Paraolimpieši pieņemšanā pie Valsts prezidenta

"Visi tikšanās dalībnieki bija tērpušies savos parādes tērpos, kas bija mums mugurā Pekinas paraolimpisko spēļu atklāšanas un slēgšanas ceremonijās. Tie kopā ar mums bija dzirdējuši daudzu tūkstošu ķīniešu skatītāju ovācijas. Uz tiem bija skatījušies miljoniem televīzijas skatītāju visā pasaulē. Taču tie nebija piemēroti šīs dienas drēgnajam Latvijas laikam, un daļa no mums meklēja patvērumu blakus esošajās siltajās muzeja telpās. Noteiktajā laikā, izejot visas paredzētās formalitātes, mēs nonācām lielajā pils pieņemšanas zālē un ar interesi aplūkojām tās interjeru. Apskates laikā paraolimpieši labprāt fotografējās pie Latvijas valsts un prezidenta karogiem, kā arī eksprezidentu portretiem. Tad tika paziņots par Valsts prezidenta un Pirmās lēdijas ierašanos.

Īsā runā prezidents Zatlers kopā ar Lilitu Zatleres kundzi sveica mūs un pateica paldies visiem paraolimpiešiem un Latvijas Paralimpiskās komitejas vadībai par varēšanu un spēju godam pārstāvēt Latviju Pekinas paraolimpiskajās spēlēs. Vērtīgas balvas no prezidenta rokām saņēma paraolimpisko spēļu čempions diska mešanā un sudraba medaļas ieguvējs lodes grūšanā Aigars Apinis un vicečempions lodes grūšanā Edgars Bergs. Pēc gaviļnieku fotografēšanās ar prezidenta pāri un "ģimenes bildes" tapšanas atbildes runu teica Aigars Apinis un piemiņas veltes pils saimniekiem pasniedza LPK izpilddirektors Andris Ulmanis.

Gadījās, ka pasākuma neoficiālajā daļā pils saimniece atradās man cieši blakus. It kā garām ejot, es zemapziņā atzīmēju, ka esmu saskāries ar gaiša cilvēka patīkamu auru. Trīsdesmit gadu pedagoģiskais darba stāžs reti mani pieviļ šajā ziņā. Taču mani maņas orgāni uztvēra Lilitas Zatleres un viņai blakus stāvošās, simpātiskās sēdvolejbolistes Oksanas Gromovas savstarpējo emocionālo pārdzīvojumu. Sasārtusi un kautrīgi smaidīdama, Oksana ar galvas mājienu deva piekrišanu un Lilita Zatlere nāca klajā ar interesantu paziņojumu, ka viņas vīrs pirms gandrīz 20 gadiem ir ticies ar Oksanu dramatiskā situācijā. Lietas būtību paskaidroja pati Oksana.

Pēc kājas pazaudēšanas Oksana protēžu centrā, apgūstot māku staigāt ar protēzi, pazaudēja līdzsvaru, uzkrita virsū skapim un ar plīstošiem stikliem nopietni sagrieza sev roku. Ar ātro palīdzību viņu nogādāja Rīgas 2. pilsētas slimnīcā. Tur jaunais ārsts, dežūrējošais ķirurgs Valdis Zatlers centās sniegt kvalificētu medicīnisko palīdzību. Bija nepieciešams sašūt bīstamo brūci un apstādināt stipro asiņošanu. Taču Oksanai negribējās dzīvot, un viņa neļāva ārstam tuvoties sev un izpildīt nepieciešamās manipulācijas. Viņai sākās īsta histērija. Nelīdzēja ārsta apgalvojumi, ka situācija ir bīstama un iznākums var būt letāls.

Tad jaunais ārsts ar vārdiem "Es tev neļaušu mirt" deva viņai pamatīgu pļauku, tā pārtraukdams histērijas lēkmi. Pamodusies nākamajā rītā no narkozes, Oksana saprata, ka dzīve ir jauka. Viņai palika atmiņā jaunā ārsta teiktie vārdi, ka interesanti būtu satikties pēc 20 gadiem un paskatīties, ko Oksana domā par dzīvi. Šie notikumi risinājās 1989. gadā. Un tā liktenis bija lēmis, ka šie cilvēki satikās gandrīz tieši noteiktajā termiņā. Tikai viens, kā valsts augstākā amatpersona, bet otrs, kā teicams sportists, kurš par spīti liktenim ir sasniedzis olimpisko virsotni, ko ir grūti veikt pat veselam cilvēkam.

Ar cieņu,
džudo treneris Andris Pimenovs"