Ar sāpēm, bet smaidu sejā
Jau apritējušas teju trīs diennaktis kopš brīža, kad finišēju savā pirmajā pusmaratonā. Lai arī nācās saskarties ar veselības problēmām, tomēr pasākums paliks atmiņā tikai un vienīgi ar pozitīvām emocijām.
Atgādināšu, ka mans sākotnējais mērķis bija pieveikt visu maratona distanci. Tā kā īpašas pieredzes šādos skrējienos nebija, sākotnējie treniņi zinātājiem varēja šķist dīvaini. Pēc pāris 5-10 km skrējieniem ar kedām viedi cilvēki man ieteica nemuļķoties un atrast īstus skriešanas apavus. Tas arī izdevās - pateicoties "Adidas" tiku pie diviem pāriem skriešanas apavu un īstie treniņi varēja sākties. Diemžēl sanāca pretēji - palielinot kilometrāžu un slodzi, streiku pieteica celis. Ar sāpošu celi tālu netiksi, tāpēc treniņi gāja mazumā, bet prāts ņēma virsroku - no maratona distances atteicos, tā vietā pieteicos pusmaratonam.
Īpaša gatavošanās tam vairs nenotika – ar vairākām 10 km distancēm šķita gana, lai iekļautos organizatoru noliktajā laika limitā (trīs stundas). Ar bažām gan gaidīju laika apstākļus, jo ļoti nevēlējos karstu laiku. Pamostoties svētdienas sešos rītā gan bija neliels pārsteigums par lietusgāzēm, tomēr līdz astoņiem lietus bija rimies un laika apstākļi vismaz man šķita ideāli. Pie "Arēnas Rīga" satikās teju visa eSports.lv komanda un visi kā viens bija gatavi startam. Startu "eSportisti" gan nedaudz nokavēja, jo nācās lauzties cauri minimaratonistu jūklim, taču čips šmaukties neļauj un par precīzu laika fiksēšanu uztraukuma nebija.
Distances pirmo pusi skrēju kopā ar citu portāla autoru Edgaru Bērziņu. Uzņemtais temps nešķita pārāk augsts, bet lēnā garā tikām garām diezgan daudz skrējējiem. Arī Vanšu tilts nemaz nebija tik biedējošs, kā varēja šķist pirms tam. Neliels jūklis gan bija Ķīpsalā, kur bija jāskrien pa dubļainu bruģa imitāciju, taču, par laimi, tas bija tikai neliels gabals. Skrējiena laikā satiku arī vairākus paziņas, bet kāds sirms kungs paspēja pavēstīt, ka šis viņam ir jau 26. maratons. Cerams, ka līdz finišam kungs tika – apņēmības viņa sejā netrūka. Īsi pirms pirmā apļa beigām mans kolēģis nedaudz atrāvās, taču īpaši grūtāk nepalika. Pirmo apli pabeidzis pēc aptuveni stundas un 20 minūtēm, bez īpaša satraukuma devos otrajā mazajā. Dukas pietika un šķita, ka no divām stundām varētu izskriet.
Diemžēl pie 16. kilometra viss mainījās. Diezgan pēkšņi sevi pieteica labās kājas celis un skriešana kļuva diezgan sāpīga. Temps uzreiz kritās, taču centos neapstāties ne uz brīdi, jo jau treniņos biju sapratis, ka pēc apstāšanās un iešanas atsākt skriet ir ļoti grūti. Diemžēl pāris reizes piestāt tomēr vajadzēja un imitēt soļošanu. Tieši tas arī maksāja izskriešanu no divām stundām. Īpaši lēni izvērtās pēdējie divi kilometri, kad garām paskrēja diezgan daudz pusmaratonistu. Pēdējā puskilometrā gan spēkus sakopoju un uzskrēju, finišā uzrādot laiku virs divām stundām un piecām minūtēm.
Pēc finiša visas ceļgalasāpes gan bija piemirsušās un sirdī valdīja liels prieks, ka izdevies veiksmīgi tikt līdz galam. Arī kolēģis finišā bija gana smaidīgs - arī viņam bija paticis. Nedaudz vēlāk izdevās sagaidīt arī mūsu trešo pusmaratonistu – Lauri Bērziņu. Viņu gan nedaudz apbēdināja organizatori, jo bija beigušās piemiņas medaļas par veikto distanci, taču tika apsolīts, ka šo piemiņas velti viņam nogādās vēlāk. Tāpat cerams, ka abu eSports.lv Bērziņu rezultāti tiks samainīti vietām, jo, izsniedzot numurus, kļūdījusies bija darbiniece, samainot numurus vietām.
