Neikšāns: "Šogad galvenais stabilitāte"

Andis Neikšāns: ” Mums pašiem tā nav, ka viss izskatās pēc sapņa, varbūt no malas tā šķiet. Patiesībā piedalīties pasaules čempionātā ir tas pats grūtākais no braukšanas viedokļa.” . Pēteris Dzirkals: ”Realitātē ir tā, ka sacensību laikā sakopojam visas domas uz to. Nereālas sajūtas rodas pēc tam , kad lasa dažādas preses relīzes, paskatās TV un video, paklausās, ko citi saka par mums. Mēs jau paši vēl būtībā esam šajā līmenī iesācēji. Sajūtas gan brīžiem interesantas.”

Daudzi līdzjutēji pēc Norvēģijas un Kipras posmu rezultātiem jau prognozē pirmo trijnieku savā klasē arī sezonas kopvērtējumā, taču paši sportisti ir nedaudz piezemētāki. Andis Neikšāns :”Nebūtu jau slikti būt labāko sešiniekā, tā augstā vieta pašlaik ir nedaudz mānīga. Kopumā „Production Car” ir astoņi posmi, bet katra ekipāža var braukt tikai sešos. Kāds vēl vispār nav braucis, dažam tikai viens posms un viss var vēl mainīties.”

Puiši atzina, ka varot jau braukt arī mazliet ātrāk, taču šoreiz galvenais tikt līdz finišam. Tāpat jau gadoties ekstremālas situācijas, kā Kiprā ļoti īsā laikā nomainot ātrumkārbu. Vidējais ātrums Kiprā pat Sebastjanam Loebam bijis 56 km stundā, mūsējiem 51 km/h, taču ceļi Kiprā ļoti sarežģīti. „Varbūt tas izklausās pēc pilsētas tempa, bet tomēr tas ir izteikti sportiskā režīmā.”

Dīvaini, bet Andis Neikšāns kā pilots ir kļuvis par Baltijas čempionu, tagad brauc pasaules čempionātā, bet Latvijā vēl nav uzvarējis. Šogad kļūt par čempionu savā zemē arī noteikti neizdosies, jo LMT ekipāža nestartēs visos posmos. A. Neikšāns: ”Es jau vispirms braucu krosā, tur iemācījos novaldīt mašīnu un pēcāk mācījos labi braukt pa ceļiem. Latvijā uzkrātā pieredze un pamats ir labs – kaut man vēl tikai 23 gadi, kādi desmit no tiem jau ir nobraukti.”

Daži skatītāji jautāja, kāpēc mūsu sportistu braukšanas stils atšķiras no, teiksim, somiem. Pēteris Dzirkals: ”Tas gan ir pārspīlēti, ka somi vai kādi citi brauc pa citām trajektorijām nekā mēs. Ir gan šādas tādas nianses, mēs vairāk esam pieraduši lēzenāku trajektoriju braukt, somi varbūt nedaudz asāk ņem līkumus. Bet grūti tā salīdzināt Neste Rally Finland redzēto, jo viņi tomēr šos ceļus zina daudz labāk par mums.”

Tuvākajā nākotnē puiši domājot turpināt braukt PWRC klasē, kas mūsu izpratnē līdzinās N4. „Mitsubishi jau četrus gadus vairs netaisa WRC mašīnas un kas vispār turpmāk notiks ar WRC klasi, skaidri nav zināms. Jā, Valdis Spredzis kopā ar Andri Dambi esot iegādājušies Mitsubishi sporta auto rūpnīcu, mēs arī tur esam bijuši, taču nekas nav dzirdēts par jauna WRC modeļa izstrādi.”

Skaidrs, ka pasaules ekonomiskā krīze ietekmē arī autosportu. Ar WRC mašīnām arī vairs tik daudz pilotu nebrauc, tagad populāra kļūst PWRC klase, vēl ir Super 2000 auto, tāpat juniori. N4 klase ( PWRC) ir tuvāk standarta auto, bet jauda arī liela .”Mums jau labāk bija sākt braukt ar N4 klases auto pasaules čempionātā, pie tā esam pieraduši, tāpat jau daudz kas cits jauns šogad jāapgūst.”

Norvēģijā pirmo reizi puiši braukuši ar īpašām ziemas riepām, jo turienes ceļi tomēr atšķiras no Latvijas. Mazāk ledus, toties ļoti irdens sniegs un tas lielā daudzumā.
„Komandā kopā mēs pašlaik esam deviņi cilvēki – mēs divi ekipāžā, vēl Pēteris Neikšāns, pieci mehāniķi un vēl viens cilvēks, kas atbild par transportu un loģistiku. Tagad arī no Kipras auto jau nosūtīts tālāk uz nākamo posmu Portugālē, paši tikai esam uz vienu nedēļu mājās,” skaidroja Andis Neikšāns.

Pēteris Dzirkals vēl stāstīja, ko nozīmē būt stūrmanim un kādas ir atšķirības, lasot scenogrammas Latvijas un Baltijas līmenī un pasaules čempionātā. „Tagad mēs varam pat nobraukt visai garus posmus, 20- 30 kilometrus un no Anda nedzirdēt ne vārda – tas stūrmanim ir labi, ja pilots ne reizi neatver muti. Tā ir uzticēšanās.”

Komandas pilots pamatoja, kādēļ šogad nevarēs startēt visos Latvijas čempionāta posmos, taču Kurzemē un rallijā Latvija noteikti braukšot. Tās ir arī saistības pret saviem atbalstītājiem. Andis Neikšāns :”Latvijā es sākumā braucu ar priekšpiedziņas mašīnu, bijām jau tuvu līderiem, taču tad pārgājām uz pilnpiedziņas klasi. Daudzi teica, ka pirmajās sezonās jau nekas nebūšot. Uzreiz gan bijām vicečempioni, otrie arī pēc gada palikām. Man gan jāsaka, ka otrā vieta man nozīmē palikt nevis izcīnīt.”
Salīdzinoši pasaulē PWRC klase tagad daudz populārāka par junioru klasi, kur gan savulaik brauca Sebastjans Loebs. Tolaik jaunos talantus meklēja tieši junioros, bet tagad Kiprā junioru klasē kopā bijuši tikai trīs dalībnieki, kamēr PWRC – vairāk nekā divdesmit. Būtībā PWRC klase tuvāka WRC, jo tā arī ir pilnpiedziņa, kamēr juniori brauc ar priekšpiedziņas auto.

Daži skatītāji gribēja zināt vai ātruma ziņā mūsējie jau šogad var tikt labāko desmitniekā pasaulē? Andris Neikšāns: ”Tas uz mums vēl pagaidām neattiecas, mums nav tādu uzdevumu šajā sezonā. Jāiepazīst trases un jābrauc stabili.” Abi vēl atbildēja uz jautājumu, cik tad alkohola promiles asinīs drīkst būt rallijā. „Uz mums tas neatteicas, bet noteikti jau reakcija tikai pasliktinās, kaut paši rallijā to neesam mēģinājuši.”

Auto rallisti vēl pateicās saviem atbalstītājiem un nedaudz ieskicēja nākamo sacensību vietu. Portugālē - ceļi neesot tik sarežģīti kā Kiprā, kaut kas līdzīgāks Latvijai