Intervijas ar Latvijas čempioniem minirallijā

Zigurds Kalniņš/Ģirts Dombrovskis ("VAZ 2108"), "1600" klase

Pirms sezonas pēdējā rallija "Aizpute 2007" jūsu ekipāžai bija ievērojams pārsvars pār tuvākajiem sekotājiem un atlika tikai finišēt, lai pēc gada pārtraukuma atgūtu čempionu titulu. Pārliecību par panākumu vēl vairāk vairoja pārliecinoši labākais rezultāts pirmajā Vecpils ātrumposmā, bet tad viss sagriezās kājām gaisā.
Zigurds Kalniņš: Pēkšņi otrajā ātrumposmā izbeidzās sajūga izspiedējgultnis, vai kaut kas cits, saistīts ar sajūgu un palika tā, ka ātrumos bija jāslēdz bez sajūga. Braucām šodien ļoti interesantu ralliju – pirms starta ielikām ātrumā un pēc tam ar starteri, kamēr pielec. Vienā ātrumposmā nosēdējām ilgāk par minūti, vienā gandrīz minūti. Tad jau iemācījāmies atrast kalniņus pirms starta un bija vieglāk. Ar šo stratēģiju pirms startiem mums šodien ļoti palīdzēja mans tēvs Ivars Kalniņš, Ģirta tēvs Vitālijs un komandas menedžeris Itars Siliņš. Sasniegums ir komandas darbs. Šodienas galvenais uzdevums bija tikt līdz galam. Var teikt, ka šis mums bija nevis slikts rallijs, bet ļoti grūts.

Šosezon izcīnījāt piecas iespaidīgas uzvaras.
Tā ir sanācis, ja mums mašīna iet, braucam pa priekšu. Konkurence nav tik saspringta, lai domātu par sekundēm. Iepriekšējā rallijā otrā vieta atpalika par minūti un divdesmit sekundēm, nav cīņas garšas. Šodien gan bija interesantāk (smejas – aut.). Bija bažas, ka, kādā brīdī pārslēdzoties, var neizturēt ātrumkārba, bet, kā saka, stāvēja Dieviņš klāt un viss bija labi.


Šīs nedēļas nogalē paredzētā rallija "Latvija 2007" dalībnieku sarakstā pretim jūsu ekipāžai ierastā "VAZ 2108" vietā figurē "Renault Clio".
Pateicoties "Auto Stils", nākamajā gadā mēs brauksim lielajā rallijā ar N3 grupas "Renault Clio". "Latvija" mums būs kā izmēģinājuma rallijs jaunajai mašīnai. Automašīna ir būvēta Somijā, to būvējis Somijas N3 čempions Pinomaki, kurš šobrīd brauc pasaules čempionātā "Renault" komandā. Mašīna tika būvēta šai sezonai, bet Pinomaki paņēma "Renault" komandā un mašīna, kura ir pilnīgi jauna, tika pārdota. Šo mašīnu atrada un noskatīja sev Andris Berķis un Itars Siliņš, bet, tā kā mēs esam jaunāki, viņi piedāvāja to mums. "Auto Stils" to iegādājās un nākamsezon mēs brauksim ar "Renault Clio". Mašīna ir vieglākā nekā pārējie "Renault", jo tai ir "Ragnoti" rūpnīcas virsbūvē ar visām "dugām"."


Kādi ir mērķi pirmajai sezonai jaunā līmenī – N3 klasē? Varbūt plānojat turpināt minirallijā iesākto uzvaru gājienu?
Nav mērķis atnākt un uzreiz sākt braukt pa pirmajām vietām. Mērķis ir no sākuma paostīt gaisu, tāpēc "Latvijas" rallijā brauksim treniņrežīmā, lai sarastu ar mašīnu. Kā būs nākamgad, rādīs rezultāti. Ja viss labi ies, ir doma uz Somiju aizbraukt nākamgad, plānojam pabraukt arī Igaunijā, jo tur ir ceļi labi priekš treniņa.


