Latvijas orientēšanās izlase PČ atkal cer pietuvoties trijniekam vīriešu stafetē

Pērn pasaules čempionāts risinājās Latvijā un vīriešu stafetē mājinieki bija ļoti tuvu godalgām - vēl trešā etapa sākumā Rūdolfs Zērnis pārņēma vadību, tomēr spriedze netika izturēta un finišu viņš sasniedza vien kā astotais.

"Ir optimālākā iespējamā gatavība," dienu pirms došanās uz Norvēģiju saka treneris. "Vīriešu izlasei bija laba treniņnometne Norvēģijā. Jūlija sākumā aizvadījām atlases sacensības un palika trīs sportisti, kuri trenējās tieši tajā apvidū, kur notiks čempionāts, lai pierastu pie apstākļiem. Meitenes finansiāli ierobežoto iespēju dēļ gatavojās individuāli, tomēr arī ir sasniegušas labu līmeni. Domāju, visi būs tādā kondīcijā, kādu uz šo brīdi ir spējīgi sasniegt. Pamata uzsvars mums būs uz stafetēm, sevišķi vīriešiem, kur redzam, ka varētu būt lielākais potenciāls pietuvoties trijniekam. Vidējā distancē varētu izšaut Mārtiņš Sirmais vai Rūdolfs Zērnis."

Ozoliņš piekrita, ka Zērnim būs iespēja revanšēties par pagājušo gadu, kad viņš vadībā atradās vēl nepilnus divus kilometrus pirms stafetes finiša. "Rūdolfs ir vienu soli nobriedušāks, šogad viņš ir neapšaubāms Latvijas komandas līderis, kas viņam iedevis pārliecību. Pieredze krājas un reizēm sliktās atmiņas iedod turpmāku motivāciju. Atceroties pagājušo gadu, viņš saka, ka visi sportisti toreiz bija tik tuvu, ka nepietika tieši fiziskā brieduma. Pat ne tik daudz psiholoģiskā, tomēr spiediens, ka atrodies mājās, arī kaut ko iedeva. Laiks iet un viss mainās, esmu mēģinājis piestrādāt pie psiholoģiskās gatavības, lai komanda būtu nosvērtāka. Orientēšanās sportā jāmāk salikt kopā fiziskais ar psiholoģisko savākšanos."

Vīriešiem Artūrs Pauliņš un Zērnis veiks garo distanci, vidējo distanci un stafeti, kamēr veterāniem Mārtiņam Sirmajam un Edgaram Bertukam katram būs pa vienai distancei - 2006. un 2008. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļnieks Sirmais skries vidējo distanci, bet 2012. gada pasaules čempions un divkārtējais bronzas laureāts Bertuks startēs vienīgi stafetē.

"Edgars šogad ilgi netika galā ar traumām, lai droši iekļūtu izlasē, tomēr viņš ir pierādījis, ka uz īsāku distanci var labi sagatavoties - stafetē viņš ļoti noderēs, jo grafiks ir saspringts, varēsim pavariēt ar agrāk stipriem sportistiem, kas šoreiz piedzen formu," stāsta Ozoliņš. "Savukārt Mārtiņš sevi ļoti labi parādījis vidējās distancēs un pats nopelnīja iespēju. Vēl Artūrs ir ļoti labi pārkvalificējies no sprinta distancēm uz vidējām un garajām - garajā viņš ir vienādā līmenī ar Rūdolfu un dažos apvidos pat mazliet labāks. Nesolu trijnieku, bet varētu būt labs sniegums. Šī ir optimālākā komanda vīriešiem."

Tikmēr dāmām visās trijās distancēs skries Sandra Grosberga un Līga Valdmane, divi starti gaidāmi Laurai Vīķei, bet garajā distancē viņu aizstās jaunā Signe Sirmā.

"Sandra ir neapšaubāma līdere fiziskajā un nosvērtības ziņā, varam gaidīt interesantus rezultātus, viņa ir tumšais zirdziņš. Līga un Laura ir mazliet progresējušas kopš pagājušā gada - Līga vairāk, Laura cenšas stabili turēt savu līmeni un arī šeit stafetes trio varētu būt labs. Paņēmām līdzi arī juniori Signi, vienojāmies, ka viņa noskries garo distanci, jo ir spēcīga fiziski un varēs iegūt nenovērtējamu pieredzi."

Čempionāts Latvijā bija pēdējais, kurā vienkopus notika visas orientēšanās distances. No šī gada čempionātos būs rotācija - šogad risināsies sacensības meža distancēs, bet nākamgad pilsētas distancēs, kur uzsvars ir uz sprintu.

Ozoliņš nepiekrīt, ka Latvijai parocīgāki ir meža čempionāti. "Skatos uz juniorēm, kur Signe un Elizabete Blūmentāle labprāt piekopj arī parka vai sprinta orientēšanos. Strādāsim arī šajā virzienā, lai būtu gatavi nākamajam čempionātam. Tur ļoti būtisks ir fiziskais ātrums un pie labas sakritības var sasniegt veiksmīgus rezultātus. Darbs pie īsajām distancēm nav novārtā."

Kādreizējam pasaules junioru vicečempionam Ozoliņam šis ir pirmais gads Latvijas izlasē, aizstājot somu speciālistu Jari Ikaheimonenu, kurš amatā bija četras sezonas. "Pirmais gads vairāk ir, lai saprastu situāciju izlasē, mikroklimatu. Runāju ar bijušo treneri, kādas ir nianses katram sportistam - sadarbība ar viņu vēl turpinās. Ir lietas, ko redzu, ko noteikti vajadzētu darīt citādāk, bet finansiālās iespējas ir ierobežotas un nav iespējams visu smuki realizēt dzīvē. Labi, ka ir Skandināvijas klubi, kuros izlases dalībnieki startē. Es pats nevaru sevi amatā realizēt simtprocentīgi, bet vismaz pieskatu viņus, analizēju, iesaku no savas pieredzes, lai viņi var padomāt un mēģināt to pielikt klāt pie saviem treniņiem. Arī meitenes tādā ziņā nebija tik daudz uz nometnēm, vairāk trenējās Latvijā, bet tas ir labākais, ko šobrīd varam."