Roberts Justs cer apseglot "Zelta zirgu"

Roberts Justs pērn kļuva par vienu no varoņiem Nāciju motokrosā Ķegumā - kājas savainojuma dēļ viņš knapi varēja paiet, tomēr finālā abos savos braucienos brauca (savainojums bija arī Paulam Jonasam, arī viņa starts bija zem jautājuma, bet arī viņš brauca), cik vien ātri spēja un palīdzēja Latvijas izlasei ieņemt 12. vietu (izlases līderis pērn bija Matīss Karro). Bija jau pierasts, ka iepriekšējās sezonās Roberts pasaules čempionāta jeb GP seriāla posmos MX2 klasē regulāri gūst punktus, taču tie gandrīz vienmēr bija daži punkti. Tāpēc daudziem viņa šīs sezonas sekmes varbūt ir pārsteidzošas. Taču sportā nekas nenotiek nejauši. Var paveikties vienā braucienā var paveikties divos vai dažos braucienos, bet stabili aizvadīt sezonu var tikai tad, ja tai ir ielikti attiecīgi pamati.
"Esmu profesionālākā komandā nekā līdz šim, tai ir daudz lielākas iespējas profesionālam darbam pirms sezonas, sezonas laikā, tehniskajā nodrošinājumā un visā citā. Līdz ar to arī cits rezultāts. Līdz šim ziemā nekad nebiju braucis tik daudz, kā pirms šīs sezonas un līdz šim nekad iepriekš nebija tik profesionāls darbs gan pirms sezonas, gan jau tās laikā," sekmīgās sezonas iemeslus skaidro Roberts.
- Kā nokļuvi KTM rūpnīcas satelītkomandā HSF "Logistics Motorsport Team"?
- Pagājušajā sezonā viņiem satraumējās viens braucējs un jau tad mani aicināja viņu aizstāt, taču nevarēju to darīt jo man bija līgums ar komandu "Latvia Husqvarna". Teicu, ka varbūt nākamsezon varētu pamēģināt un pagājušās sezonas beigās viņi mani patiešām atkal uzrunāja. Piekritu, jo redzēju, ka tas būs jauns solis manā karjerā. Līgums ir uz šo sezonu ar iespēju to pagarināt vēl uz vienu, taču par nākamo sezonu pagaidām vēl neesam runājuši.
- Komandas vadībai vajadzētu būt apmierinātai ar tavu sniegumu...
- Tā arī ir apmierināta. Viss ir atkarīgs ne tikai no komandas vēlmēm, bet arī no iespējām jeb atbalstītājiem. Komandā visi ir holandieši, pat visi mehāniķi ir vietējie (DĀR motobraucējs Kelvins Vlānderens, kurš nebrauc traumas dēļ, arī ir holandiešu izcelsmes - A.K.) un tas ir komandas veidošanas princips. Es jau no desmit gadu vecuma esmu pa šejieni, flāmu valodā runāju brīvi un esmu gandrīz kā vietējais, kas ir mana priekšrocība. Šajā komandā es paliktu arī tad, ja aicinātu citas komandas. Protams, ja tā nebūs rūpnīcas komanda, kaut gan arī tad vēl jāskatās...
- Tev ir sezonai kāds konkrēts uzdevums?
- Nav noteikts, ka kopvērtējumā jāieņem kāda noteikta vieta. Katrā posmā jācenšas būt starp pirmajiem 15 un apmēram tā arī sanāk, bet dažos posmos - pat labāk.
- Kas ir tavs treneris?
- Divkārtējais pasaules čempions (vienreiz 125 kub. cm klasē un vienreiz 250 kub.cm klasē - A.K.) Džonijs ban den Berks. Iepriekšējā gadā ziemā jau biju ar viņu nedaudz pastrādājis, bet tagad darbojos pēc pilnas programmas un tas ir ļoti svarīgs iemesls, kāpēc šī ir pagaidām labākā sezona karjerā.
- Nupat Udevallā pirmajā braucienā sākumā Pauls bija līderis, bet tu - ceturtais! Vēlāk atkriti uz 16. vietu, bet tad pacēlies uz 11. vietu. Kas notika?
- Labā roka tā "piesitās", ka to nemaz nejutu. Man nesen bija izsists plecs, roka bija noteipota tā, lai plecs nekustas, un tas arī laikam ietekmēja. Nācās samazināt tempu, taču brauciena beigās atkal viss bija labi, atkal sāku braukt ātrāk un tāpēc pacēlos uz 11. vietu.
- Tev vienīgajam MX2 klasē ir punkti visos aizvadītajos 22 braucienos. Piezogas doma, ka būtu skaisti šo sēriju nepārtraukt līdz sezonas beigām?
- Skaidrs, ka piezogas un tas būtu ļoti labi, ja sanāktu, taču iespringt uz to arī nevajag - motoru sporta veidos viss var gadīties... Trīs sliktājie braucieni, arī tas, kurā bija tikai viens punkts, man šosezon bija tikai tāpēc, ka bija problēmas ar tehniku. Visās pārējās reizēs esmu netālu aiz desmitnieka, kas pašreiz objektīvi arī ir manas vietas.
- Komandas biedrs Braijens Bogers kopvērtējumā ir tikai divas vietas augstāk...
- Līdz viņam man pašreiz ir patālu (abus šķir 34 punkti - A.K.), taču mums arī nav kaut kāda mērķa par katru cenu būt augstāk nekā otrs komandas braucējs. Trenējamies kopā, treniņos viens otram palīdzam. Bogers nebūs dusmīgs, ja beigās būšu augstāk nekā viņš, bet es neplēsīšu matus, ja palikšu aiz Bogerta. Mēs esam viena komanda un, jo labāk katrs no mums nobrauc, jo labāk komandai.
- Kādas ir tavas attiecības ar "Zelta zirga" trasi?
- Diezgan neparastas... Tā man patīk, bet man tajā reti sanāk labi nobraukt. Tuvākas man ir Holandes trases, jo tajās braucu jau kopš bērnības un daudz vairāk nekā Ķegumā. Savu līdzjutēju priekšā gribas nobraukt labi, turklāt tā man ir praktiski mājas trase - no "Zelta zirga" līdz mājai ir tikai 6 kilometri. Nupat ar van den Berku divas dienas trenējāmies netālu no Tartu, bet piektdien - uz Ķegumu.