Vēlāk iepazīstoties ar rezultātiem apstiprinājās manu pēdējo kilometru vājums. No pēdējā kontrolpunkta līdz finišam lielākajai daļai zaudēju ap trijām minūtēm, bet tīrais distancē pavadītais laiks bija 2:03:10. Nekas spīdošs, taču, ja būtu izdevies izskriet no divām stundām būtu ļoti apmierināts. Svētdienas vakars un pirmdienas rīts gan aizgāja muskuļu sāpju zīmē un te jāpiekrīt LNT vīriem, kuri arī skrēja pusmaratonu – trepes pirmajā dienā bija lielākais ienaidnieks. Tagad tās jau pazudušas, bet nedaudz smeldz vēl ceļgals. Rādās, ka tomēr būs jāapmeklē ārsts, citādi tuvākās sportiskās aktivitātes (pludmales volejbols) var iet secen.
Ja lielas problēmas neatklāsies, tad var jau domāt par kādu no nākamajiem skrējieniem. Pirms Jāņiem tāds būs Cēsīs, gan jau arī citur. Kā teikt "āķis lūpā ir" - nākamgad Rīgā jāskrien atkal. Kurā distancē? Vēl nevaru apgalvot, bet noteikti ne īsākajā.
+5 [+] [-]
Man jau shkjiet, ka teju visos shaados skreejienos ir sportisti, kuri ciinaas par pirmajaam vietaam un naudas preemijaam, un tauta, kura skrienot atpuushas un guust prieku..
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
-------------------------------
Vai tu traks vai? Pirms Jāņiem taču tur notiek pliko skrējieni
Kaut gan paskatoties pēdējo reklāmu esportā - smukā meitene rozā kleitā ar "Sportisko orgasmu", pieļauju, ka esports virzās pa erotisko taku
-1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
=> Skudrinieks - biki pārspīlē par tiem kas "profesionāļiem", nav daudz tādu, kas gatavojās tikai vienai distancei. Ir daudz tādu kas skrien garākās vai īsākas distances treniņos un pēc tam piedalās rajona/valsts čempionātos piedalās pienākuma pēc
Lielākā daļa skrējēju piedalās dažādos svētdienas/ikdienas seriālos lai uzturētu savu sportisko garu, kontaktētos ar saviem domu biedriem, baudītu skriešanas prieku. Daži šādi pasākumi, kā Kuldīgas pusmaratons, Daugavpils maratons vai vēl kāds cits liels pasākums krosa distancēs pārvēršas par LV meistarsacīkstēm - lai gan nevienam nav liegts tajās piedalīties un lielākā daļa - ja ne visi 99% no tiem ir pilnīgi amatieri Vai tiešām piedaloties vienās sacensībās ar sportistiem te kādam mazvērtības kompleksi parādās? Mēs tak daram to kas mums patīk!
Pēdējo maratonu skrēju 2005. gadā Berlīnē .... un kopš tā laika esmu no skriešanas aktivitātēm visai patālu, par ko nemaz neesmu sajūsmā. Toties kādas atmiņas par šo maratonu. Vienkārši prieks bija skriet - dalībnieku tikai maratonā ap 40 000 - dalībnieki no visas pasaules. Skatītāju, pēc aptuveniem aprēķiniem ap 1 milj. Vienkārši fantastiskas atmiņas. Vēl lielāks gandarījums bija kad novinnēju mikromaču pret nejauši metro sastaptajiem vietējiem korejiešu studentiem
Tā kā dariet tā, kā to teica aizsaulē aizgājušais LV maratona statistiķis un popularizētājs Gunārs Akerbergs, citējot citu skriešanas entuziastu "Skriešana ir dāvana, kuru es sev pasniedzu ik dienu" (Arturs Blanks, Runners World)
[+] [-]
te visi rezultaati..
sakaartot gan vareeja peec iistaa laika, nevis finisha, bet nu taa tas ir..
