieņemts finansiāla rakstura problēmu dēļ. Uz turnīriem šosezon braukāsim divatā, bet treneris rūpēsies par gatavošanās plānu, spēļu analīzi un visu pārējo. Pirms spēlēm vienmēr sazināmies ar viņu un saņemam nepieciešamos norādījumus, kurus cenšamies izpildīt. Iespēju robežās treneris mačus cenšas skatīties tiešraidēs internetā, meklē ierakstus „jūtūbē”.

Paši arī filmējat savus mačus?
Nē, to gan mēs nedarām.

Kā tu skaidro to, ka šī sezona izvērtusies tik veiksmīga. Pēdējos četros turnīros izcīnītās piektās vietas nav joka lieta.
Šosezon formā bijām iegājuši jau kopš paša sezonas sākuma. Mums nebija nepieciešams mēnesis, lai iešūpotos. Ja parasti es atbraucu pēdējā brīdī, tad tagad mēs mērķtiecīgi bijām gatavojušies jau visu ziemu un bijām gatavi jau pirmajam sezonas turnīram. Fiziski jau pirmajā turnīrā jutāmies ļoti labi, jā ar tehniku varbūt vēl viss nebija tik labi, bet kopumā Ēģiptē ieguldītais darbs un tas, ka šoziem nespēlēju zālē ir devis rezultātu.

Tas, ka ņēmi pauzi zālē, izskatās, ka ir atmaksājies par visiem simts procentiem.
Jā, tā ir. Šāds lēmums tika pieņemts jau pirms četriem gadiem un šobrīd neko nenožēloju. Es pat teiktu, ka tas ir atmaksājies par vairāk kā simts procentiem. Vēlamais rezultāts ir sasniegts un tas ir pats galvenais.

Finansiālā ziņā tomēr noteikti esi zaudētājs.
Jā, bet es ar to rēķinājos, zināju, uz ko eju.

Ko darīsi nākamajā ziemā?
Pagaidām tas vēl nav izlemts. Šobrīd domāju tikai par olimpiskajām spēlēm un tālāk jau redzēs. Mēs ar Sašu esam vienojušies par kopīgu sadarbību līdz Londonas olimpiskajām spēlēm, tādēļ arī par nākamo ziemu vēl neko nezinu.

Cik viegli vai grūti jums abiem ar Sašu ir sadzīvot ārpus laukuma?
Kā Saša saka, tad pludmales volejbolistiem kopā iet grūtāk, nekā precētam pārim. Vasarā ļoti daudz laika pavadām kopā un dažkārt nav viegli, taču laika gaitā viens pie otra pieslīpējas. Dažkārt daudzas lietas tiek laistas gar ausīm, jo tā vienkārši ir vieglāk. Nav viegli, bet mēs tiekam galā.

Tavuprāt, pēc Londonas abu vadošo pāru sastāvi paliks nemainīgi vai kaut kas tomēr mainīsies?
Grūti teikt, tas atkarīgs no daudziem faktoriem. Ja Londonā izdosies sasniegt labus rezultātus, tad domāju, ka nekas var arī nemainīties.

Nojaušu, ka tu ar Sašu sadarbību būtu gatavs turpināt.
Jā!

Tu vispār izskati arī kādu citu scenāriju?
Jau teicu, ka pagaidām es domāju tikai par Londonu. Ir jānoslēdz iepriekšējā sadarbība, lai pēc tam varētu domāt par tālāko. Domāju, ka pēc sezonas mierīgi apsēdīsimies, izrunāsim visu un nolemsim, ko darīt tālāk.

Labi, tad šo tēmu pagaidām slēdzam! Uz kādu rezultātu tēmējat olimpiādē?
Mūsu mērķis būs iekļūšana ceturtdaļfinālā – tas būtu labs rezultāts. Katrs nākamais solītis jau tiks uzskatīt par ļoti augstu rezultātu. Man pašam olimpiskās spēles ir iespēja pierādīt sev un citiem, ka es to varu.

Kas ir jūsu abu ērtākie un neērtākie pretinieki?
Cenšamies pretiniekus nešķirot. Skaidrs, ka ir ērtāki un arī neērtāki pretinieki, taču cenšamies cīnīties ar visiem, apzinoties, ka lielākoties viss tāpat ir atkarīgs no mūsu pašu parādītās spēles. Vieni no nepatīkamākajiem varētu būt čehi Kubala un Benešs, ļoti neērti pretinieki mums ir arī nīderlandieši Numerdors un Šuils… Man pašam nepatīk spēlēt pret dāņiem. Cīnīties var ar visiem, viss atkarīgs no pašu spēles. Mūsdienu pludmales volejbolā galvenais ir noņemšanās. Ja tas izdodas, tad kādu punktu izdodas pieķert arī ar aizsardzību vai bloku un tādos gadījumos lielākoties spēles tiek uzvarētas.

Kas šogad uzvarēs olimpiādē?
Ļoti grūti prognozēt. Favorīti ir un paliek tie paši – brazīlieši, amerikāņi, iespējams, vācieši. Zinu, ka, piemēram, amerikāņi Rodžers un Dalhauzers mērķtiecīgi gatavojas tieši Londonai un rezultāti Pasaules kausa posmos viņiem nav svarīgi. Arī Emanuels un Alisons nerāda tādu sniegumu, kādu no viņiem gaida. Arī šveicieši, lai gan šobrīd izskatās ļoti slikti, Londonā varētu sasniegt labu rezultātu. Šīs būs neprognozējamas sacensības.