Valdmane un Upītis pirmo reizi izcīna čempionu titulus orientēšanās sprintā

Latvijas čempionāts sprintā šogad pulcēja ap 450 dalībnieku, kuri pirmajā sacensību dienā sacentās Limbažu vecpilsētas ielās, savukārt sprinta stafete veda pa pilsētas teritorijā esošām pļavām un arī purvainām vietām. Abās elites grupās šoreiz uz starta nestājās virkne iepriekšējo gadu medaļnieku un Latvijas izlases orientieristu, tostarp arī 2018. gada čempioni Artūrs Pauliņš un Sandra Grosberga. Tas pavēra iespējas citiem dalībniekiem, kuriem vēl līdz šim nebija izdevies izcīnīt medaļas visīsākajā un ātrākajā orientēšanās distancē.

Dāmu konkurencē 3km garo distanci visātrāk veica Valdmane, sudraba ieguvēju Iritu Puķīti (OK "Kāpa") apsteidzot par 11 sekundēm, bet Elizabeti Blūmentāli ("Ozons"), kurai bronza, par 15 sekundēm. Distanci pārliecinoši sāka Blūmentāle, pie trešā kontrolpunkta iekrājot jau 12 sekunžu pārsvaru pār konkurentēm, taču uz ceturto punktu pieļāva aptuveni 15 sekunžu kļūdu, pieskrienot punktam no nepareizās mūrīša puses. 20 sekundes šajā etapā zaudēja arī veterāne Puķīte, kas ļāva Valdmanei pārņemt līderpozīciju, bet uz trešo vietu pakāpās Elīna Kārkliņa ("Mežmalas"/"Madona")

Pēc kļūdas Blūmentāle turpināja skriet līdzīgā tempā ar Valdmani un pie devītā punkta vēlreiz pārņēma vadību, taču distances otrajā pusē Valdmane rādīja labāku ātrumu, pamazām iekrājot uzvaru nesošās sekundes. Labu ātrumu distances otrajā pusē rādīja arī Puķīte, kura pie septītā punkta pakāpās jau uz trešo vietu un pamazām tuvojās arī Blūmentālei. Pie 14. kontrolpunkta abas sportistes bija distancē pavadījušas vienādu laiku, bet atlikušajā nogrieznī Puķīte izrādījās pāris sekundes ātrāka. Tikmēr Kārkliņa pieļāva aptuveni 15 sekunžu kļūdu uz septīto punktu, taču distances otrajā pusē arī bija lēnāka kā konkurentes un, visticamāk, vietu trijniekā nebūtu spējusi nosargāt arī bez kļūdām.

"Šobrīd fiziski jūtos ļoti labi, tādēļ pirms starta bija pārliecība par sevi. Viena no retajām reizēm, kad skrienot etapu jau varu skatīties nākamo. Noteikti pagājušā gada testi šajā kartē arī palīdzēja, tā kā Limbaži nepārsteidza. Izskatās, ka ļoti daudz izšķīra ceturtais kontrolpunkts, kur bija pareizi jāizlasa leģenda," atzīst Valdmane, kurai šī ir pirmā zelta godalga sprinta distancē.

Vēl spraigāka un sīvāka cīņa par vietu uz pjedestāla izvērtās vīru elitē, kur no pēdējo piecu Latvijas sprinta čempionātu medaļniekiem uz starta stājās tikai Jānis Tamužs (bronza 2018) un Artjoms Rekuņenko (bronza 2015). Līdzīgi kā starp dāmām, arī vīru konkurencē jau pēc pāris pirmajiem punktiem iezīmējās līderu piecinieks - Rekuņenko, Upītis, Tamužs, Titomers un Matīss Slikšjānis.

Tāpat kā pirms gada Madonā, arī šoreiz Rekuņenko sevi pieteica kā pretendentu uz čempiona titulu, lielāko distances daļu atrodoties līdera pozīcijā, taču jau otro gadu pēc kārtas sacensības noslēdza bez rezultāta nepareizas kontrolpunkta atzīmes dēļ. Rekuņenko vadību zaudēja pēc desmit sekunžu kļūdas uz 12. kontrolpunktu, savukārt ceļā uz trīspadsmito punktu vairāk nekā 20 sekundes zaudēja arī Titomers, izskrienot pretējā virzienā no 12. punkta. Šajā brīdī izveidojās līderu četrinieks, taču 14. punktā Rekuņenko iztrūkst atzīme. Pēc GPS sekošanas var redzēt, ka distances otrajā daļā sportists saglabāja līderu ātrumu, taču izvēlējās daudz sliktākus variantus uz 20. un 22. kontrolpunktu. Arī bez diskvalifikācijas Rekuņenko nebūtu spējis finišēt augstāk par trešo vietu.

