Dodamies rallija starpsezonā

Vispirms par aizvadīto – kopš pēdējā mana ziņojuma ir aizvadītas ne tikai nozīmīgākās sezonas izskaņas sacensības, Kurzemes un Latvijas ralliji, bet esam piedalījušies arī Rockstar Champions Race šovā, braukuši kā Safety ekipāža Sky rallijsprinta kausā Birzgalē un sarīkojām arī treniņu.

Bija liels prieks, ka kāds rīko pirmo Champions Race Latvijā un ka abi ar Māri tikām aicināti piedalīties šajā pasākumā! Organizatori centās sarīkot labu šovu, kas ir interesants skatītājiem un aizraujošs sportistiem, kas arī izdevās. Pirmo reizi rīkojot šādu pasākumu ir tikai normāli, ka ir dažas aizķeršanās, kas notika arī šajā pasākumā. Tas bija saistīts ar neprecīzu rezultāta noteikšanu laika disciplīnās, kā dēļ arī tālākajā sacensību gaitā nācās nedaudz pamainīt noteikumus. Bet galvenais, ka pašiem bija interesanti, skatītājiem patika un ceru, ka ir uzsākta laba tradīcija. Kas zina – iespējams, ka nākotnē šis pasākums aizvedīs kādu Latvieti uz vispasaules Race Of Champions, kur, piemēram, piedalās attiecīgā gada čempions WRC un F1...

Bet nu par ralliju Kurzeme - kopumā labs pasākums ar interesantiem gabaliņiem pilsētā un klasiskiem „meža” ātrumposmiem. Lielākais nepatīkamais pārsteigums bija pēc pirmā „meža” atrumposma, kad pašiem likās, ka esam nobraukuši normāli, bet zaudējām vairāk kā 10 sekundes līderiem.. Nācās vēlreiz pārliecināties, ka šeit jābrauc ātri, lai varētu cīnīties par uzvaru, neatstājot rezervi tehnikai un dažubrīd arī braukšanai. Veiksmīgi atkal spējām kāpināt tempu un pirms pēdējā ātrumposma bijām pirmie ar 7 sekunžu pārsvaru, kas uz apmēram 5 kilometrus garo ātrumposmu bija pilnīgi pietiekami, lai mierīgi nobrauktu un saglabātu pozīciju, bet.. Sakrita pārāk daudz faktoru, kurus nespēju paredzēt un kā dēļ izslīdējām no trases un zaudējām laiku, līdz ar ko arī vairākas pozīcijas. Nevienu nevainoju – mana kļūda – bet rallijā reizēm tā gadās.

Tā kā bija atlikusi tikai viena „atrādīšanās” Latvijā, ļoti gribējās iepriecināt komandas līdzjutējus un atbalstītājus. Arī pašiem gribējās sezonu beigt ar labu sajūtu, tāpēc rallijam Latvija gatavojāmies cītīgi. Divas nedēļas pirms rallija izbraucām kā Safety ekipāža Sky rallijsprinta kausā Birzgalē, kur dabūjām pabraukt pa slēgtiem ceļiem. Šķita, ka kā treniņš šis pasākums dos lielāku guvumu, kā beigās izrādījās, jo bija tikai divi dopi, kas katrs atkārtojās 3 reizes. Otrajā un, īpaši, trešajā reizē ceļa gabali bija pārāk bedraini, lai pa tiem ātri brauktu ar ielas automašīnu. Bet pāris dienas pirms Latvijas rallija saorganizējām un paši arī braucām treniņu ar sporta mašīnām. Izvēlējāmies ļoti labu ceļa gabalu, un arī ceļa segums tajā dienā bija vairāk slidens, kā Latvijas rallijā. Domāju, ka šis treniņš deva savu daļu rezultāta Latvijas rallijā.