Vai plānojat startēt arī minirallijos?
Minirallijā nākamgad ir interesants plāns – "žigulis" būs, pirmajos rallijos es arī būšu uz starta, bet sezonas vidus būs interesants. Tā ir intriga.


Krišjānis Caune/Vilnis Vitkovskis ("Honda Civic TypeR"), "1600+" klase

Pēdējo sezonas posmu ralliju "Aizpute 2007" iesākāt kā kopvērtējuma līderi, tomēr bez jums vēl trīs ekipāžas pretendēja uz zelta medaļām.
Krišjānis Caune: Viss izšķīrās pēdējā posmā, un tas mums un arī pārējiem neļāva atslābt, jo neviens negribēja samierināties ar kāda cita uzvaru. Visi cīnījās un cīņa bija ļoti spraiga, un mums šoreiz sanāca būt ātrākajiem.


Pēc pirmā apļa Aizputē jūsu sīvākais sāncensis Jānis Fārenhorsts atpalika tikai par vienu sekundi. Vai tas neradīja nelielu satraukumu?
Bija tā, ka mēs pirmo ātrumposmu nobraucām un zaudējām viņam četras sekundes, bet pārējos ātrumposmos mēs bijām ātrāki. Taču nebija satraukums par to, ka esam viņam zaudējuši. Fārenhorsts ir pietiekami ātrs un cepuri nost viņam.


Pirmajos divos posmos, kas notika ziemā, nestartēji, dodot sāncenšiem ievērojamu handikapu. Vai, vasarā uzsākot startēt minirallijā, pieļāvi domu, ka spēsi pacīnīties par čempionu titulu?
Teikšu godīgi, tādas domas nebija. Sākumā mēs faktiski visus posmus braucām treniņu nolūkā priekš lielā rallija. Protams, ka sezonas laikā sākām skatīties, ka tāda iespēja ir un izmantojām šo iespēju.


Pirms startiem minirallijā biji guvis ievērojamu pieredzi lielajos rallijos. Kas ir atšķirīgs šajos divos rallija veidos?
Lielajā rallijā viss ir lielākos mērogos un krietni vien smagāk nekā minirallijā. Minirallijā viss ir ļoti kompakti, bet pluss minirallijam ir tas, ka ir jāmēģina sakoncentrēties un dabūt pēc iespējas labāku rezultātu īsākā laika posmā. Salīdzinot ar vieglatlētiku, lielais rallijs varētu būt garo distanču skrējiens un minirallijs 100 metru sprints, kur jāizliek visus spēkus uz to vienu mazo daļiņu.


Kāda varētu būt minirallija vieta Latvijas autosporta hierarhijā?
Patlaban jau visai skaidri var pateikt, ka virziens ir pareizs, jo minirallijs kļūst populārs un man šķiet, ka organizatoriem pat negaidīti populārs tas sāk palikt. Varētu teikt, ka, līdzīgi kā ir citos sporta veidos, veidojas sadalījums līgās – lielais rallijs varētu būt augstākā līga, bet minirallijs otrā. Kaut gan, ja mēs skatāmies uz savstarpējo konkurenci, tad minirallijā tā ir pat lielāka nekā lielajā rallijā.


Vai, tavuprāt, vajadzētu minirallija tehniskos noteikumus padarīt brīvākus, kā to vēlas daļa sportistu?
Vismaz attiecībā uz Latvijas autosporta visiem veidiem ir pierādījies, kolīdz sāk tehniskos noteikumus padarīt brīvākus, kad ir iespēja vairāk rezultātu iegūt uz tehnikas priekšrocībām, tad šis sporta veids tomēr izsīkst. Tas bija novērojams šosejā "Golf" kausā, kas sākumā bija ļoti masveidīgs pasākums un to vienkārši tīši iznīcināja, atļaujot visādus uzlabojumus veikt. Tas pats bija lielajā rallijā, kad bija šausmīgi daudz klases, bet katrā klasē startēja bez maz vai pa divām trim mašīnām. Tagad, ja to visu vairāk vai mazāk standartizē un ir visai stingri tehniskie noteikumi, ir pāris klases, kurās ir daudz mašīnas, un es uzskatu, ka tas ir krietni vien interesantāk. Ja ir liela konkurence, čempiona tituls ir vērtīgāks.