Zelta medaļas liktenis šoreiz izšķīrās starp Upīti un Tamužu, kuri uz daudziem punktiem izvēlējās dažādus variantus, taču visas distances garumā uzrādīja ļoti līdzīgu laiku. Upītis par līderi kļuva pie 15. kontrolpunkta, taču Tamužs atpalika tikai pāris sekundes un pie 17. punkta rezultātu pat uz brīdi izlīdzināja. Pie 19. kontrolpunkta Upītis bija iekrājis visas distances laikā lielāko pārsvaru pār Tamužu - septiņas sekundes. Tamužs nekādas kļūdas nepieļāva un, visticamāk, laiku zaudēja plānojot ceļu variantu uz 20. kontrolpunktu. Turpinājumā viņš spēja šo starpību sadeldēt līdz trim sekundēm pie 22. kontrolpunkta, taču līdz finišam bija atlicis pavisam nedaudz un Upītis svinēja uzvaru ar četru sekunžu pārsvaru.

"Gatavošanās LČ sprintā sanāca pilnīgi nekāda, jo visu nedēļu pavadīju Somijā. Tikai ceturdienas vakarā atgriezos mājās, jūtoties diezgan saguris. Pirms distances zināju, ka ar tīru skrējienu cīnīšos ar labākajiem, tāpēc distancē centos visu laiku palikt kartē un samazināt ātrumu, ja tas nepieciešams. Distanci izdevās veikt ļoti labi, vienīgi dažus punktus pirms beigām pārskatījos kartē un ieskrēju tupikā, tas maksāja kādas piecas sekundes. Fiziski jutos labi un esmu priecīgs par skrējienu. Paanalizējot distanci gan var atrast sekundes nepareizos variantos. Esmu ļoti priecīgs par izcīnīto pirmo zeltu elitē individuāli, un tas noteikti tikai iedvesmos mani kam lielākam," atzīst Upītis.

A. Rekuņenko diskvalifikācijas dēļ cīņa par bronzu izvērtās starp Slikšjāni un Titomeru, kuri arī distancē rādīja līdzvērtīgu ātrumu. Pēc kļūdas uz 13. kontrolpunktu Titomers no Slikšjāņa atpalika par aptuveni 20 sekundēm, taču distances otrajā pusē šo starpību lēnām samazināja. Pie 20. punkta, kur Slikšjānis pieļāva aptuveni desmit sekunžu kļūdu, abi uzrādīja vienādu laiku. Bronzas liktenis izšķīrās ceļā uz 23. kontrolpunktu, kur Slikšjānis pieļāva ļoti rupju kļūdu, apskrienot māju pa nepareizo pusi un zaudējot desmit sekundes tieši pirms finiša.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad pirms sprinta stafetes starta jau bija skaidras favorītkomandas - "Ozons" un "Kāpa", kuras katra ir jau divreiz izcīnījušas čempionu titulu. Šajā duelī līdz šim ir spējusi iejaukties vēl tikai "Azimuts" komanda, kas izcīnīja zeltu 2017. gadā, bet šoreiz nebija dalībnieku sarakstā. Favorītkomandas savu statusu attaisnoja jau pirmajā etapā, kur Dāvis Dišlers ("Ozons") un Upītis (OK "Kāpa") stafetes maiņā ieradās reizē kā līderi, kam sekoja Mārtiņš Skujenieks no "Ozona" otrās komandas. Vairāk nekā minūti līderiem zaudēja 2018. gada bronzas medaļnieki "Mežmalas"/"Madona" ar Alvi Reinsonu pirmajā etapā, kā arī OK "Alnis" komanda ar Rihardu Krūmiņu.

"Ozona" un "Kāpas" komandas arī otrajā etapā saglabāja pirmo un otro vietu, taču Tamužs ar labāko laiku etapā spēja "Ozona" pārsvaru palielināt līdz 43 sekundēm pār "Kāpu" un vairāk kā pusotru minūti pār pārējām komandām. Lielisku sniegumu otrajā etapā rādīja Titomers, kurš OK "Alnis" pacēla no astotās vietas uz trešo, kamēr "Mežmalas"/"Madona" komanda ar Izraēlas sportistu Guju Sabo-Baru bija tikai četras sekundes aiz "Alņa" komandas.

