Vai amatieris pieveiks maratonu?
Vēlā sestdienas pēcpusdienā tika izlemts nākamo trīs mēnešu plāns Jāņa Cīruļa sportiskajās aktivitātēs. Mērķis viens - pievarēt Rīgas maratona distanci 18. maijā iekļaujoties sešu stundu limitā.
Ideja šādai avantūrai dzima pirms nepilnas nedēļas, kad kolēģis Jānis Pārums ieradās no Rīgas maratona preses konferences ar treniņu programmām. Toreiz gan aplūkoju pusmaratona treniņplānu, pie sevis nodomājot, ka nekas briesmīgs tas nav. Nedēļas nogale šai idejai piesvieda jaunu dzirksteli – draugu pulkā aizrunājoties par manām (ne)spējām, sekoja bravūrīgs Cīruļa izteikums, ka šogad maratons tiks noskriets. Solītais vārds jātur...
Šorīt atvēru interneta mājaslapu www. nordearigasmaratons.lvun ievācu pirmo informāciju. Izrādās, mazliet esmu iekavējis – kā pirmā treniņu nedēļa bija jāaizvada jau aizgājusī. Tad nu pirmie 20 treniņu kilometri būs jāiedzen. Diez ko par to teiktu šī plāna sastādītāji, varbūt varu izlaist? Par laimi šodien ir brīvdiena, bet rīt priekšā pirmie 5 km. Vēl neesmu izlēmis, kad skriet – rītā vai vakarā, zinu vien to, ka pirmais piecītis īpaši nebiedē.
"Suņa murgi", vājprāts utt.. Jā, to pašlaik nākas dzirdēt no tuvākā cilvēka. Bet.. Līdz maratonam 82 dienas un 10 stundas. Par pirmajām sekmēm un neveiksmēm, pārdzīvojumiem un iespaidiem jau drīzumā.
Starp citu, tā nav joka lieta, kā var likties. Pro sportisti ilgi trennējas, pirms skriet maratonu.
Par mani ar, kurš negatavojas, nerakstīs !
Bet nu kā redzi Cīrulis raksta par sevi tā ka forumiņā bliez vien droši iekšā - tur nav daudz mazākas auditorijas .
un atceries mūsu ļenas zelta vārdus- nevajag censties sasniegt visu laiku labāko formu- jāsasniedz labākā kādu uz doto brīdi var sasniegt!
un par motivāciju! nu man teiksim tā ir tāda pierādit sev uz ko esmu spējīgs!
skatos stokholmas maratonā jau sen nevar pieteikties- kaut vienreiz arī rīgā būtu- vai tad katrs iedzīvotājs nevarētu to nieka piecīti noskriet? kau vai!
varbuut apvienosim treninus peecaak?
Uzvilku garās sporta bikses, nomērīju kartē distanci un devos ceļā. Kad sāku skriet, bija gaišs. Pie 25 km palika ļoti grūti. Palika arī tumšs. Pie 26 km es apstājos. Un vairs nespēju. Un bija jau vakara krēsla. Un bija jātiek mājās.
Man bija 2 varianti - iet atpakaļ ar kājām tos 26 km vai mēģināt stopot. Nu mēģināju stopot. Kurš gan tev ņems, kaut kāds fizkultūrietis garās trennuškās uz šosejas meža vidū vakarā? nogāju kādus 6 km, kamēr mani kāds paņēma.
Morāle: pirms skriet maratonu, sarunā kādu, kas tev atvedīs atpakaļ.
Jāmudina mūsu kūtrā tauta dzīvot veselīgi!
un tici man jo vairāk viņš būs noskrējis jo lielāka vēlme būs nepamest un pabeigt iesākto- lai vai kādām grūtībām tu izej cauri pēc skriešanas ir patīkama sajīta, kura atsver mocības!
Bet vienalga. Tīri morāli jau it kā tu vari izturēt, kas ta tev, pofig, ka sāp visas malas. Bet kājas tīri fiziski nevar izturēt, ceļi ir izļurkājušies.
Tā ka tiešām Jsssii taisnība. Tas ir grūti.
par katru lietu dzīvē ir jāmaksā!
youtube.com: YouTube - Nike+ Addicted (English Version)
patīk šis klipiņš!
bet ja sak tagad normali treneties var nosrkiet.
arī +30 nav labi- sapnot nav aizliegts bet + 20 un bezvēja diena ar saulīti ir vēlam!
es teiksu ka tu esi diezgan bieži maniits viesis Rīgas sporta manēžā riņķojot pa apli kopā ar garo gabalu skējējiem ...
Fantastiski izdomaats - noteikti sekošu līdz notikumu gaitai!