Trīs zvaigžņu balva: kritika, uzlabojumi un skatieni nākotnē

Trīs zvaigžņu balva tika izziņota 2020. gada vasarā, kad tā nomainīja Igo Japiņa aģentūras rīkoto Latvijas Gada balvu sportā. Šīs pārmaiņas tika pavadītas ar nesaskaņām un strīdiem par preču zīmi "Latvijas Gada balva sportā", kas piederēja Japiņa aģentūrai, Trīs zvaigžņu balvas pirmo sarīkošanu aizkavēja Covid-19 pandēmija, taču tagad aizvadītas jau trīs gada balvas ceremonijas, un pirms mēneša par mūža ieguldījumu sportā tika sveikts arī pats Igo Japiņš.

"Principā visas šīs pārmaiņas notika viņa dēļ, un ironiski, ka tagad jaunajā Trīs zvaigžņu balvā balvu saņēma arī viņš pats. Simbolisks aplis noslēdzies," sacīja MVP galvenais redaktors Ingmārs Jurisons.

Papildus nosaukuma un brenda nomaiņai Trīs zvaigžņu balva nāca arī ar izmaiņām laureātu noteikšanā. Iepriekš labākos noteica žūrija, kas 15 gadu laikā Latvijas gada sportista balvu deviņas reizes pasniedza renes sporta veidu pārstāvjiem, bet Trīs zvaigžņu balva šo procesu centās padarīt plašāku, un uzvarētāji tiek noteikti ar līdzjutēju (50% vērtībā no kopējā rezultāta), sportistu žūrijas (25%) un mediju balsojumā (25%).

Taču jau atkal par gada labākajiem vienprātības nav, un, kad tiek nosaukti uzvarētāji, vairākas pieres saraucas neizpratnē. "Cilvēki nāk un prasa, ko jūs tur žūrijā esat nolēmuši. Žūrija šobrīd jau uzvarētāju noteikšanā nemaz nepiedalās," smaidīja Saeimas sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis, kurš ir Trīs zvaigžņu balvas žūrijas priekšsēdētājs. "To gan vēlamies mainīt, runāsim par žūrijas lomas izvēršanu."

Šobrīd Trīs zvaigžņu balvas žūrijai ir pilnvaras apstiprināt izvirzītos nominantus (kurus tāpat nosaka pēc tā, cik daudzas federācijas/mediji virzījuši viņu nomināciju), kā arī vienāda punktu skaita gadījumā noteikt uzvarētāju ar savu žūrijas balsojumu. No savas puses šeit piedāvāju žūrijai nākt kompānijā līdzjutēju, mediju un sportistu balsojumam, lai katrs no šiem četriem balsojumiem veidotu 25% no gala rezultāta. Tas vēl vairāk atšķaidītu balsojumu un nodrošinātu tā daudzveidību, ļaujot izvairīties no anomālijām.

Pēc janvārī aizvadītās ceremonijas Trīs Zvaigžņu balvas žūrija vēlreiz sanāca kopā, šoreiz jau lai diskutētu par iespējamiem uzlabojumiem nākamajam gadam, un Daugavietis norādīja, ka drīzumā plānots sanākt kopā vēlreiz: "Vēlamies patiešām strādāt pie Trīs zvaigžņu balvas attīstības, lai uzlabotu tās norisi un optimizētu uzvarētāju noskaidrošanu, kā arī padarītu to par pievilcīgāku produktu skatītājiem. Pie tā strādāsim, nevis aizmirsīsim līdz rudenim, kad būs kārta jau 2024. gada balvai."

Viena acīmredzamā vieta pārmaiņām, kā norādīja Daugavietis, bija pirmā fāze jeb nominantu izvirzīšana. Šobrīd to darīt tiek aicinātas Latvijas sporta federācijas, sporta organizāciju valdes un akreditētie mediji, un vienīgais ierobežojums ir, ka sporta federācijas kā "Gada sporta federācija" nevar izvirzīt sevi.

"Teikšu godīgi, šoreiz federāciju atsaucība nominantu izvirzīšanā bija mazāka nekā gaidījām, vairākas tā arī neiesūtīja savus nominantus," teica Daugavietis. "Tāpat bija federācijas, kas izvirzīja tikai savus sportistus, kas arī līdz galam pareizi nav. Nākamā žūrijas sēde būs pēc Lieldienām, runāsim par izmaiņām nolikumā. Iespējams, ka šeit variants būtu, ka sava sporta veida pārstāvjus izvirzīt nevar."

Nākamais problēmjautājums, par ko šo rindu autors apelējis jau vairākkārt, ir saprast, par ko tieši tiek balsots. "Par gada sportistu, protams!" tiek kliegts no zāles. Bet kas ir gada sportists? Kādi ir kritēriji tā noteikšanai? Vai vērtējam tikai un vienīgi 2023. gadā paveikto (bet nomināciju izvirzīšana noslēdzas jau novembrī)? Vai skatāmies tikai uz Latvijas izlasē paveikto, vai arī kombinējam to ar individuālajās sacensībās/klubos paveikto? Vai ierēķinām konkurenci pasaules līmenī? "Jābalso par gada labāko sportistu!" vēlreiz tiek kliegts no zāles, un Trīs zvaigžņu balvas nolikumā vai nu vispār nekas vairāk nav precizēts, vai arī aprakstīts tik nekonkrēti, ka nekāda skaidrība tāpat netop. Jo salīdzināt dažādu līgu, mērogu un sporta veidu pārstāvjus jau tā ir grūti, bet ja vēl netiek nemaz norādīti kritēriji.

