No motokrosa leģendām līdz Nāciju kausam

Uz notikumu, kas tiek pielīdzināts jebkura cita sporta veida Olimpiskajām spēlēm, Latvija devusies soli pa solim, attīstot motokrosu arvien vairāk un vairāk. Savu roku septembra beigās gaidāmajās sacīkstēs nepārprotami pielikuši gan mūsu motokrosa aizsācēji, gan laika gaitā titulētie čempioni, gan pašreizējie Eiropas un Pasaules klašu braucēji, kuri godam parādījuši – Latvija ir maza valsts, bet mums ir lieli braucēji. Taču kāds gan būtu mūsdienu motokross bez 60. gadu izcilākajiem sportistiem, kuru starpā bija arī izcilais Zigurds Kaļķis un Andris Kļaviņš – tā laika Latvijas motokrosa lielmeistari un vairāku PSRS titulu ieguvēji. Sportisti gan atzīst, ka motokross tajā laikā gan bija savādāks – citāda trase, smagnēja tehnika un niecīgs bruņojums, taču tagad viss ir mainījies, gājis uz priekšu un attīstījies. Arī šie sportisti novērtē Latvijai sniegto šogad piepildīt katras valsts motokrosa sapni.

Gan Kaļķis, gan Kļaviņš bija PSRS izlases braucēji un savulaik uzrādījuši ļoti labu sniegumu. Gājis ir visādi un atmiņā tiek atsaukti gan dažādi kuriozi un smieklīgi atgadījumi, gan pavisam nopietni notikumi un traumas, taču, vērojot šos izbijušos sportistus, redzams ir viens – motokross braucējam ir kas vairāk par sportu, tās ir emocijas un aizrautība, kas virza uz panākumiem. Z.Kaļķis atzīst, ka noteikta plāna braukt sacīkstēs nekad neesot bijis, viss ievirzījās pats no sevis. „56.gadā es nopirku motociklu „IŽ”. Man ļoti patika braukt, bet par sacīkstēm nemaz doma nebija. Tajā pašā gadā Šmerlī bija starptautiskās motosacīkstes un tieši tur es vispār pirmo reizi redzēju kas tās sacīkstes ir. Tajā brīdī es nospriedu, ka man pašam ir jāpamēģina un tā tas viss sākās,” atceras Kaļķis. Izbijušais sportists atzīst, ka savulaik paveicies un pie traumām ticis reti, lai gan divreiz lauzta gan roka, gan kāja, sveiks un vesels palicis atslēgas kauls, kuru braucēji traumējot visbiežāk. Arī šodien vēl jūtamas dažas kritienu paliekas – sarautās saites un muskuļi, taču Kaļķis vien smejoties piebilst: „Šodien to visu atceroties pilnīgi brīnos, kāpēc es braucu, bet tajā laikā viss šķita savādāk.”

PSRS izlasē tika iekļauts arī Andris Kļaviņš, kura kontā arī iekrājušies vairāki vērtīgi kausi. Holandē Pasaules čempionātā Kļaviņam izdevās izcīnīt starta karaļa titulu, līdzīgi kā to šogad divos MXGP posmos izdarīja mūsu Matīss Karro. Taču kopumā Latvijas sportisti savulaik izcīnījuši veselus 8 PSRS čempionu titulus. Šajā laikā bija ļoti daudzi labi Latvijas braucēji, tostarp leģendārie A.Angers, G. Draugs, V. Brūnis un V.Donis, kuri parādīja, ka Latvija ir motokrosa nācija. Jāuzsver, ka līdz šīm vienīgais braucējs, kuram izdevies izcīnīt uzvaru kādā no Pasaules čempionāta posmiem, ir Gunārs Draugs, kurš uz 1.goda pjedestāla pakāpiena kāpa Austrijas posmā, kļūstot par tā uzvarētāju. Kļaviņš stāsta: „60.gados Latvijā motokross bija ļoti populārs un tas bija arī ļoti plaši pārstāvēts. Parādījās tiešām daudzi talantīgi braucēji – ja būtu bijusi neatkarīga valsts, noteikti Latvijas vārds pasaulē izskanētu visai bieži.” Šajā laika posmā daudzas valstis aizliedza PSRS izlasei dalību čempionātos, arī uz Nācijām netika likts lielākais akcents. Taču A.Kļaviņš kopā ar V.Doni 1970. gadā pārstāvēja Padomju Savienības Nāciju izlasi Itālijā, tādēļ zina, kā tas ir, piedalīties šāda mēroga sacīkstēs. Arī tās atšķīrās no tā, ko redzam šodien – trase bija atkarīga no reljefa – koki, kalni, līkumi – kā kuru reizi trāpās un arī tehnika bija pilnīgi savādāka.

Sportisti atzīst, ja savulaik Latvijai būtu bijusi iespēja veidot savu izlasi Nāciju kausam, tā noteikti būtu spējusi izcīnīt ļoti labu vietu, ja ne pat uzvaru, jo PSRS vidū tieši mūsu braucēji bija vieni no spēcīgākajiem, kā arī Pasaulē tika uzrādīti ļoti labi rezultāti. „Apvienojot labākos braucējus noteikti būtu bijuši arī panākumi,” uzsver sportisti.

Šodien šie leģendārie braucēji vēl veiksmi mūsu izlasei pašmāju trasē un ar smaidu saka, ka šoreiz noteikti ir jācer ne tikai uz vietu top10, bet gan vietu top5 vidū – savas mājas, sava vide, savi fani un mūsu lieliskā trase. To noteikti novēl katrs līdzjutējs, tuvojoties šī gada motokrosa kulminācijai – Nāciju kausam Ķegumā 27., 28.septembrī.

Raksta autors: Kristīne Ābelniece, LaMSF praktikante