A.Ciršs par Enduropale 2015 la Touquet, Francijā
Intervija ar kvadri open klases braucēju Andri Ciršu no motokluba "Moto A-Z", kurš pastāstīs, kā viņš nokļuva un kā viņam veicās Enduropale 2015 la Touquet, Francijā! Janvāra beigās - 31.janvārī Andris Ciršs kopā ar savu paziņu Jāni Zirni piedalījās lielā un grandiozā kvadraciklu pasākumā Enduropale 2015 la Touquet, Francijā!
Andrim šīs bija otrās šāda mēroga sacensības. Pirmo reizi viņš piedalījās 2012.gadā rīkotajās sacensībās, kad kopā divnieku klasē brauca ar Mārtiņu Mīksto.
Andris stāsta, ka šogad brauciens uz Franciju sanāca neplānots. „Mans biznesa partneris Jānis Zirnis dzīvo Francijā. Es viņu pamudināju uzsēsties un kvadracikla, izjust adrenalīnu.. Tagad arī viņš ar to ir "saslimis". Jānis arī gribēja piedalīties kādās sacensībās. Sanāca tā, ka Jānis mani uzaicināja, lai braucu uz Franciju piedalīties Enduropale 2015. Pēc savas iniciatīvas droši vien pats nebūtu braucis, jo pasākums ir diezgan dārgs. Dalību krosā Francijā man noorgnizēja un sponsorēja Jānis Zirnis - nopirka lidmašīnas biļetes, Jāņa kvadracikls jau bija Francijā, tehnika nekādas problēmas nesagādāja. Man tikai bija jāiekāpj lidmašīnā.
Jānim šīs bija pirmās sacensības viņa motosporta karjerā. Tas viņam bija liels piedzīvojums. Pats pasākums jau ir liels un grandiozs notikums: reģistrēšānās, tehnikas novietošana laukumā. Ja man, pat otro reizi piedaloties, nezuda grandiozas olimpiādes sajūta, tad Jānim prieks un emocionālās izjūtas bija lielākas.
Dalībnieku bija ap pieci simti. Daudz. Startējām pēdējā rindā. Vienā rindā pa 50 dalībniekiem. Mums bija 464. numurs. Es gāju uz startu. Mēs katrs braucām pa divām reizēm. Es nobraucu trīs apļus, Jānis - divus, pēc tam es atkal trīs un Jānis divus. Pirmais aplis, protams, bija visinteresantākais. Pirmajā aplī kādus 200 dalībniekus varēju apdzīt. Tas bija interesanti. Pēdējos apļus nācās izturēt fiziski. Sportista sagatavotību redz pēc viņu braukšanas stila un varēšanas. Smiltīs iebrauktas dziļas rises, bet visi "šūpojas" kā māk. Brauciens kopumā bija 2,5 h ilgs. Rezultātā palikām 125. kopvērtējumā, bet konkurencē – divi sportisti brauc ar vienu kvadru mainoties, ieguvām 14.vietu. Konkurences klasē piedalījās 80 braucēju. No Latvijas mēs ar Jāni bijām vienīgie. Igauņiem bija 2 kvadras. Kopumā pasākums grandiozs: cilvēku pūļi, kvadru masas. Nekur citur tās sajūtas, kādas valda šeit – neatrast, tādēļ arī bija vēlme piedalīties vēlreiz.
2012.gadā es braucu vienā komandā ar Mārtiņu Mīksto, tad rezultāts mums bija labāks, tikām simtniekā. Šoreiz par rezultātu tik daudz nedomāju, izbaudīju braukšanas prieku.
Trases garums bija 13 km, viena apļa laiks vidēji 13 minūtes. Vienā virzienā braucām tuvu kāpu iekšmalai, kur bija visādi kalniņi, tramplīni,bet atpakaļ gar jūras krastu, kurš bija līdzens kā asfalts. Uz vienu pusi braucot varēja atpūsties, uz otru - lielāka fiziskā slodze. Starta taisne diezgan gara, pirmajā līkumā bija liels sastrēgums, bet ilgi nebija jāstāv, tik vienā aplī stāvēju maksimāli 20 sekundes. Pēc tam viss gāja raiti.
Piektdien, 30.janvārī bija jāiziet tehniskā apskate, tur viss bija kārtībā, jo jau no iepriekšējās reizes zināju, kas ir vajadzīgs, ko viņi prasa. Mēs to visu jau bijām sagatavojuši. Izpūtējs bija oriģinālais, klusais, un nebija nekādu problēmu. Daudziem sportistiem izpūtēju skaņa pārsniedz vajadzīgos decibelus, un viņiem nācās mainīt izpūtējus. Tehnisko apskati sākām laicīgi, līdz pusdienlaikam jau bijām izgājuši, citi vēl gaidīja savu kārtu līdz vakara tumsai.
Šogad Enduropale svinēja 40. gadadienu. Šī iemesla dēļ, iespējams bija daudz vairāk dalībnieku un skatītāju. Pilsētiņa izskatījās daudz apdzīvotāka nekā 2012.gadā.
Laiks bija labs, ārā bija +5 grādi. Nedaudz atgādināja Anglijas klimatu, tāds mitrs un drēgns, kā jau pie jūras. Laika apstākļi netraucēja braukšanai.
2015.gada sezonai standarta treniņus uzsāku jau novembrī. Uz šīm sacensībām Francijā pieteicāmies jau ap Ziemassvētkiem. Nebija fiziski grūti. Vienīgais mīnuss bija tas, ka Jānis brauc ar gāzes roktura "ļipu", bet es parasti braucu ar griežamo rokturi, tad man nācās pielāgoties un braukt ar īkšķa gāzes "ļipu", tas bija nogurdinoši, piekusa īkšķis, jo pēdējā pusstunda bija ļoti ātra, tādu tempu bija grūti izturēt.
Kvadruciklu klasē šogad uzvarēja Džeramijs Varnija (Jeremie Warnia) no Francijas. Pagaidām viņš ir Eiropas labākais kvadrists.
Es domāju, ka varētu piedalīties arī nākošgad!
Sezonas mērķi - piedalīties pēc iespējas vairākās sacensībās. Mēŗkis ir braukt gan motokrosa, gan Cross Country Latvijas un Baltijas čempionāta posmos.
Šogad ceru, ka trasē ieraudzīt vairāk kvadristu un, lai kvadristu pulks paliktu kuplāks!"
Informāciju sagatvoja: Luīze Mīkstā, LaMSF praktikante