Gan pēc rezultātiem minirallijā, gan arī lielajā rallijā, šķiet, ka šī viennozīmīgi ir tava labākā sezona autosportā. Kā šo gadu vērtē pats?
Viss nāk ar lielu darbu. Ir sanācis tā, ka es esmu atvase lielam etalonam rallija apritē un visi jau skatās uz mani no paša sākuma. Domāju, ja es būtu parasts ierindas cilvēks, kas sāktu savas rallija gaitas, tad neviens tā īpaši sākumā to neievērotu un tikai tagad kāds varbūt sāktu skatīties, kas tas tāds. Man ir prieks par to, ka šis rezultāts ir ieguldītā darba augļi. Esmu ļoti apmierināts, ka mēs ejam pareizā virzienā. Šis man ir pirmais čempiona tituls, iepriekš nav bijuši tamlīdzīgi panākumi.


Kādi plāni nākamajai sezonai?
Nākamgad es viennozīmīgi gribētu būt vēl ātrāks lielajā rallijā. Ja saglabāsies līdzīgi principi attiecībā uz miniralliju, domāju, ka mēs brauksim arī minirallijā.


Kur tu sevi redzi rallijā pēc pieciem gadiem?
Tad jau jāmin tas teiciens par ģenerāli (smejas – aut.), bet to jau laikam visi piemin. Domāju, ka nav īpaši jēgas kaut ko iesākt, ja latiņa nav nostādīta visaugstākajā līmenī. Iekļūt pasaules komandā, braukt un pelnīt ar to naudu; būšu reāls -- diez vai tā notiks. Bet man ir viens noteikts mērķis, taču to zina tikai tuvākie cilvēki.


Un, visbeidzot – kas ir tavi nozīmīgākie atbalstītāji?
Ļoti lielu darbu ir ieguldījuši tuvākie cilvēki, kuri ir atbalstījuši mani gan finansiāli, gan morāli, gan arī tehniski. Tāpēc gribu pateikiest tiem, kas ir bijuši kopā ar mums šajā sezonā. Pirmā un tā svarīgāka grupa noteikti būtu ģimene ar tēvu priekšgalā un "Bensonu sporta klubs" ar atbalstītājiem "Baltijas Apdrošināšanas nams" un "Hansa līzings".


Jānis Dūcis/Aivars Anevics ("Mitsubishi Lancer EVO VIII" un "Subaru Impreza"), "4WD+" klase

Par čempioniem prestižajā "4WD+" klasē kļuvāt jau trešo sezonu pēc kārtas. Kāds bija šis gads, salīdzinot ar iepriekšējiem?
Jānis Dūcis: Tik daudz sezonu bijis, ka nevar saprast. Pagājušajā gadā bija vieglāk, bet šosezon jau grūtāk. Šogad bija divas otrās vietas posmos – ziemā Gulbenē, kad izšķīra riepas un arī vasarā Gulbenē, kad braucām ar īrētu "Subaru Impreza", jo "Rāznā" bijām sasituši savu mašīnu (pārējos piecos posmos tika izcīnītas uzvaras – aut.).


Vai, neraugoties uz pārliecinošo sniegumu, sezonas laikā tomēr bija kāds brīdis, kad jutāt, ka jūsu līderu statuss ir apdraudēts?
Sākums Ķekavā jau bija pavisam skaists – "nogāzām" un likās, ka būs pavisam elementāri. Bet pēc ziemas likās – šausmas, šausmas, jo ar Miķelsonu bijām vienos laikos. Tomēr, pabraucot vēl dažas sacensības, sapratām, ka mēs varam viņu apdzīt.


