Jānis Daiders: "Vēl februārī bija liela neziņa"

Ko vari teikt par sezonas sākumu? Varat būt apmierināti?
Sezona šogad iesākās apmēram mēnesi vēlāk nekā citus gadus. Šāds novēlots sākums saistīts ar to, ka līdz pat februārim nebija skaidrs vai vajadzīgā finansējuma trūkuma dēļ vispār varēsim iesākt sezonu. Tā kā fiziski sezonai sākām gatavoties jau kopš pagājušā gada novembra, tad, protams, gribējās arī pēc iespējas ātrāk sākt braukt ar moci un startēt. Mūsu uzrādītos rezultātus droši vien jau liela daļa, kas seko notikumiem motokrosā zina. Pašreiz esam sestie pasaules čempionāta ieskaitē un astotie Holandes čempionāta ieskaitē. Kopumā nevaram teikt, ka esam līdz galam apmierināti par startiem, taču tajā pat laikā nevaram arī teikt, ka tie bijuši slikti. Sezona ir gara, jo pasaules čempionātā vien ir 14 posmi. Paanalizējot mūsu statistiku pa vairākiem gadiem var redzēt, ka mēs tā lēnām uzņemam apgriezienus. Tai pat laikā jāatzīst, ka sezonu nekad vēl nebijām sākuši ar uzvaru Holandē.

Ņemot vērā, ka sezonai sākāt gatavoties vēlāk, cik gatavi šobrīd esat?
Ir daudz skriets, daudz slēpots. Agri vai vēlu ieguldītajam darbam jāparādās trasē.

Vai finansiālajā ziņā salīdzinājumā ar aizvadīto sezonu viss ir kārtībā?
Viss kārtībā nav. Ja viss būtu kārtībā, tad februārī mēs noteikti būtu treniņnometnē nevis garāžā. Pašreiz ir pat sliktāk kā pagājušogad. Ar "Latsin" finansiālo palīdzību salikām jaunu moci. Pārējos līdzekļus aizņēmāmies un trīs posmus nobrauksim. Līdz pēdējam ceram, ka mūsu ilggadējais atbalstītājs "Latvijas valsts meži" arī šogad būs ar mums kopā. Apzināmies situāciju valstī un motokrosa pasaulē, tāpēc "rozā brillēs" nestaigājam. Prieks un gandarījums, ka apmaksāt licences un apdrošināšanu mums palīdzēja arī mūsu dzimtais novads, Madonas novada pašvaldība un Liezeres pagasta pārvalde. Strādājam arī ar motokrosa lietu pārdevējiem un dīleriem, taču, lai ar viņiem sadarbotos ir nepieciešami naudas līdzekļi. Viņi var iedot labas atlaides, taču par velti nekas nav, var saprast arī viņus.

Dzirdēts, ka kā konsultants jums palīdz Kristers Serģis. Taisnība?
Nekādas vienošanās ar Kristeru mums nav. Viss izveidojies uz vēsturiskiem un vairāk cilvēciskiem pamatiem, vismaz līdz šim es tā domāju. Viņš mūs zina jau no pašiem mūsu pirmajiem soļiem motokrosā. Ir liela atšķirība vai tu piedalies aktīvajā sportā vai esi nogājis nostāk. Ar brīdi, kad Kristers beidza startēt pasaulē, viņš kļuva brīvs no sacensību ritma, taču pateicoties lielajai pieredzei un sasniegtajam rezultātam viņš ir perfekts eksperts. Viņš joprojām seko tam kas notiek blakusvāģos, šad tad atbrauc uz sacensībām un, protams, šādos brīžos cenšamies izmantot Kristera padomus un viedokli. Cits jautājums, cik daudz Kristers uzskata par vajadzību savus padomus tiražēt. Tas ir normāli un es viņu saprotu. Godīgi sakot īpaši arī neuzbāžamies viens otram, viss notiek dabīgi kā darbā, kur viens beidzis maiņu un otrs sāk.

Kādas attiecības jums ar brāli? Vai sezonas beigām neesat viens otram līdz kaklam?
Attiecības ar brāli ir dažādas. Tās īsi nevar noraksturot. Ir plusi ir mīnusi, taču plusu noteikti ir vairāk. Mēs varam minūtes laikā saiet ragos un pēc brīža lekt uz moča it kā nekas nebūtu bijis. Kā brāļi zinām viens otru ļoti labi un ar kaut ko pārsteigt vienam otru ir grūti. Daudzas lietas un sadarbība ir prognozējama, gan trasē, gan ārpus tās. Tas neapšaubāmi palīdz. Palīdz iet uz rezultātu. Braucam ar trešo numuru pasaulē kā brāļi, tātad kopā kaut ko varam!