Latvijas rallijs bija īpaša sacensība. Īpaša ar to, ka sen nebija piedzīvota tik spraiga cīņa par uzvaru rallijā, ka puse dopu bija izveidoti pilnīgi jaunos ceļos, ka laika apstākļi bija lietaini mainīgi, kas izveidoja mainīgu un vietām īpaši slidenu segumu trasē un, galvenais, ka uzvarējām rallijā kā klasē, tā arī absolūtajā vērtējumā konkurencē, starp kurām bija arī trīs WRC mašīnas. Ar galveno konkurentu Jāni Vorobjovu cīņu ar augstu braukšanas tempu sākām jau ar pirmajiem rallija ātrumposmiem. Cīņa bija ļoti līdzīga un braukšanas temps tikai pieauga ar katru ārtumposmu. Pirms pēdējiem diviem ātrumposmiem Vorobjovam zaudējām vairāk kā 7 sekundes. Sajūtu ziņā es nojautu, ka, ja spēsim pirmspēdējā dopā atvinnēt kaut nedaudz, tad mums būs iespēja cīnīties par uzvaru visā rallijā pēdējā atrumposmā. Pirmspēdējā ātrumposmā braucām ātri, taču pieļāvām vienu kļūdiņu un finiša daļā, šķiet, tieši priekšā mums bija nogāzies koks pāri visam ceļam, kur vēl nedaudz sabremzējāmies un zaudējām laiku, tomēr veiksmīgi tikām pāri, jo ap 10 - 15 cm diametrā resnais priedes stumbrs bija pie zemes, kam pārbraucām pāri ar apmēram 120 – 140 km/h, izlaužot tikai zarus, kas stiepās uz augšu no stumbra. Izrādījās, ka ar visām šīm problēmām finišā Jānim bijām priekšā pāris sekundes, kas nozīmēja, ka uz pēdējo ātrumposmu atlika nepilnas 5 sekundes. Es zināju, ka rezultāts izšķirsies pēdējā ātrumposmā, un jutu, ka, ja nepieļausim nevienu lielu kļūdu braukšanā, tad atvinnēsim vairāk kā 5 sekundes un uzvarēsim rallijā. Pēdējais ātrumposms bija īpaši slidens, jo bija salijis, tomēr padevās tas ļoti labi, nepieļāvām kļūdas un finišā apsteidzām Jāni par vairāk kā 11 sekundēm, kas nodrošināja uzvaru. Bija ļoti liels prieks par paveikto īpaši tāpēc, ka guvām uzvaru tik sīvā cīņā, jo uzvara ar minūtes pārsvaru pār sekotājiem nebūtu tas pats. Papildus bija arī prieks un laba sajūta, ka esam uzvarējuši sezonas pēdējā rallijā pirms starpsezonu pārtraukuma.

Kopumā 2009. gada sezonu vērtēju kā ļoti vērtīgu, jo esam ieguvuši milzīgu pieredzi, kas devusi citu, cerams, pareizāku skatījumu uz daudzām lietām. Esam pirmie latvieši, kas piedalījušies Pasaules Čempionātā rallijā un sezonas izskaņā atgriezušies sprint-sacensību ātrumā un pārliecinājušies, ka uzkrātā pieredze palielinājusi arī maksimālo ātrumu, kādu spējam sasniegt. Lai arī šajā sezonā pārsvarā esam startējuši ārzemēs, tomēr ir liels prieks, ka fanu un līdzjutēju pulks Latvijā nav sarucis. Gan to fanu atbalsts, kas bija atbraukuši uz kādu, vai pat vairākiem Pasaules čempionāta posmiem, gan arī fanu atbalsts Latvijā ir ļoti jūtams un lieliski motivē censties vairāk un tiekties uz labākiem rezultātiem un lielākiem sasniegumiem. Liels paldies Jums par to!

Kā jau esmu minējis, nākamajā sezonā turpinās pastāvēt Latvijas Mobilā Telefona rallija komanda. Iespējams, ka piedalīsimies pat visā Latvijas čempionātā, bet noteikti koncentrēsimies arī uz Pasaules čempionāta posmiem. Cītīgi plānosim nākamo sezonu, darbosimies papildus finansējuma piesaistē un tad jau jaunumus atkal paziņos mūsu preses sekretārs Mārtiņš Dzenītis, un pēc tam smalkāk arī es šeit aprakstīšu.

Andis Neikšāns