Tomēr konkurence "4WD+" klasē šosezon ir pieaugusi ievērojami.
Visi mēģina kaut ko darīt, lai tiktu garām. Kam sanāk, kam nē. Tagad atrauties jau par 15 sekundēm šķiet ļoti labi. Kādreiz varēja 20-30 sekundes "pīpējot", bet tagad visi kaut ko dara un nestāv uz vietas.


Vai nākamgad cīnīsities arī par ceturto titulu?
Nezinu, īstenībā laikam jau pietiek (smejas – aut.). Varbūt pabrauksim kādu lielo, kādu mazo ralliju. Pa ziemu vēl padomāsim. Ja būs sponsori, brauksim lielajā rallijā.


Didzis Blūms/Aigars Rencis ("Subaru Impreza" un "Mitsubishi Galant"), "4WD" klase

Kā vērtējat šo sezonu? Uzvarētājs "4WD" nebija zināms līdz pat pēdējam brīdim, līdz tika publicēti piešķirtie sodi par Ceļu Satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Didzis Blūms: Šī sezona bija ļoti grūta, bet neviena jau nav bijusi viegla. Sezonas laikā nomainījām mašīnu, likās, ka ar jauno būs vieglāk, bet parējie konkurenti jau arī neguļ. It kā jau nedaudz pateicoties arī citu neveiksmēm, bet kopvērtējumā esam pirmie (čempionu sīvākie sāncenši Gatis Balgalvis/Lauris Kaktiņš saņēma 10 sekunžu sodu par ātruma pārsniegšanu pārbraucienā, kas ietekmēja kopvērtējuma rezultātus – aut.).


Jūsu ekipāža sasniedza finišu visos septiņos posmos, turklāt ne zemāk kā piektajā vietā. Apskaužama stabilitāte.
Mūsu plāns uz visām sacensībām ir tāds, ka arī mašīnu vairāk būvējām ne tik daudz uz maksimālo jaudu, cik var izspiest, bet uz stabilitāti. Pirms tam braucām ar "Mitsubishi Galant", apzināti švakāku mašīnu, bet būvētu uz izturību. "Subaru Impreza" vēl ir jāpilnveido ļoti daudz, ko pamazām arī darām, mēģinot panākt, lai tehnisko problēmu būtu pēc iespējas mazāk. Protams, koncentrējamies arī uz braukšanu, ne vienmēr sanāk būt pirmajiem, bet līdz galam lai obligāti būtu."


Viena no retajām izstāšanās reizēm pēdējo sezonu laikā tika piedzīvota komercrallijā "Rāzna 2007" ar tikko uzbūvēto "Subaru Impreza".
Rāznā visu cieņu organizatoriem, super rallijs, man ļoti patika. Parasti jau piloti var vainot mašīnas kādu tehnisku kļūmi, vai riepas, vai stūrmani, ko visbiežāk visvieglāk vainot, bet šoreiz simtprocentīgi paša vaina - kļūda stenogrammā, pierakstot trasi. Pēc tam, precīzi izpildot stūrmaņa norādījumus, pat jūtot, ka nebūs labi, ar smīniņu tika ielikts grāvī.


Salīdzini savu iepriekšējo mašīnu "Mitsubishi Galant" ar jaunuzbūvēto "Subaru Impreza". Kāpēc tieši šāda izvēle?
Pirmkārt, abām mašīnām ir 11 gadu starpība, tas jau runā pats par sevi. Runājot par atmosfēriskās pilnpiedziņas klasi, "Subaru" ir gandrīz vai vienīgā alternatīva, kuru varētu ņemt salīdzinoši jaunu modeli, pilnveidot un braukt. Un arī, protams, tas, ka mans mehāniķis brālis ir liels "Subaru" fans.


Vai arī nākamgad plānojat startēt "4WD" klasē un aizstāvēt savu titulu?
Šajā klasē paliksim obligāti. Kādreiz mēs ar Aigaru abi divi startējām džipos un tur visi turējās vairāk kopā, bet rallijā, protams, tu vairāk cīnies pats ar sevi, jo tu esi viens trasē. Bet ir izveidojies ļoti labs kolektīvs, mēs saprotamies un ir interesanti. Mūsu klasē ir liela konkurence, neviens netaisās iet projām un kaut kur pāriet, tāpēc arī mēs viennozīmīgi paliksim un brauksim.