Kā dzīvojat sadzīviski? Visa vasara sanāk uz riteņiem?
Tā ir, ka dzīvojam uz riteņiem, taču esam jau pieraduši. Variantu jau daudz motokrosistiem nav. Dzīvot viesnīcās nevaram atļauties un neesam arī tā īsti raduši. Labi, ka ir blakus uzticami cilvēki, kuri palīdz sakārtot mantas, iedzīvi un uztaisīt maltīti, kopā jautrāk.

Par tehniku varat būt droši? Viss pietiek?
Tehniskajā sporta veidā par tehniku nekad nevar būt simtprocentīga drošība. Cenšamies darboties ar pārbaudītām lietām. Pagājušo sezonu šis tas izdevās tīri labi. Tehnikā ir tā, ka to kā īlenu maisā nenoslēpsi. Agri vai vēlu par kādiem uzlabojumiem un jaunumiem uzzina konkurenti, tāpat arī mēs uzzinām nianses tehniskajās lietās. Informācijas ir daudz, tajā pat laikā informācijas avotu maz, tāpēc ir pašiem kur izvērsties un piedomāt. Var būt divi vienādi moči, bet dažādi braucēji un rezultāts būs atšķirīgs. Te nu gan jāsaka, ka finansēm ir liela nozīme. Šogad esam braukuši pat ar pa pusei atremontētu 2008. gada motoru. Pagaidām neko jaunu nevaram atļauties, tādēļ tehnika mums ir praktiski tā pati, kas pagājušā sezonā. Rāmis jauns, amortizatori un daži riteņi.

Vai esat izvirzījuši kādu konkrētu mērķi šai sezonai?
Ir grūti nospraust mērķi, ja tu skaidri nezini uz cik posmiem varēsi aizbraukt. Stipru komandu pasaules čempionātā ir ļoti daudz un konkurence ar vien pieaug. Protams, gribētos noturēties trijniekā, bet būs grūti.

Vai ir sanācis piesēsties un parēķināt cik izmaksāja aizvadītajā sezonā izcīnītā trešā vieta pasaules čempionātā?
Ja es tagad sāktu rēķināt cik izmaksāja trešā vieta, tad droši vien notiktu nepatīkams pārsteigums. Es sēdētu mājās. Kāpēc? Tāpēc, ka es uzskatāmi salīdzinātu kādi bija izdevumi pērn un kāds ir pieejamais iespējamais finansējums tagad. Labāk to nedarīšu, lai nesabojātu noskaņojumu sezonai. Iespējams, ka kāds varētu teikt kā šādos apstākļos sākt sezonu ir liela avantūra, taču tajā pat laikā nejūtamies kā "vecīši" un arī trešā vieta nav griesti. Kamēr ir kur augt, tikmēr Daideri ķepurosies, tādi nu mēs esam! Būtu jānosauc ļoti daudz cilvēku, kuri tic mums un kopā ar mums apvienojušies projektā, kuru mēs vienkārši saucam "Team Daiders".

Vai Latvijā motokross tomēr nav palicis nepelnītā ēnā? Sasniegumi blakusvāģu klasē mums vienmēr bijuši labi…
Neesmu tik skeptisks šajā jautājumā. Latvijai ir savas motokrosa tradīcijas un vēsture. Ir cilvēki, kuri cenšas uzturēt motokrosu, organizēt mačus. Domāju, ka šādi cilvēki arī būs. Ir tomēr liela atšķirība starp profesionālo motokrosu un amatieru līmeni. Taču labi, ka sāk organizēties kuplāks pulks sportistu amatieru un iesācēju, tādēļ ir cerība, ka kāds arī izsitīsies tālāk.

Vai esi novērojis, ka Latvijā jums augtu nopietni sekotāji?
Uzskatu, ka pats esmu sekotājs, tādēļ par sekotāju sekotājiem neesmu domājis. Vienkārši jūtos vēl jauns.

Ko saki par brāļiem Sīļiem?
Arī brāļi! Visu to labāko… Jācer, ka turpinās braukt un būs arī rezultāts.

Daniels Vilemsens bija un ir paliekoša vērtība pasaules čempionāta apritē. Kā tu domā, cik ilgi viņš vēl var braukt augstā līmenī?
Grūti pateikt. Izskatās, ka pēc pagājušā sezonā piedzīvotās traumas viņš ir šo to dzīvē pārdomājis. Nezinu kā jūtas čempions, tad kad viņš vairs nav čempions. Ja ko līdzīgu būs lemts piedzīvot labprāt padalīšos iespaidos. Ja nopietni, tad domāju, ka Daniels kādu laiku noteikti brauks. Cik, ilgi, tas atkarīgs no apstākļiem, kurus lielā mērā nosaka sportists pats pēc savām sajūtām, motivācijas un gribēšanas. Laiks rādīs un dos atbildes uz daudziem jautājumiem.