Pēdējā etapā devās sievietes, un, lai gan lielās atstarpes starp komandām lika domāt, ka uzvarētāji jau ir skaidri, gan Blūmentāle, gan Puķīte pēdējā etapā pieļāva lielas kļūdas. Puķīte daudz laika zaudēja jau pašā distances sākumā, ļaujot "Mežmalu" un "Alņa" komandām krietni pietuvoties. Pēc šīs kļūdas Signe Sirmā (OK "Alnis") un Elīna Kārkliņa ("Mežmalas"/"Madona") spēja vēl nedaudz samazināt attālumu līdz Puķītei, taču Mežmalu komandas cīņa par medaļām beidzās pie devītā kontrolpunkta, kur visi trīs farsta punkti bija izvietoti strautiņa līkumos. Kārkliņa šeit zaudēja aptuveni pusotru minūti, ļaujot "Meridiāna" komandai ar Kristīni Bruneri pēkšņi izvirzīties ceturtajā vietā.

Pēc šīs kļūdas bija skaidri medaļu ieguvēji, taču to sadalījums izšķīrās tikai trīs punktus pirms beigām. Gan Puķīte, gan Blūmentāle kļūdās distances laikā bija zaudējušas vairāk kā minūti, kā dēļ Sirmā abas līderes bija panākusi un finiša arēnā ieskrēja ar trīs sekunžu handikapu, ko spēja noturēt līdz beigām. Finiša spurtā sudraba godalga šoreiz "Kāpas" komandai, par vienu sekundi apsteidzot "Ozonu".

"Esmu ļoti priecīgs, ka izdevās izcīnīt medaļu abās dienās, bet neviena no medaļām man nav pārsteigums. Sprintā posmu no 6.-12. kontrolpunktam veicu pavirši un jutos pārāk aizņemts, lai lasītu distanci uz priekšu, kā rezultātā zaudēju daudz laika. Esmu priecīgs, ka ātruma ziņā spēju konkurēt ar ātrākajiem un ka beigās tomēr sanāca izcīnīt medaļu. Zināju, ka stafetē mums ir ļoti spēcīga komanda un, protams, es mūs pieskaitīju pie favorītiem. Jau pirms stafetes domāju, ka 3. etaps būs atslēga - mans un Riharda darbs ir veikt normālus skrējienus. Par spīti slimošanai pagājušajā nedēļā Rihards nocīnījās godam un iznāca otrajā grupā. Savu etapā sāku mierīgi un spēju noķert priekšā esošos sportistus. Distanci veicu bez kļūdām, bet fiziski nebija labākās sajūtas, tomēr ar to pietika otrajam laikam etapā un biju apmierināts. Šķita, ka attālums līdz uzvarai ir pārāk liels, bet sportā visādi var gadīties. Šoreiz Signe nostartēja perfekti, saglabājot mieru visas distances garumā, un mēs varējām svinēt uzvaru. Uzvara šādā sastāvā ir īpaši forša, jo iepriekšējos divus gadus mēs palikām tieši aiz medaļām, bet šogad bijām mazliet vairāk gatavojušies, startējot arī Lietuvas čempionātā sprintā un sprinta stafetē," panākumus komentē Titomers.

Latvijas čempionāts orientēšanās sportā ir Latvijas Orientēšanās federācijas organizētu orientēšanās sacensību sērija, kurā tiek noskaidroti Latvijas čempioni vairākās orientēšanās sporta disciplīnās. Pēdējos gados notiek atsevišķs čempionāts garajā distancē un sprintā, sprinta stafetē (vasaras sākumā) un vidējā distancē un stafetē (vasaras beigās), kā arī atsevišķs nakts orientēšanās čempionāts un čempionāts orientēšanās maratona distancē (rudenī). Latvijas čempioni katrā no veidiem tiek noskaidroti daudzās vecuma grupās, tostarp arī vīriešu un sieviešu elites grupās. Latvijas čempionāti ir arī Latvijas kausa izcīņas posmi (attiecīgi klasiskajā orientēšanās sportā, sprintā vai stafetēs).

Nākamās Latvijas čempionāta godalgas tiks sadalītas septembra sākumā Krāslavas pusē, kur norisināsies sacensības vidējā distancē un stafetē.

Izmantotie resursi:
https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3...