Mareks Vītols/Elvis Stankēvics ("Mitsubishi Lancer EVO"), "Road" klase

Cik grūtā cīņā nāca tituls?
Mareks Vītols: Trešās vietas mums ir bijušas daudz (arī 2006. gada čempionātā ekipāža izcīnīja bronzas medaļas – aut.), bet pirmās nevienas, tā ka šis mums ir pirmais lielais tituls. Pirmā vieta nenāca viegli. Arī šajā klasē grūti jācīnās un to var redzēt pēc rezultātiem katrās sacensībās, kad cīņa par piecinieku ir ļoti smaga. Rezultāti ir ļoti blīvi.


Papētot rezultātus, redzams, ka jūsu ekipāžas sniegums visas sezonas garumā ir bijis stabilāks par konkurentu. Droši vien tajā ir arī liels stūrmaņa nopelns?
Noteikti tas ir arī stūrmaņa nopelns. Visus gadus, ko mēs Latvijā esam bijuši trijniekā, mūsu sasniegumi ir tendēti uz to, ka esam bijuši stabili. Nevis, teiksim, pirmie un pirmie, bet vairāk mūsu stils ir bijis, ka esam bijuši ceturtajās vietās un šāds stabils sniegums novedis pie galarezultāta sezonā. Vai tas ir labāk, vai sliktāk, to ir grūti teikt, bet galarezultāts ir!


Kā varētu raksturot "Road" klasi?
"Road" klase mūs iemāca būt ļoti precīziem. Mācāmies tieši precizitāti, nevis ātrumu. "Road" klase ir kā rallija pamati. Vēl dažus gadus atpakaļ visi brauca ar regularitāti, kur viens bija precīzāks, otrs neprecīzāks, bet pamatā vinnēja precizitāte. Bija arī ātrumposmi speciālos laukumos, kur mēs "zīmējām margrietiņas". Bet īstenībā jau tie nebija īsti ātrumposmi – kurš ātrāk mācēja pieraut "roķeni" un tamlīdzīgi.


Kādi plāni nākamsezon – paliekat "Road" grupā vai pāriesit uz kādu sporta klasi?
Lielākās cerības ir, ka jau nākamgad mēs būsim, tur, kur brauc visi stiprie – mērķis ir pāriet uz turboklasi ("4WD+" - aut.). Vai tas sanāks jau no pirmās sacensības, ir jāskatās no finansēm.


"Veģi" (Jānis Dūcis/Aivars Anevics, Gatis Balgalvis/Lauris Kaktiņš, Raimonds Dūcis/Guntis Kampe, Nauris Bruņinieks/Atis Bruņinieks) – čempione komandu vērtējumā

Pēc pārliecinošā sezonas sākuma, komandu piemeklēja fatālu neveiksmju sērija, kad divu nedēļu laikā pamatīgi tika sasistas visas trīs automašīnas. Vai tobrīd nenolaidās rokas?
Aivars Anevics: Tajā brīdī izpaudās komandas gars, palīdzēja arī dusmas. Džekiem bija azarts. Gatis pēc avārijās spēja uzcelt mašīnu un braukt tālāk. Raimonds arī tiklīdz dabūja mašīnu uz riteņiem uzreiz startēja.


Kādas ir attiecības komandas iekšienē?
Jānis Dūcis: Mēs vairāk ar brāli kopā turamies, Gatim vairāk palīdzam tehniskā ziņā, ar padomiem. Bet Gatis jau brauc garām Raimondam, vairs nav ko dot padomus, tā ka viss ir kārtībā (smejas – aut.).


Kas īsti slēpjas zem nosaukuma "Veģi"?
Jānis Dūcis: "Veģi" ir diezgan liela zemnieku saimniecība ar lauktehniku, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, viņiem ir arī kautuve.