Blogs: Formula 1 šodien svin 63. dzimšanas dienu

Šobrīd F1 čempionātā aizvadītas jau 883 sacīkstes, 32 piloti kronēti par čempioniem un šīs neapšaubāmi ir vadošās autosacīkstes pasaulē. Tomēr sākums bija gluži citāds - visi tik tikko bija atguvušies no Otrā Pasaules kara šausmām un pasaule tikai atjaunoja ekonomisko stabilitāti.

Sākums

F1 čempionāts faktiski izveidots uz 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados pastāvošo "Grand Prix" sacīkšu bāzes. Karš pārtrauca Eiropas čempionāta pastāvēšanu, kur pirmskara gados braši sacentās vāciešu "Auto Union " un "Mercedes", kā arī itālu "Alfa Romeo", "Maserati" un "Ferrari" komandas.

Formula 1 čempionātu sāka formēt 1946. gadā, uzreiz pēc kara beigām, un jau 1947. gadā Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) bija pabeigusi izstrādāt visus noteikumus lielajai autosporta atdzimšanai. Par pamatu tika ņemti pirmskara "Grand Prix" sacīkšu tehniskie noteikumi. Tomēr, lai izlīdzinātu spēku samērus, ar 4.5 litru atmonsfēriskajiem motoriem aprīkotās mašīnas drīkstēja sacensties pret "Voiturette" klases spēkratiem, kurus uz priekšu dzina 1.5 litru turbo motori. Savukārt lielās 3 litru turbo mašīnas, kas bija ātrākā sacīkšu tehnika trīsdesmitajos gados, F1 tika aizliegta.

Tieši tobrīd arī radās vairākas sacīkšu kategorijas, kas tika sadalītas pēc tehnisko noteikumu formulām, no kā arī radies šobrīd slaveno sacensību nosaukums. Formula 1 bija galvenā klase, bet mazākas jaudas mašīnas tika plānots izmantot Formula 2 un Formula 3 sacensībās.

Gatavošanās pirmajai F1 sezonai

Tiesa, sākums nebija spožs, jo pat lielākajām rūpnīcām pēc kara neklājās viegli. Pirmās F1 sezonas spēcīgākā komanda "Alfa Romeo", piemēram, izmantoja savu modeli "158", kas dienasgaismu ieraudzīja jau 1938. gadā (iedomājieties, ja šobrīd Formulā 1 pa priekšu brauktu 2001. gadā tapusi automašīna). Arī "Maserati 4CL" bija pirmskara tehnika, kas tikai tika uzlabota. Pirmajā F1 sacīkstē uz starta izgāja arī tādu marku mašīnas kā "Talbot-Lago", "ERA" un "Alta".

Formula 1 pirmajā sezonā punktus saņēma tikai pirmajās piecās vietās finišējušie un tos piešķīra pēc sistēmas 8-6-4-3-2, kā arī 1 punktus pienācās pilotam, kurš uzrādījis sacensību ātrāko apli. Pirmais kalendārs sastāvēja no sešiem posmiem Eiropā un Amerikā notiekošajām "Indy 500" sacīkstēm, lai F1 tiktu piešķirts pasaules čempionāta statuss, taču šajā posmā F1 braucēji nestartēja. Pirmajā F1 čempionātā piedalījās četras rūpnīcu komandas, kā arī desmit privātās komandas, bet atsevišķos posmos startēja vēl arī citi braucēji ar personīgajām mašīnām.

F1 startē Silverstounā

Lai gan pirmās sacīkstes, kas sekoja jaunajiem FIA noteikumiem, norisinājās jau 1947. gadā, F1 čempionāts startēja tikai 1950. gadā.

Par sacīšu norises vietu tika izvēlēts Silverstounas lidlauks, kas vēl dažus gadus iepriekš kara laikā tika izmantots britu armijas vajadzībām. Trase bija 4.649 km gara sacensībās bija jāveic 70 apļi. Lai gan tas ir vēsturiski pirmais F1 posms, tās nebūt nebija pirmās autosacīkstes pēc kara beigām. Togad vien jau bija notikušas četras "Grand Prix" izcīņas, taču tajā laikā bija pilnīgi normāli, ja sacensības netiek iekļautas kādā noteiktā čempionātā.

Uz Silverstounu bija ieradušies 22 dalībnieki, no kuriem 21 kvalificējās startam. Plašā sastāvā ieradās "Alfa Romeo" rūpnīcas komanda, kuras sastāvā ietilpa Huans Manuel Fanhio, Džuzepe Farina, Luidži Fadžioli un mājinieks Redžs Parnells. "Ferrari" komanda šo posmu nolēma izlaist, bet ierindā bija vairākas "Maserati" mašīnas, tostarp ar vienīgo rūpnīcas braucēju Luī Šironu pie stūres. No rūpnīcas komandām startēja arī franču "Talbot-Lago", kuras sastāvā brauca Īvs Žiro-Kabanto un Eižens Martēns. "ERA" posmam pieteica Lesliju Džonsonu. Tāpat bija vairākas privātās komandas un piloti.

"Alfa Romeo" dominēja kvalifikācijā, izcīnot pirmo starta rindu, no kuras, ar Farinu priekšgalā, startēja visas četras rūpnīcas komandas mašīnas. 13. maijā 21 autosportists no deviņām dažādām valstīm izgāja uz starta. to vidū bija deviņi briti, četri francūži, divi itāļi, kā arī pa vienam pilotam no Beļģijas, Īrijas, Monako, Argentīnas, Taizemes un Šveices. Uz sacensībām sapulcējās 200 tūkstoši skatītāju, kas ir salīdzinoši daudz vairāk nekā vidēji F1 posma apmeklējums šobrīd.

Farina startā saglabāja vadību, bet viņam cieši sekoja Fadžioli un Fanhio, kuri neļāva līderim atslābt un vairākas reizes arī apmainījās vietām. Fanhio izstājās ar beigtu motoru, līdz ar to pirmajās divās vietās finišēja Farina un Fadžioli, kuru starpā finiša brīdī bija 2.5 sekundes. Trešo vietu, atpaliekot nepilnu minūti, ieguva Parnells, neļaujot citu auto marku pārstāvjiem tikt uz pjedestāla. Labākais no pārējiem bija Žiro-Kabanto ar "Talbot-Lago T26C-DA" sacīkšu automobili, bet pēdējos punktus "savāca" Luī Rosjē ar privātu "Talbot-Lago".

1950. gada Lielbritānijas GP rezultāti

Ieskats pirmajā F1 posmā:

Līdz ar to Džuzepe Farina iekļuva vēsturē kā pirmā F1 posma uzvarētājs, vēlāk togad kļūstot arī par pirmo F1 čempionu.

Izmantotie resursi:
f1.com
Wikipedia
Formel 1, DTM, Rallye, MotoGP, Autos, Games und...