-4 [+] [-]
+3 [+] [-]
Nu jau gan laid pa vējam ..... necenties stāstīt, ka jebkurš noskrietu pat ar tādu rezultātu .... "noiet" 1/2 maratonu nav problēmu, problēma ir sakarīgi to izdarīt, lai nebūtu komplikāciju un lai būtu prieks to darīt turpmāk! Daudzas reizes esi noskrējis pusmaratonu/maratonu vai 10 km pa 45 minūtēm?!
Te neviens nesaka, Jānis Cīrulis ir superstārs - J.Cīrulis pamodināja tautu un ar šo blogu daudzi iesāka savas aktīvās gaitas, cits tās atkal atjaunoja, tā kā nemuldi, par tām vērtībām, kas tev ir svešas ..... autora kļūdas un panākumi man nav svešas lietas, tik daudz kā man tā pieredze skriešanā ir stipri lielāka. Vai priecājies par to ka autoram nav izdevies paveikt iecerēto? Nu tad ej un priecājies tālāk kādā anekdošu lapā vai turpini cilāt šņabja glāzes
[+] [-]
un kaa pasham ar sportoshanu? kaa noprotu, tad guusti nereaalus panaakumus hamburgeru riishanaa un kabatas biljardaa.
duraks!
+3 [+] [-]
pats maratonaa ar komandu skreeju 5km...vienkaarshi taa piedaliishanaas peec ne deelj rezultaata...man ar to tieshaam nav probleemu...
protams visa cienjas ka cilveeks kursh ar sportu ir uz "juus" tomeer piedalaas shaados pasaakumos (vairaak taadu)...
tachu es sheit gribeeju teikt par kaut ko citu...ka vajag atbildeet par saviem vaardiem !!!...ja jau apnjeemaas skriet to maratonu un visu laiku te baigi rakstiijaas...tad arii vajadzeeja skriet...vismaz vajadzeeja to meegjinaat dariit ja jau bija apnjeemies...
vareejas saakumaa pateikt ka piedaliisies pusmaratonaa un miers...nevis te celt ap sevi kaut kaadu azhiotaazhu
-2 [+] [-]
???
[+] [-]
Blogs: Rīt uz starta!
zinu, ka par veelu, taapeec arii var tiesaat, bet pazinjoju, ka saaposhaa celja un nepietiekamaas sagatavoshanaas deelj nokanceleeju maratonu..
+1 [+] [-]
nesaprotu, par ko tu streso. ko tad cilveekam vajadzeeja dariit, ja juut ka 42 km nespiid? tomeer skriet un sachakareet veseliibu?
[+] [-]
pasham shobriid ir probleemas ar celi un 5km distances otro pusi arii veicu ar diezgan lielaam saapeem...
bet nu par nepietiekamu sagatavoshanos gan Tu neko nevari teikt...jo ja jau apnjeemies tad arii vajadzeeja sagatavoties
-3 [+] [-]
Ja esam piekasīgi precīzi tad pusmaratons nav puse no maratona. Formula šāda: (Maratons - 195 metri) /2= pusmaratons Liekas, ka tie neprecīzie maratona skaitļi bija par godu Anglijas karalienei
[+] [-]
[+] [-]
Nu celjgala saapes arii izjauca gatavoshanos..
bet nekas - nebija jau peedeejaa iespeeja noskriet pilno distanci..
[+] [-]
pusmaratons ir puse_no_maratona!!! 42,195/2 = 21,0975 km un ne par milimetru mazāk! Cik nu precīzi ir iespējams nomērīt!
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
uz medaljas arii shaads cipars..
[+] [-]
Un visas šīs asociācijas sertificētās distances ir mērītas pēc vienotiem noteikumiem. Arī Nordea Rīgas maratons ir sertificēts.
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Shis man ar interesee - 42,195 ir pa ideaalo trajektoriju? vismaz kjiipsalas brugjii tur vareeja krietni savaakt liekos metrus..
+1 [+] [-]
oi! Jūlijā maratonu?! trakie ..... mani uz šādu laiku neizvilksi maratonā man kā Prokopčukai labāk biki vēsāks laiks .... nu ne gluži +9-12 C, bet ne pie +27-30C
-2 [+] [-]
Londonas spēlēs - par to taisnība, tikai 1948.gadā. Varu saderēt.