"Tad sanāk tas, kas ir tagad - gada simpātija konkrētajā nominācijā, proti, kas nu kuram balsotājam patīk," piekrita Jurisons. "Skatāmies uz šī gada uzvarētājiem - AHL komandas vārtsargs un jauna skrējēja bez tituliem pieaugušo konkurencē. Patiešām cienu viņus abus un novēlu lielus panākumus turpinājumā, bet vai tiešām viņi ir Latvijas 2023. gada sportisti? Es varētu piesaukt Kristapa Porziņģa vārdu, bet, no otras puses, viņš jau nemaz nav gada basketbolists, tad nu kāda runa par visu sportu kopumā? Nav man dota galva izprast šos kritērijus."

"Gada balvas sportā formāts principā nav nekas unikāls un pasaulē nevienu ar to nepārsteigsi," turpināja Jurisons. "Tā ir pazīstama formula, kuras izpildījumā arī citās valstīs novērojami interesanti iznākumi. Mūsu problēma toties bija un ir, ka pastāv vēlme izpatikt pilnīgi visiem, un tas ir dažādos līmeņos, ieskaitot arī valsts finansējuma sadali, kur izrādās, ka Latvijai ir simtiem sporta izcilnieku. Arī gada balvā ir tik daudz nomināciju, lai katram kaut kas tiktu. Tā, protams, nav sportistu vaina, viņi šādu ceremoniju ir pelnījuši, mums ir jādod viņiem iespēja vienreiz gadā sapulcēties vakarkleitās un uzvalkos, lai atzīmētu paveikto."

Šeit gan vērts piebilst, ka pašā Trīs zvaigžņu balvas ceremonijā klātienē sportisti nebūt neveido lielāko auditorijas daļu, sporta funkcionāri un federāciju pārstāvji ir pārliecinošā vairākumā.

"Galvenais droši vien būtu saprast, kas tad šis ir par pasākumu - gada noslēguma svinības, kurās cits citu apsveic, vai gada laureātu noteikšana pēc sportiskajiem principiem," sacīja MVP redaktors. "Un tās turklāt ir divas lietas, kas viena otru neizslēdz. Skaidrs, ka viedokļi atšķiras, piemēram, šogad ceremonija tika noorganizēta ļoti raiti, nosaucot uzvarētājus citu pēc cita, kas daudziem patika. Bet dažiem atkal varbūt tieši gribās, lai ir garš vakars, kurā visi tiek apsveikti ar dziesmu un priekšnesumiem."

No šiem argumentiem nevairījās arī Daugavietis, kurš atzina, ka iepriekš minētie kritiskie jautājumi ir loģiski: "Arī mums žūrijā ir bijušas sarunas par to, kas tad īsti tiek vērtēts un kādiem jābūt kritērijiem. Viedokļi atšķiras arī mūsu starpā, bet pieļauju, ka nākamreiz balvas nolikumā būs specifiskāks apraksts. Varbūt šeit vērts skatīties "Populārākā sportista" balvas atjaunošanā. Bet uzsvēršu, ka darbs pie visiem šiem uzdotajiem jautājumiem notiek, viss ir procesā."

Aicināts novērtēt, vai pāreja uz Trīs zvaigžņu balvas brendu bijusi sekmīga, Daugavietis atbildēja apstiprinoši: "Domāju, ka gada balvas prestižs ir cēlies, un Trīs zvaigžņu balvas ieviešanu vērtēju pozitīvi. Atzīstu gan, ka tāpat jau radies neliels pieradums pie tās, un nākamgad vismaz dažas izmaiņas, visticamāk, tiks ieviestas."

Savukārt Jurisons uz šo pašu jautājumu atbildēja ar pretēju viedokli: "Īsti atšķirību neredzu, arī dzirdētajās atsauksmēs lielu atšķirību nesaklausu. Jāatzīst gan, ka neesmu arī bijis klātienē, jo nav īstas intereses par to. Šī interese pazuda jau LOK Latvijas Gada balvas sportā laikā un nav atgriezusies. Nejūtu šobrīd vilkmi šim pasākumam. Šķiet, mākam vienkāršas lietas padarīt neefektīvas. Es droši vien piedāvātu savu formātu, ko ilgu laiku piekopām iepriekš "Sporta Avīzē", kad visus - sportistus, sportistes, komandas, izlases, ekipāžas utt. - metām vienā katlā un balsojumā noteicām vienu laureātu."

Trīs zvaigžņu balvas pašreizējā versijā pozitīvi noteikti ir tas, ka pieejami pilni balsojumu rezultāti, nevis tikai "slēgtais žūrijas balsojums" kā iepriekš. Piemēram, tagad redzams, ka Agate Caune gada sportistes kategorijā saņēma pārliecinoši lielāko līdzjutēju un sportistu žūrijas atbalstu, kamēr Aļona Ostapenko ieguva 16 no 20 mediju balsīm un palika 3. vietā. Savukārt vīriešu konkurencē Šilovs bija pirmajā vieta gan līdzjutēju, gan mediju balsojumā, bet otrais sportistu žūrijas vērtējumā.

Proti, 2023. gada labākie tika noteikti trīs balsojumu kopsummā. Ja iepriekš visus pārmetumus un kritiku varēja raidīt vienīgās žūrijas virzienā, tad tagad, ja rodas iebildumi par to, vai patiešām izraudzīts īstais uzvarētājs, tad principā jāskatās arī pašiem uz sevi.

Latvijas gada sportists un gada sportiste